Kaspars Kauliņš.
Valdība atkal atgriezusies pie jautājuma par atalgojuma palielināšanu valsts kapitālsabiedrību vadītājiem. Lai arī kādi būtu šā jautājuma dažādo atbalstītāju motīvi, ņemos apgalvot, ka tas ir jādara. Citādi valsts kapitālsabiedrības nespēs nedz piesaistīt, nedz noturēt labus vadītājus, un mums nāksies atkal un atkal uzzināt par negodprātīgiem, neprasmīgiem un nekompetentiem vadītājiem, politiskiem ielikteņiem. Lai man piedod ideālisti un tie, kam tas patiešām ir no sirds svarīgi, tomēr nav daudz spējīgu vadītāju, kuri būtu gatavi strādāt valsts kapitālsabiedrībā ar nereti visai politizētu pārvaldības struktūru, tikai un vienīgi patriotisku jūtu vadīti.
Un šeit nav runa par pārmaksāšanu, bet gan par konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu, kas ļautu piesaistīt valsts uzņēmumiem «jaunas asinis» - tādus vadītājus, no kuriem tiešām var prasīt labus rezultātus. Alojas tie, kas uzskata, ka vispirms iespējams sakārtot šo sistēmu ar pašreizējiem resursiem un tad varēs maksāt vairāk. Tā dzīvē nenotiek. Ja privātuzņēmuma īpašnieki vēlas reformas, tie vispirms nomaina uzņēmuma vadību, dodot jaunienācējam mandātu un nosakot pārmaiņu mērķus un termiņus.
