Pētījums: Latvijas iedzīvotāji visneapmierinātākie ar dzīves dārdzību 9

Foto: Reds Vilims, F64
Print Friendly, PDF & Email

Grieķijas un Latvijas iedzīvotāji piecu gadu laikā visvairāk izjutuši dzīves dārdzības pieaugumu 

Latvijā iedzīvotāju neapmierinātība ar dzīves dārdzību ir lielākā Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. Par to liecina “Eurobarometer” aptauja, kuru jūnijā pēc Eiropas Komisijas Nodarbinātības ģenerāldirektorāta pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu kompānija “TNS Opinion”.

Saskaņā ar to mūsu valsts iedzīvotāju sašutums par augstajām dzīvošanas izmaksām novērtēts ar mīnus 7,3 punktiem, un tik liels tas nav nevienā citā bloka valstī. Otrais un trešais augstākais neapmierinātības līmenis ir attiecīgi Rumānijā (-7 punkti) un Grieķijā (-6,7 punkti), ziņo BNS.

Lietuvā iedzīvotāju negatīvā attieksme pret dzīves dārdzību novērtēta ar mīnus 5,9 punktiem, kas atbilst septītajam augstākajam neapmierinātības līmenim ES, bet Igaunijā – ar mīnus 5,6 punktiem, kas ir 10.sliktākais rādītājs.

Vislabākie pozitīvie rezultāti ir Zviedrijā, Nīderlandē un Austrijā, kur vērtējums par dzīves izmaksām atbilst attiecīgi plus 1,6 punktiem, plus 1,2 punktiem un plus vienam punktam.

ES vidējais vērtējums par pašreizējo dzīves dārdzību ir mīnus 3,4 punkti.

Aptauja liecina, ka dzīves dārdzības jomā cilvēku vērtējums visās bloka dalībvalstīs ir pasliktinājies salīdzinājumā ar laiku pirms pieciem gadiem. Vislielākais pasliktinājums šajā ziņā fiksēts Grieķijā (mīnus 96 punkti) un Latvijā (mīnus 89 punkti).

Aptaujā katrā ES valstī piedalījās aptuveni tūkstotis respondentu.

 

Komentāri (9)

silvija_vitina 20.10.2011. 11.21

Man šie reitingi arī šķiet absolūti stulbi un neobjektīvi. Vācijā, piemēram, neapmierinātība ar dzīves dārdzību var pieaugt dramatiski, ja pilsonis pēkšņi saprot, ka kādreiz “neatliekamajām vajadzībām” nācās tērēt, teiksim 20% no ienākumiem, bet tagad – 40% (es ņemu pilnīgi no gaisa pagrābtus ciparus). Savukārt vidējais Latvijas iedzīvotājs manuprāt ir laimīgs par to vien, ka savus vis-vis-visnepieciešamākos tēriņus var sabalansēt ar saviem ieņēmumiem. Augstais LV neapmierinātības indekss drīzāk liecina, ka ļoti liela iedzīvotāju daļa vispār nevar savilkt kopā galus, lai cik pieticīgas būtu prasības pret dzīvi. Gribētu zināt – ko vecās Eiropas pilsonis (tas pats grieķis!) pateiktu par šādu “dzīves dārdzību”.

+2
0
Atbildēt

1

    Una Grinberga > silvija_vitina 20.10.2011. 11.28

    Nepiekrītu. Pētījums nemēra apmierinātības absolūto vērtību, bet gan salīdzina relatīvo vērtību valsts iekšienē laika posmā. LV iedzīvotāji uzskata, ka piecu gadu laikā dzīves dārdzība ir ievērojami pieaugusi neatkarīgi no tā kā ir auguši ienākumi. Ja tajā pašā Vācijā cenas varbūt ir augušas par 5-10%, tad Latvijā cenas ir dubultojušās. Protams, ka “pētnieki” varēja vienkārši salīdzināt cenu līmeņa izmaiņas piecu gadu laikā nevis prasīt to iedzīvotājiem, jo aptaujās vienmēr parādās arī savs subjektīvais faktors.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 20.10.2011. 11.37

Uzskatu, ka valdībai beidzot ir jāsāk arī domāt, kā apturēt/samazināt pirmās nepieciešamības preču cenas pieaugumu, lai mazinātu nevienlīdzību iedzīvotāju dzīves līmenī.

+1
0
Atbildēt

2

    Una Grinberga > Una Grinberga 20.10.2011. 13.38

    Šis jautājums ir valsts iekšējā lieta – nodokļu politika ir decentralizēta ES.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Una Grinberga 20.10.2011. 13.13

    ——
    Ja vēlies, lai valdība ņem vērā (izskata) ierosinājumu sākt ”domāt”, tad, lūgums, noformēt to rakstiski – un nosūtīt uz Briseli. Tur tagad vienam otram stratēgam ir stipri jāsāk domāt:
    ‘Neierasti tiešā valodā G20 finanšu ministri un centrālo banku vadītāji uzsvēra, ka sagaida “izlēmīgu rīcību pret pašreizējiem izaicinājumiem, kas balstīta uz visaptverošu plānu” ES samitā, kas gaidāms nākamsvētdien, 23.oktobrī.’
    G20 dod ES astoņas dienas, lai atrisinātu eiro zonas parādu krīzi
    http://www.diena.lv/pasaule/g20-dod-es-astonas-dienas-lai-atrisinatu-eiro-zonas-paradu-krizi-13909319

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Signija Aizpuriete 20.10.2011. 10.34

——
Iedzīvotāju sašutums?!
”Vienotas identitātes problēma šajos 20 gados pēc dzelzs priekškara krišanas Eiropā nav zudusi vai pat ievērojami mazinājusies. Iepriekš dalījums bija vecajā un jaunajā Eiropā, tagad no vienas puses ir tā Eiropa, kas grib dzert vīnu, svinēt dzīvi, daudz brīvdienu, un no otras puses ir tā, kas daudz strādā, krāj līdzekļus.”

Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga “Atlantic Council” konferencē Vašingtonā
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=326812%3Avaira-ve-freiberga&Itemid=159
– Tā ”viņi” dzer vīnu, svin dzīvi, paņem brīvdienas – vai pauž neapmierinātību?
http://www.youtube.com/watch?v=Y2apNtW2ssg&feature=related

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu