Klusums pirms vētras ievelkas

Par rūpniecības izlaidi 2011.gada septembrī

Ceturtdien saņemtā ziņa par rūpniecības izaugsmes turpināšanos parāda – lai gan Latvija vismaz pagaidām nav straujāk augošā Eiropas ekonomika, vismaz tās snieguma attiecība pret iepriekš prognozēto un pašreizējā virzība padara to par uzticamāko patīkamo pārsteigumu avotu.

Rūpniecība septembrī pret iepriekšējo mēnesi auga par 1,2%, apstrādes rūpniecība vēl vairāk, par 2,2% tai atgriežoties pie divciparu kāpuma gada griezumā. Apstrādes rūpniecības izlaide ir pavisam nelielā attālumā no līdz šim augstākajiem mēneša apjomiem 2008.gada sākumā. Noskaņojuma (konfidences) dati un ziņas no nozarēm liek domāt – ja oktobrī nozarē ir noticis kritums (kas nebūt nav neizbēgami), tad tas bijis mērens.

Arvien ticamāka gan kļūst iespēja, ka kaut kad nākotnē pārmaiņas būs stipri nepatīkamas. Taču vismaz līdz šim rūpniecība ir turpinājusi nostiprināt savu vietu ekonomikā. Īpaši šoreiz var apsveikt kokapstrādātājus – par līdz šim lielākā izlaides apjoma sasniegšanu. Turklāt tas ir noticis, pateicoties salīdzinoši augstākas pievienotās vērtības produktu izlaidei. Ja zāģētavu darbs ir iepriekšējās desmitgades vidus līmenī, tad tālākas apstrādes produktu izlaide kopš tā brīža augusi par aptuveni trešdaļu.

Septembrī turpināja kāpt salīdzinoši komplicētāko metālu un mašīnbūves produktu ražošana. Taču šīs ir stipri pakļautas nozīmīgam ārējo apstākļu riskam. Metālu izlaides datos iespējamu pasaules krīzes ietekmi pat bez īpašas iztēles var saskatīt jau šobrīd. Kaut arī ilglaicīgās perspektīvas metālu un mašīnbūves nozarēm ir ļoti labas, kāpums uz jaunām virsotnēm nebūs vienmērīgs. Salīdzinoši droša par tuvāko nākotni var būt pārtikas pārstrāde. To mazāk skars cikliskie efekti, tāpat šajā nozarē pieaug uzņēmumu skaits, kas sasniedz eksportam nepieciešamo kritisko masu un prasmes, palīdzēs arī ārvalstu investīcijas. Pat, ja pasaules ekonomika kopumā ieslīdēs stagnācijā, pārtikas patēriņš augs, jo valstis ar līdz šim zemiem ienākumiem turpinās attīstīties. Ir divas apakšnozares, kas līdz šim stipri atpaliek no gada sākumā gaidītā snieguma, tā ir poligrāfija, kurā nav turpinājies pērn sasniegtais straujais kāpums un ķīmisko preču ražošana, kas ir būtiski samazinājusies.

Ienākošie dati nostiprina pārliecību, ka 2011.gads Latvijas ekonomikai bijis sekmīgs un var nedaudz paaugstināt jau tā visnotaļ augsto vērtējumu par 3.ceturksni, IKP gada pieaugums tajā varētu būt bijis ap 6,5%.

Runājot par nākotni, visi jau ir dzirdējuši, ka pasaules ekonomiskā situācija pasliktinās, ka tāpēc ir jābūt ļoti piesardzīgiem, tāpēc nav vērts to īpaši atkārtot. Varbūt līdz galam nav novērtēts apstāklis, ka izaugsme šobrīd jau ir nozīmīgi mazāk atkarīga no situācijas pasaulē nekā tas bija pirms gada, nav vairs tā, ka ekonomika var augt tikai tik, cik aug eksports, un to var ņemt vērā, plānojot nākamo gadu. Arvien lielāks skaits uzņēmumu un mājsaimniecību ir sakārtojis savas finanses līdz līmenim, pie kura parādu samazināšana tām vairs nav prioritāte un, pat vispār neaugot kreditēšanai, finanšu plūsmu ietekme uz ekonomiku nākamgad var būt labāka nekā šogad.

Svārstības ārējā vidē var būt tik dramatiskas, ka mēs vienalga varam tikt iegrūsti recesijā. Taču ir vērts saskatīt nianses un apgalvojumus, kas par „faktiem” kļuvuši tikai to biežās atkārtošanas dēļ vai arī atspoguļo situāciju pirms kāda laika, kurā notikušās izmaiņas nav pamanītas.

Autors ir DnB Nord bankas ekonomikas eksperts