Saldsērīgas un pacilājošas pēdas sirdī ir atstājusi kora Kamēr… jaunā programma Mēness dziesmas
Tu noteikti būsi pamanījis to «spožo» lampu naksnīgajās debesīs, kas izgaismo nedrošos gājēju soļus. Ak, Mēness! Patiesi, Mēness! Tik pierasts, ka reizēm pat aizmirstam, ka tas atrodas tepat kaimiņos, rokas stiepiena attālumā. Tik ikdienišķs, ka tikai retajam acis ceļas augšup, lai ar sajūsmu aplūkotu tā jūras un kalnus. Tomēr ne tiem, kas nedēļas nogalē apmeklēja jauniešu kora Kamēr… dziesmu cikla Mēness dziesmas koncertu LU Lielajā aulā. Tie tagad uz Zemes pavadoni lūkojas citām acīm.
Kas jums iešaujas prātā, kad iztēlojaties Mēnesi? Romantiska pastaiga gar mierīgu jūru, kurai pārmests sudrabains tilts? Medus dzeltena ripa, kas «caur eglēm sāk vērties», lai zaķīšu māte savus bērnus var vest pērties? Salta un tāla gaisma, kas apspīd balta sniega klajumus? Maigas un lēnas serenādes, kuras aizsapņojies trubadūrs dzied zem loga zaļacainai princesei?
Tā vien šķiet, ka Mēness ir pārmēru rāms, pat aizmidzis. Pats par sevi saprotams, ka nakts valdnieka rosinātajai mūzikai vajadzētu būt miera un klusas romantikas pārpilnai. Tomēr dinamiskās un dzidrās balsis atmodina klausītāju, sniedzot pavisam negaidītu Mēness ainojumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.