Strīķe: Mantas konfiskāciju pilnībā likvidēt nedrīkst

Eksperte: Kad šādi likumgrozījumi nonāk Latvijas tieslietu realitātē, sākas problēmas

Mantas konfiskāciju kā soda mēru likvidēt nedrīkst, Ir.lv teic Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Latvijā, viņasprāt, būtu jāparedz iespēja atļaut tiesai izlemt par mantas konfiskācijas kā soda mēra piemērošanu. Saeimā iesniegtie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz likvidēt mantas konfiskāciju, ir tikai viens no iespējamiem variantiem, lai Latvijas likumdošanu salāgotu ar Eiropu, arī teic Sabiedriskās politikas centra „Providus” juriste Ilona Kronberga.

Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija (TM) tā iepriekšējā vadītāja Gaida Bērziņa (NA) vadības laikā iesniegusi skatīšanai Saeimā virkni grozījumu Krimināllikumā, kas paredz krietni sašaurināt mantas konfiskācijas pielietojumu. Šādu likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā no mantas konfiskācijas varētu izvairīties virkne personu, kuras patlaban ir iesaistītas tiesvedības procesos un kuru manta ir apķīlāta, tajā skaitā arī smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Tieslietu ministrs Bērziņš iesniedzis lielāko daļu priekšlikumu Krimināllikuma grozījumu 2.lasījumam un lielākoties tie paredz likvidēt mantas konfiskāciju kā soda veidu par daudziem noziegumiem, vai arī dod tiesai iespēju izvēlēties – piemērot mantas konfiskāciju vai ne gadījumos, kad tā šobrīd piemērojama obligāti. Pats bijušais ministrs Ir.lv nevēlējās sīkāk paskaidrot, kādēļ virzījis šādu priekšlikumu, norādot, ka visi priekšlikumi, kas nāk no TM, ir darba grupas sagatavoti.

Viena no TM darba grupas loceklēm Sabiedriskās politikas centra „Providus” juriste Ilona Kronberga, skaidro, ka galvenais ierosinājums paātrināt Krimināllikuma grozījumu gaitu attiecībā tieši uz mantas konfiskāciju bijis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānes Kristīnes Stradas-Rozenbergas veiktais pētījums. „Mantas konfiskācija kā soda mērs Latvijā ir palikusi no padomju laikiem, kad to ieviesa, lai aizsargātu sociālistisko īpašumu. Patlaban lielākajā daļā Eiropas šāda sistēma jau sen vairs nepastāv,” atsaucoties uz pētījumu, Ir.lv skaidro Kronberga.

Viņa atceras, ka Bērziņa piesauktā darba grupa šo jautājumu skatījusi vairākkārt, turklāt dažādos grupas personālsastāvos. “Pēdējā [sanāksme], ja nemaldos, bija pagājušajā vasarā, tur viedokļi dalījās,” atceras Kronberga, norādot, ka advokāti, protams, klieguši „jā” šiem grozījumiem, bet KNAB un Ģenerālprokuratūra karstās diskusijās pārstāvējusi pretējo viedokli. 

„Mantas konfiskāciju kā soda mēru likvidēt nedrīkst,” piektdien uz Ir.lv jautājumu atbild KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Tomēr arī viņa uzsver, ka grozījumi ir nepieciešami, jo pašreizējā likumdošana mantas konfiskāciju dažkārt paredz piemērot arī neadekvātos apmēros. Kā piemēru Strīķe min, ja divi cilvēki nelikumīgi pieņem 100 latu un tos sadala divās daļās, tad arī viņiem abiem pienākas mantas konfiskācija, kas sevī ietver, piemēram, arī nekustamā īpašuma un automašīnas atsavināšanu. 

„Būtu jāparedz iespēja atļaut tiesai izlemt par mantas konfiskācijas kā soda mēra piemērošanu, kā obligāts sods tas nav samērīgs,” skaidro Strīķe.

