Tiesa sāk izskatīt bijušās Saeimas deputātes un ST tiesneses Muižnieces apsūdzību dokumentu viltošanā
Trešdien Rīgas Centra rajona tiesa sāka skatīt krimināllietu, kurā bijusī Saeimas deputāte un patlaban no Satversmes tiesneša amata atstādinātā Vineta Muižniece apsūdzēta Saeimas Juridiskās komisijas protokola viltošanā. Muižniece tiesā neatzīst savu vainu prokuratūras celtajā apsūdzībā, turklāt apsūdzība viņai vispār neesot skaidra.
Šādu nostāju Muižniece pauda pēc tam, kad prokurore bija nolasījusi viņai celto apsūdzību. Papildus tam apsūdzētā vērsa tiesas uzmanību uz to, ka prokurore nav saņēmusi Saeimas akceptu viņas saukšanai pie kriminālatbildības, tāpēc Muižniecei vispār neesot saprotama šī procesa virzība, ziņo LETA.
Tiesa trešdien sāka izskatīt Muižnieces lietu pēc būtības un uz nopratināšanu bija uzaicinājusi astoņus lieciniekus – pārsvarā 10.Saeimas deputātus, ar kuriem Muižniece kopā strādājusi.
Pirmais liecināja 10.Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība), kurš pastāstīja, ka kādā 2011.gada janvāra vidū notikušā komisijas sēdē aktualizējies jautājums, kāpēc Saeimā vēl nav izskatīts Krimināllikuma (KL) grozījumu projekts par sankcijām saistībā ar nelikumīgu politisko partiju finansēšanu.
Vēlāk Loskutova kolēģe, toreizējā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) apskatījusi savas priekšgājējas – 9.Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Muižnieces – parakstīto komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu un sapratusi, ka tajā atspoguļotā informācija neatbilst patiesībai. Proti, faktiski komisijas sēdē septiņi deputāti bija balsojuši par KL grozījumu projekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, un tikai viens deputāts šajā balsojumā bija atturējies, taču protokolā bija ierakstīts, ka grozījumu projekts jāpilnveido, tāpēc to it kā nolemts nevirzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Trešdien tiesā liecināja arī Čepāne, kuras liecības lielā mērā saskanēja ar Loskutova teikto. Viņa pastāstīja, ka par Muižnieces, iespējams, noziedzīgajām darbībām uzzinājusi 2011.gada februāra sākumā, kad nācies aktualizēt jautājumu par 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdē skatītā KL grozījumu projekta virzību.
Lai gan likumprojekta tālāko virzību komisijas deputāti bija atbalstījuši, protokols vēstīja par pavisam ko citu, sacīja Čepāne. Konstatējot šīs nesakritības, viņa lūgusi paskaidrojumus komisijas konsultantēm, kuras izstāstījušas, ka pēc 2009.gada 1.septembra sēdes sagatavojušas parakstīšanai protokolu, taču Muižniece atteikusies to parakstīt. Saskaņā ar konsultantu sniegtajiem paskaidrojumiem Čepānei, Muižniece ar savu roku izsvītrojusi fragmentu no neparakstītā protokola projekta un šā fragmenta vietā ierakstījusi pavisam ko citu.
Pašas komisijas konsultantes trešdien tiesā nopratinātas netika, viņas paredzēts uzklausīt 6.septembrī, kad kopumā uz tiesu aicināti 13 liecinieki.
Muižniece pirms tiesas sēdes žurnālistiem sacīja, ka nesniegšot nekādus publiskus komentārus par izskatāmo lietu. Arī viņas advokāte Guna Kaminska un prokurore, kura lietā uztur valsts apsūdzību, no komentāriem atteicās.
Lietu skata tiesnese Vija Siliniece, un iztiesāšanu iecerēts pabeigt līdz 10.septembrim.
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Muižnieces krimināllietu izskatīšanai tiesā nodeva 25.janvārī. Pērngada decembrī Muižniecei uzrādīta apsūdzība par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte, vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.
Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas bija ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (Vienotība) iesniegumu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.
