Pūcessakta, Aizkraukles Lejasbitēnu kapulauks, 9.gadsimts.
Nesen bebru aizsprostā Limbažu novadā atrastā greznā, 2000 gadu vecā sakta atgādina, ka Latvijas zemes dzīles slēpj daudz bagātību. Tās sniedz ne tikai vērtīgas ziņas par mūsu tautas vēsturi, bet arī mūsdienu cilvēkam sagādā tīri estētisku baudu. Izglītojoša un vizuāli skaista ir arī šoruden iznākusī grāmata Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Tās autoram - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoram Arnim Radiņam - lūdzam izvēlēties desmit priekšmetus, kas viņam liekas sevišķi nozīmīgi
Pūcessakta, Aizkraukles Lejasbitēnu kapulauks, 9.gadsimts
Pūcessakta ir tikai baltu tautām raksturīga rota, kas kļuvusi par Latvijas arheoloģijas simbolu. Nosaukumu ieguvusi no izskata. Pūcessakta veidojusies Austrumbaltijā. Agrākie eksemplāri ir zināmi kuršu teritorijā, vēlāk saktu attīstība notika zemgaļu teritorijā, un tās pārņēma arī latgaļi, kur tā kļuva par tipisku rotaslietu. Pūcessakta ir vīriešu rota un sastopama reti. Līdz ar to nevar apšaubīt tās valkātāja atšķirīgo stāvokli līdzbiedru vidū. Iespējams, tās lietotājs bijis sabiedrības līderis.
