Skolas gaida arī valsts atbalstu un skolotāju darba legalizēšanu
Pirms desmit gadiem Eiropā darbojās tikai četras skolas, kurās varēja iegūt latvisku izglītību, tagad to skaits ir desmitkāršojies – šādu skolu ir jau 43, informē Eiropas Latviešu apvienības (ELA) komunikāciju referente Lāsma Ģibiete.
Septembra sākumā Londonā notikušajā ELA ikgadējā sanāksmē plašākai sabiedrībai tika prezentēts nupat tapušais pētījums „Latviskas izglītības iespējas Eiropā ārpus Latvijas”. Tā autori ir ELA prezidija priekšsēdētājs Aldis Austers un ELA izglītības referente Daina Grase.
Pētījums apliecina, ka pasaulē, bet jo īpaši Eiropā aug pieprasījums pēc latviskās izglītības, jo aug arī no Latvijas izceļojušo cilvēku skaits. Tam apliecinājums ir jau minētais neformālo latviskās izglītības skoliņu skaits, kas ir pirmais solis uz latviešu valodu, tās lietojuma nodrošināšanu no Latvijas izceļojušo tautiešu bērnu vidū.
Pētījuma tapšanas laikā tika apzinātas 36 Eiropas latviešu skolas, informē Ģibiete. Aptaujas anketu aizpildīja 34 skolas, bet par divām – Lesteres (Lielbritānija) un Longfordas (Īrija) latviešu skoliņām – daļēja informācija tika iegūta no Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā. Saskaņā ar vortāla www.latviansonline.com sniegto informāciju Eiropā darbojas vēl divas skolas: “Daugavas Vanagu” latviešu skoliņa Vācijā un Latviešu bērnu skoliņa „Kastaņa skola” Oslo. Taču informācija par šīm skolām ir pārāk skopa, lai to izmantotu pētījumā.
Pētījums aptver bērnu latviskās izglītības projektus – neformālos un formālos – visās Eiropas valstīs, arī Gruzijā. Izņēmums ir Krievija un pārējās NVS valstis.
Tajā analizētas skoliņu ģeogrāfiskās dislokācijas īpatnības, pastāvēšanas ilgums, mācību misija un saturs, skolēnu un skolotāju sastāvs, izmantojamās telpas un saimnieciskā situācija, aplūkota darbības koordinācija un pieejamais atbalsts, apskatītas formālās izglītības iespējas un veikts salīdzinājums ar somu diasporas nacionālās izglītības iespējām ārpus Somijas.
Pētnieki secina, ka būtu nepieciešams krietni plašāks no Latvijas izceļojušo tautiešu bērnu latviskās apmācības piedāvājums nekā tas ir patlaban. Pēc pētnieku domām, izglītības piedāvājumam būtu jāietver gan metodisku palīdzību bērnu vecākiem tajās valstīs un pilsētās, kur latviešu skoliņu nav, gan vadlīniju noteikšanu skoliņām un arī finansiālu palīdzību. Tāpat būtu vajadzīga skolotāju darba daļēja legalizēšanu un viņu kvalifikācijas regulāra paaugstināšana.
Pētnieki arī iesaka mītnes zemes skolās izveidot latviešu valodas klases, kā arī domāt par tālmācības programmu un ārzemju tautiešu bērnu piedalīšanos nometnēs Latvijā.
Ar pētījumu varat iepazīties šeit.
Komentāri (17)
dro 19.09.2012. 15.10
Visu zemju nulles savienojaties! Kad aizliegs visu tautu valodas un pasaule kļūs mēma, tad nulles kļūs par radības kroni – būs vajadzīgs tikai viens žests – vidējais pirksts:)
0
dro 19.09.2012. 15.55
Kas attiecas uz jauna referenduma draudiem, kārtējo reizi ir izgāzusies valdošā koalīcija. Vajadzēja nolemt, ka ir nemaināmi Satversmes panti, kas nosaka valsts pamatu un kas nav grozāmi ar referendumiem. “Vienotības” un Reformu partijas neizlēmības dēļ stāvam uz kārtējā bīstamā konfrontācijas sliekšņa
..Kolīdz Raivis Dzintars un Nacionālā apvienība ieminas, ka Latvijai jākļūst latviskākai, liela daļa “solīdās” parlamenta publikas metas virsū – ko jūs musināt tautu, ko musināt cilvēkus! Tomēr Raivis ar savu apvienību, kaut viņiem gadās pa kļūdai, pieder nedaudzajiem, kas uztur latviskas Latvijas un nacionālas valsts ideju dzīvu. Reformu partijai tā šķiet sveša, bet “Vienotībai” šī ideja noder savu vēlētāju pārliecināšanai, ka viņi tomēr pieskaitāmi nacionālajām partijām. Nu, vismaz ārēji lai tā šķiet. Tikmēr atcerēsimies “Vienotības” biedrus, kuri savulaik kategoriski iebilduši pret “Visu Latvijai” aicināšanu valdībā, jo “tie puiši tak briesmīgāki par fašistiem”. Pilnīgs absurds, ka cilvēku, kurš atzīst sevi par nacionāli un patriotu, sāk apsaukāt un nomētāt dubļiem http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=361273:veidemane-pilsonba-nav-bezmaksas-miltu-paka&catid=95:intervijas&Itemid=439
3
Egitazz > dro 19.09.2012. 21.28
Pēc pētnieku domām, izglītības piedāvājumam būtu jāietver gan metodisku palīdzību bērnu vecākiem tajās valstīs un pilsētās, kur latviešu skoliņu nav, gan vadlīniju noteikšanu skoliņām un arī finansiālu palīdzību.
===
tad jau NA būs pirmā, kas iebildīs pret ideju piešķirt valsts naudu ārzemju latviešu skolām, jo Īrijai jābūt īriskai un Francijai franciskai un nekādas segregētas izglītības. Toties lai savu latviskumu, dzīvojot Īrijā, kopj mājās par savu naudu.
0
Sandris Maziks > dro 20.09.2012. 08.57
kolpants
“tad jau NA būs pirmā, kas iebildīs pret ideju piešķirt valsts naudu ārzemju latviešu skolām”
Latvijas pienākums ir palīdzēt saviem pilsoņiem izglītoties ārzemēs, arī Maskavai pienāktos apmaksāt savu kverpļu iespējas Latvijā mācīties krievu valodā.
0
ilmisimo > dro 19.09.2012. 15.59
Pilnīgs absurds, ka cilvēku, kurš atzīst sevi par nacionāli un patriotu, sāk apsaukāt un nomētāt dubļiem…
_____________________ Nuuuuu…
Zemē kur jautrs pilsonis automātiski top ieskatīts par iešņabojušu….
0
astra_ozo 19.09.2012. 16.06
Nu gan nosaukums! Vai tad Latvija nav Eiropā? :)
1
+4
-1
Atbildēt
@ilmisimo > astra_ozo 19.09.2012. 16.10
Šie laikam nezina..
0