Strīķe salīdzina, ka „turklāt Eiropas likumdošana ir daudz niansētāka attiecībā uz noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, Latvijā tie ir tikai daži gadījumi”, un papildina mūsu valstī esošās situācijas raksturojumu, stāstot, ka te daudz vairāk nekā jebkur citur Eiropā tiek uzglabāti lieli skaidrās naudas līdzekļi ar neskaidru izcelsmi. 

Kronberga uzskata, ka pašlaik mēs varam izvēlēties – iet padomju, Eiropas vai atrast paši savu ceļu. Tagad izvirzītais variants likumgrozījumiem esot tikai viens no rīcības variantiem. Tomēr, ja vēlamies panākt tieslietu sistēmas salāgošanu ar Eiropu, mantas konfiskācija kā soda mērs ir jālikvidē, domā Kronberga.

Viņa gan piekrīt, ka problēmas sākas tad, kad šādi likumgrozījumi nonāk Latvijas tieslietu realitātē. „Pašreizējā situācijā šie grozījumi uzreiz met daudz ēnu, un patlaban tas diemžēl ir politisks lēmums – tagad vai vēlāk,” saka Kronberga, ar “Latvijas tieslietu realitāti” šajā gadījumā saprotot Lemberga lietas skatīšanu. Kronberga arī atzīst, ka šos Krimināllikuma grozījumus var atlikt uz vēlāku laiku, bet, ja tos pieņemtu pirms Lemberga tiesas beigām, likumgrozījumi būtu viņam pozitīvi.

„Taču ne jau tādēļ šos grozījumus sāka virzīt. Tauta “cepas” ne jau par pētījumu vai Krimināllikuma grozījumiem, bet gan par to, kā tas atsaucas uz Lemberga lietu,” Ir.lv teic Kronberga. Tā kā ir ļoti grūti pierādīt to, vai Lembergam piederošie īpašumi iegūti likumīgā vai nelikumīgā ceļā, tad grozījumu pieņemšanas gadījumā lielākā daļa smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils mēram Lembergam piederošās mantas netiktu konfiscēta.

KNAB priekšnieka vietniece Strīķe, Ir.lv jautāta par šo Krimināllikuma grozījumu iespējamo iespaidu uz tā saukto Lemberga lietu, atturas komentēt, jo šī lieta nav KNAB lietvedībā un par to spriest būtu nekorekti.

Savukārt TM darba grupas pieaicinātais eksperts un Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības valdes līdzpriekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš Ir.lv retoriski vaicā: „Jebkurā gadījumā pastāv sods – brīvības atņemšana. Priekš kam vēl atņemt mantu?” Viņaprāt, šis sods ir neadekvāts un no tā cieš visa ģimene, bērni, kuri noteikti nav atbildīgi par to, kādā ceļā iegūta, piemēram, viņu māja.

Ir.lv viedokli par šiem Saeimā iesniegtajiem Krimināllikuma grozījumiem vēlējās aptaujāt arī citus TM darba grupas locekļus, taču lielākā daļa atvaļinājuma laikā nevēlējās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, savukārt bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kuru kā darba grupā esošu Ir.lv norādīja TM, jau sen esot prom no tās.

Tikmēr šonedēļ valdība atbalstīja Krimināllikuma darba grupas izstrādāto sarakstu ar mantu, kas notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nav konfiscējama. Šajā sarakstā minētas tādas lietas kā apģērbs, apavi un veļa, gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi, virtuves un galda piederumi, kuri nepieciešami ikdienas lietošanai; tāpat nav konfiscējami pārtikas produkti, kas nepieciešami notiesātā un viņa ģimenes iztikai, nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz notiesāto un katru viņa ģimenes locekli, ja ģimenes loceklis ir notiesātā apgādībā un tam nav citu ienākumu, kā arī kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai u.c.

Kā rakstīts, Saeimas darbakārtībā patlaban ir arī citi grozījumi – Kriminālprocesa likumā, pret kuru virzību asi iebilst ZZS un arī Saskaņas centrs. Arī šie grozījumi tiek saistīti ar Lemberga krimināllietas izskatīšanas procesu – piedāvātā redakcija precizētu prokuratūras tiesības pievienot lietai virkni nozīmīgu materiālu, tajā skaitā, piemēram, no Londonas tiesas.