Viena no notiesātājām "Pussy Riot" meitenēm Nadežda Tolokoņņikova tiek eskortēta no tiesas uz ieslodzījuma vietu. Foto: EPA/LETA
Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs skatāmies uz lietām, vai ne?
Šis varētu būt stāsts par veiksmīgi notikušu piketu.
1. Mediju uzmanība? Bija.
2. Vairāk piketētāju kā policistu? Bija.
3. Plakāti un saukļi? Bija.
4. Domubiedri un pretinieki? Bija.
Tomēr šim stāstam nav laimīgu beigu, ko trīs jaunās sievietes no "Pussy Riot" ir atzītas par vainīgām un pavadīs divus gadus kolonijā. Un jautājums ir gan par to, ko darīs cilvēki Krievijā, gan par to, ko darīsim mēs.
Es gribu iemest milzīgu akmeni vairāku mediju, jo īpaši - interneta mediju - laukā, jo viņi ir tie, kuri Latvijā veidoja sabiedrisko domu par "Pussy Riot".
Cilvēki nebija informēti, Latvijas mediju vidē praktiski bija neiespējams iegūt padziļinātu informāciju par to, kas tad īsti notiek ar "Pussy Riot" lietu. Interneta portāli un ziņu kanāli pievērsās apkopojumiem par to, kuras popzvaigznes ir atbalstījušas "Pussy Riot", ne tik daudz tam, KĀPĒC viņas tiek atbalstītas. Tika tiražēts - atkal un atkal - stāsts par huligānisku akciju baznīcā, kura aizvainojusi ticīgo jūtas. Tika atļauts uzpeldēt un cilvēku prātos nogulsnēties uzskatam, ka tas viss ir bijis huligānisms, akcija pret Putinu, par ko ir jāsaņem sods.
