Ar piesardzīgām nodokļu izmaiņām ekonomikas izrāvienu nepanākt
Šovasar budžeta grozījumu apspriešana bijusi apbrīnojami klusa. Var jau teikt, ka valdība budžeta papildu ieņēmumus dalīja pēc kaut kādām prioritātēm, taču patiesībā tas bija ugunsgrēka dzēšanas turpinājums – naudu pēc ministriju pieprasījumiem sadalīja tiem, kuriem iepriekš bija vairāk atņemts (un reizēm arī tiem, kas vienkārši skaļāk bļauj).
Šoreiz nav jādiskutē par līdzekļu «apgriešanu», taču komforts, kādā pašlaik iejutušās visas naudas dalīšanā iesaistītās puses, ir nosacīts – tieši šī atelpa būtu īstais brīdis, lai nopietni runātu par budžeta izdevumu ilgtermiņa prioritātēm.
Galvenā no tām ir skaidra – ar atbalstu tautsaimniecībai panākt ekonomisku izrāvienu. Konkrēti mērķi iezīmēti vairākos stratēģiskos dokumentos, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju 2030.gadā jāsasniedz 27 000 eiro, nodarbinātības līmenim 73%, globālās konkurētspējas indeksā (kas raksturo ekonomikas konkurētspēju ne tikai nodokļu, bet arī uzņēmējdarbības vides kontekstā) mums no 63. vietas jāpakāpjas uz 45.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.