Politiķu neizmantotās iespējas

Komunikācija sociālajos tīklos arī uzskatāma par sava veida tikšanos ar vēlētājiem

Sociālo mediju un tīklu straujā attīstība ir izaicinājums gan politiķiem, gan arī vēlētājiem. Lai gan šobrīd to loma ir pārvērtēta, tehnoloģiju attīstība un cilvēku ieradumu maiņa, pavisam drīz liks arī politiķiem un politiskajām partijām pārskatīt savas priekšvēlēšanu kampaņas un komunikāciju ar vēlētājiem starpvēlēšanu periodā.

Nesen notikušās 11.Saeimas vēlēšanas ir nozīmīgas vairāku iemeslu dēļ. Tās bija pirmās ārkārtas vēlēšanas gan pirmskara Latvijas, gan atjaunotās Latvijas vēsturē. Bija pagājis mazāk kā gads kopš iepriekšējām parlamenta vēlēšanām un 10.Saeimas deputātu plānos nebija iesaistīties priekšvēlēšanu cīņās tik drīz. Otrkārt, esošajām politiskajām partijām pievienojās Zatlera Reformu partija (ZRP). Jaunu politisko spēku parādīšanās pirms Saeimas vēlēšanām nav nekas neparasts Latvijas nesenajā vēsturē. Atcerēsimies “Jaunā laika” tapšanu. Taču ZRP gadījumā, partijas, kura spēja iegūt otro vietu vēlēšanās, izveidošana nepilnu divu mēnešu laikā pirms vēlēšanām ir sasniegums.

Neparedzētās vēlēšanas bija arī pārbaudījums partiju kasēm un to piepildītājiem. Ņemot vērā Latvijas un pasaules ekonomisko situāciju pēdējo gadu laikā, piesaistīt līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai šogad bija sarežģītāk. Šis apstāklis un samazinātie tēriņu griesti arī noteica priekšvēlēšanu kampaņu atšķirīgo raksturu šogad, mazāk izmantojot dārgos reklāmas laikus televīzijā, tā vietā izmantojot radio pakalpojumus, kā arī mēģinot arvien aktīvāk izmantot sociālo mediju sniegtās iespējas. Iepriekš minēto apstākļu dēļ, kā arī sociālo mediju arvien pieaugošās lomas dēļ, 11.Saeimas vēlēšanas bija iespēja pašām partijām mainīt priekšvēlēšanu kampaņu saturu un formu.

Sociālie mediji ir dažādas internetā un mobilajās telekomunikācijās bāzētas komunikācijas platformas, kas ļauj to lietotājiem ne tikai patērēt mediju radīto saturu, kā tas ir attiecībā uz tradicionālajiem medijiem – presi, TV vai radio, bet arī piedalīties satura radīšanā un tālākā izplatīšanā. Populārākie sociālie mediji pasaulē ir Facebook. Twitter, YouTube, Latvijā arī draugiem.lv.

Vēlēšanu kontekstā arvien pamanāmāks kļūst Sabiedriskās politikas centra “Providus” veidotā vēlētāju un deputātu savstarpējās komunikācijas platforma “gudrasgalvas.lv”.

Ņemot vērā, ka katru dienu pasaulē rodas arvien jauni sociālie mediji, arī to definīcija un loma mainās līdz ar tiem. XXI gadsimta pirmā desmitgade ir sociālo mediju dzimšanas laiks, ko nodrošināja interneta strauja attīstība, mobilo telekomunikāciju pilnveidošanās, kā arī šo pakalpojumu pieejamība plašām lietotāju masām ne tikai attīstītajās pasaules valstīs, bet arī jaunattīstības reģionos Āzijā un Āfrikā. Sociālie mediji savu “kritisko masu” sasniedza iepriekšējās desmitgades pašās beigās. Šajā laikā arī priekšvēlēšanu kampaņu organizētāji sāka apjaust sociālo mediju potenciālās iespējas. Kā redzamākais piemērs bija ASV prezidents Baraks Obama, savu priekšvēlēšanu kampaņu lielā mērā balstot uz atbalstītāju iegūšanu sociālajos tīklos un informācijas izplatīšanu caur sociālajiem medijiem.

Taču nevajag pārvērtēt sociālo mediju lomu vēlēšanu procesā šobrīd. Kā liecina pētījumi, iepriekšējās vidējā termiņa vēlēšanās ASV, kuras notika 2010.gadā, sociālos medijus politiskajām vajadzībām lietoja tikai 2% iedzīvotāju. Latvijas gadījumā šādu lietotāju skaits varētu būt vēl mazāks. Šajā skaitā ietilpst tie, kuri sociālos medijus lieto aktīvi konkrētiem mērķiem. Attiecībā pret citām vēlētāju grupām, šis skaitlis ir neliels. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ līdz šim partijas nav aktīvi pievērsušās šīs auditorijas piesaistīšanai. Gan pasaulē, gan arī Latvijā priekšvēlēšanu laikā partijas sociālos medijus izmanto tieši jaunu jautājumu aktualizēšanai un “nogādāšanai” sabiedrībai, nevis jaunu atbalstītāju pārliecināšanai vai savas politikas skaidrošanai. Šāds izmantojums ir pamatojams ar to, ka šobrīd tradicionālie masu mediji, kuru ietekme uz vēlētājiem joprojām ir lielāka, no partijām un politiķiem sagaida, ka aktualitātes būs pieejamas sociālajos medijos.