Kā skaidroja Loskutovs, 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecina, ka deputāti sēdē apspriestos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Muižniece tiek apsūdzēta pēc Krimināllikuma 327.panta 1.daļas – par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).
Komentāri (21)
austrisv 05.09.2012. 14.12
Ko tu Muižniecei padarīsi, jo melot un izlikties viņa prata un pratīs vienmēr, jo to lieliski apguva TP priekšgalā. Ne par velti jau Muižnieci izvirzīja uz ST savējā koalīcija tolaik.
Esmu pilnīgi pārliecināta pēc tam, kad masu saziņas līdzekļos uzskatāmi parādīja, ko īsti Muižniece ir viltojusi. Šī nekaunīgā sieviete ir absolūti vainīga dokumentu viltošanā būdama saeimas juridiskās komisijas vadītāja. Tagad nu paskatīsimies, ko teiks Latvijas neatkarīgā tiesa, bet Muižniece turpinās saņemt labu algu vismaz gadus 3- 4 vai vairāk. Lūk interesanti, jo cik ilgi šai oranžajai cērmei vēl ir termiņš ST
0
mary75 05.09.2012. 14.21
Latvijā amatpersonai viltot pierādījumus vai dokumentus nav nekāds noziegums, vismaz, spriežot pēc tās Latgales policistu lietas, kur attaisnojošais tiesas spriedums tiešām bija kaut kas “izcils” pat mūsu “izcilajai” tiesu sistēmai, nebūtu nekāds brīnums, ka arī šī te PLL “šestjorka”, liekule, mele un divkose, bez kādām iekšējās ētikas pazīmēm, tiktu attaisnota, kā rakstīt attaisnojošus spriedumus amatpersonām – nu to no Latvijas tiesnešiem varētu pamācīties pat kādā Zambijā vai Nigērijā.
Un tad, cik saprotu, viņa mierīgi turpinātu darbu ST kā neuzpērkamības, godīguma un likumpaklausības etalons, un turpinās iztiesāt valstij vitāli svarīgas lietas, un kāda ticība ST, ja tās iekšienē dzīvo tādi glumi parazīti?
Tā ir laime, ka PLL, ZZS un SC trumvirātam neizdevās vēl vairāk saindēt šeit visas institūcijas, Muižniece ST, Bickovics AT, prezidents Bērziņš – tie jau tikai redzamākie ekzemplāri, un cik tādu dažādos amatos nedaudz zemākā līmenī, taisni brīnums, ka Latvija, tomēr, attīstas un pamazām atkopjas no tā vīrusa, kaut te tiešām būtu vajadzīga lustrācija, kaut saprotams, ka tas nav iespējams.
0
Laura Afanasjeva 05.09.2012. 15.01
Šāds fakts liecina par vairākām lietām. Pirmkārt, apstāklis, ka Latvijas konstitucionālās tiesas tiesnesis tiek apsūdzēts un tiesāts par apsūdzībām pēc Krimināllikuma, liecina par Latvijas sabiedrības un iekārtas līmeni, jo nevienā sevis cienošā demokrātiskā un civilizētā valstī šādi notikumi nebūtu iedomājami (Vācija, ASV, Francija utt.). Otrkārt, šī tiesvedība apliecina, ka augstus amatus ieņemošās personas nejūt nekāda veida politisko vai morālo atbildību. Piemēram, Zviedrijā pat par mūsu apjomiem tiešām niecīgām lietām – demisija bez liekas kavēšanās. Vinetai Muižniecei būtu jāprotas un jāatkāpjas no Satversmes tiesneša amata, pretēja rīcība grauj Satversmes tiesas un visas valsts prestižu, nostāda Latviju traģikomiskā situācijā.
1
+1
0
Atbildēt
@Gingis > Laura Afanasjeva 06.09.2012. 11.16
Man reizēm ir skumja, ka kamēr neuzradīsies, kāds linča tiesu praktizējošs grupējums, kas korumpēto “eliti” paņems aiz vienas vietas, tikmēr šis apburtais loks netiks pārrauts.
0