Sociālos medijus politiskajām vajadzībām lietoja tikai 2% iedzīvotāju

Latvijā vēlēšanas notiek reizi četros gados un arī politiķu aktivitātes sociālajos medijos ir manāmas tieši reizi četros gados. Attiecībā uz lielāko skaitu politiķu un politisko partiju, šīs abas reizes sakrīt. Periodā starp vēlēšanām tikai daži aktīvākie politiķi izmanto sociālos medijus, lai komunicētu ar sabiedrību, kurā ietilpst arī viņa vēlētāji. Kā pozitīvu piemēru var minēt vēl šobrīd esošo ekonomikas ministru Arti Kamparu, kurš, pat nekandidējot šajās Saeimas vēlēšanās, turpina skaidrot savu viedokli mikroblogošanas vietnē Twitter. Arī citi esošās valdības ministri ir minami kā pozitīvi piemēri sociālo tīklu izmantošanai.

„Providus”, izveidojot portālu “gudrasgalvas.lv”, ir izveidojusi mehānismu, kā vēlētājiem pietiekami vienkāršā veidā sazināties ar saviem deputātiem. Tagad ir nepieciešama abpusēja vēlme dotās iespējas izmantot. Turklāt sadarbībai jābūt abpusēji pieņemamai – vēlētājiem jāredz, ka deputātus interesē viņu jautājumi un viņi uz tiem saņemtu atbildes. Savukārt arī jautātājiem ir jāapzinās, ka deputāti nav burvji ar kristāla bumbām, kuriem būtu jāzina atbildes uz visiem jautājumiem un tādēļ jautājumiem ir jābūt konstruktīviem, bet galvenais, tiem ir jābūt. Lai nav situācija, kāda nereti ir Saeimas deputātiem, dodoties uz savu vēlēšanu apgabalu, lai tiktos ar vēlētājiem – bieži vien ieinteresēto cilvēku skaitu var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Saeimas deputātiem piektdienas ir atvēlētas, lai viņi tiktos ar vēlētājiem.

Arī komunikācija sociālajos medijos ir jāuzskata kā tikšanās ar vēlētājiem, kas bieži vien ir efektīvāka par tradicionālajām tikšanās reizēm. Laika pavadīšanu portāla „draugiem.lv” spēlē “Ferma” gan nekādi nevar pieskaitīt iepriekšminētajam piemēram. Tādēļ pašiem deputātiem ir jāizsver sava rīcība. Un tāpat arī vēlētājiem pie vēlēšanu urnām.

Daži deputāti pirms 11. Saeimas vēlēšanām savu uzskatu paušanai izmantoja ne tikai populāros sociālos tīklus, bet arī veidoja paši savus – izmantojot e-pasta mārketinga programmas, kas ļauj nosūtīt sarakstā iekļautajiem adresātiem e-pastus ar aktuālāko informāciju vai izskaidrot savu rīcību. Lai gan šādā veidā netiks sasniegta plaša auditorija, tas ir noderīgs papildus rīks, ar kura palīdzību deputāts var plašāk izskaidrot savu rīcību tiem, kam tas interesē.

Latvijā vēl pietiekami neizmantota sociālo tīklu iespēja, kura veicināja Baraka Obamas panākumus pirms trim gadiem ASV prezidenta vēlēšanās, ir sociāli aktīvu cilvēku aicināšana uzrunāt sev pazīstamos un aicināt viņus balsot par konkrēto kandidātu.

Sociālo tīklu un mediju lietotāji parasti ir aktīvi sabiedrībā, ar plašu sociālo bāzi. Šis apstākļu kopums ar sociālo tīklu starpniecību ļauj informāciju izplatīt arī tai sabiedrības daļai, kura nelieto sociālos saziņas līdzekļus. Joprojām viens no efektīvākajiem komunikācijas līdzekļiem ir “tiešā” komunikācija – uzticība pazīstamam līdzcilvēkam ir lielāka kā politiķiem vai masu medijiem. Izmantojot šādu komunikācijas līdzekļu kombināciju, to ietekme uz vēlēšanu rezultātiem ir lielāka kā katram atsevišķi. Ņemot vērā Latvijas vēlēšanu sistēmas īpatnību – plusu/svītrojumu iespējas – gan pirms 10.Saeimas, gan arī šogad, kandidātiem, kuri ir aktīvākie sociālo tīklu un sociālo mediju izmantotāji, tieši aktīvā darbība un plusu/svītrojumu iespēja ļāva palielināt savas iespējas tikt ievēlētiem. Pietiek ar nelielu atbalstītāju loku, kuri ir gatavi ielikt krustiņu pretī vienam kandidātam un pārējos izsvītrot, lai, partijai pārvarot 5% barjeru, viņš iegūtu vietu starp 100 tautas priekšstāvjiem.

Nevar noliegt, ka sociālo mediju un tīklu loma vēlēšanu procesā pieaug. Tas attiecas ne tikai uz priekšvēlēšanu periodu, kurā jau šobrīd Latvijā ir redzami rezultāti, bet arī uz starpvēlēšanu periodu, kur, pateicoties portālam “gudrasgalvas.lv” un atsevišķu deputātu iniciatīvām, parādās pirmie zaļie asni. Tas, vai šie asni izaugs par abpusēji ērti izmantojamu veidu, kā vēlētājam uzzināt no saviem priekšstāvjiem būtisku informāciju, kas attiecas uz vienu vai otru deputāta pieņemto lēmumu, rādīs laiks un abu pušu ieinteresētība. Savukārt deputātiem un politiskajām partijām sociālie mediji un sociālie tīkli, tos efektīvi izmantojot, ļaus palielināt savu elektorātu un esošajiem atbalstītājiem sniegt tiem noderīgu informāciju.

Autors ir Vēlēšanu reformu biedrības izpilddirektors