Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir izveidots, lai efektīvi ierobežotu korupciju un kontrolētu partiju finanses. KNAB izveides process apliecina, ka politiķiem jau kopš biroja pirmsākumiem tas bijis kā dadzis acī. KNAB izveidoja pēc sešus gadus ilgušas „optimālo” variantu meklēšanas, un faktiski tikai pateicoties tam, ka Latvijas starptautiskie sabiedrotie nepārprotami norādīja – ja KNAB neizveidos, Latvijai būs grūti iestāties NATO un Eiropas Savienībā.

KNAB atklātās lietas nesaudzīgi atmasko Latvijas politiskās virtuves koruptīvo pusi – pie kriminālatbildības ir sauktas augstas valsts un pašvaldību amatpersonas. Birojs nav saudzējis arī negodīgus likumsargus – tiesnešus, prokurorus un iekšlietu sistēmas darbiniekus. Patlaban biroja lietvedībā ir tā saucamā oligarhu lieta, kurai būtu jāatklāj kā tieši pēdējo gadu laikā notikusi valsts nozagšana – tirgošanās ar ietekmi, shēmošana un slēpta labuma gūšana no uzņēmumiem.

Saturs

1. KNAB pirmsākums
    1.1. Korupcijas novēršanas padome 
    1.2. KNAB izveide 
    1.3.KNAB struktūra un budžets 
2. KNAB vadītāji 
    2.1. Pirmie konkursi un pirmie vadītāji 
    2.2. KNAB ienāk Juta Strīķe 
    2.3. Alekseja Loskutova iecelšana un atstādināšana 
    2.4. Normunda Vilnīša iecelšana un atstādināšana 
3. Skaļākās KNAB ierosinātās lietas 
    3.1. Lietas, kurās spriedums stājies likumīgā spēkā 
    3.2. Lietas, kurās rit tiesas process 
4. Politisko partiju finanšu kontrole 
    4.1. Vēlēšanu gadu dāsnie ziedojumi

 

1. KNAB pirmsākums

Korupcijas novēršanas likums, kas uzskatāms par pirmo soli ceļā uz KNAB izveidi, spēkā stājās 1995.gada oktobrī. 1996.gadā Pasaules Banka Centrālās un Austrumeiropas valstīm piedāvāja atbalstu – kā finansiālu, tā arī zināšanu – korupcijas apkarošanā. Latvija piedāvājumam atsaucās, un 1997.gada februārī notika konference Korupcijas novēršana valsts pārvaldē, kuru organizēja tolaik bezpartijiskā Andra Šķēles vadītā valdība, bet finansiāli un tehniski atbalstīja Pasaules Banka. Konferences secinājumi kļuva par bāzi gan neatkarīga KNAB izveidē, gan korupcijas novēršanai svarīgās likumdošanas izstrādāšanā.

1.1. Korupcijas novēršanas padome

1997.gada 2.septembrī apstiprina Korupcijas novēršanas padomes (KNP) nolikumu. Jaunajai struktūrai jāizveido vienota korupcijas novēršanas politika un jāpiedāvā efektīvākie tās īstenošanas veidi. 23.septembrī apstiprina pirmo KNP sastāvu. Padomi vada tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), bet viņa vietniece ir Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča (LC). Darbam padomē ar valdības rīkojumu nozīmē vēl deviņas valsts amatpersonas – Valsts kontrolieri Raiti Černaju, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Veroniku Krūmiņu, Valsts policijas priekšnieku Aldi Lieljuksi, Valsts pārvaldes reformas biroja direktori Svetlanu Proskurovsku, Latvijas Bankas prezidentu Einaru Repši, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku, Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktori Innu Šteinbuku, Valsts administrācijas skolas direktori Guntu Veismani un Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokuroru Ēriku Ziediņu.

1998.gada februārī valdība akceptē pirmo KNP izstrādāto Korupcijas novēršanas programmu, kas paredz 33 dažādus pasākumus, un uzdod padomei izstrādāt četru būtiskāko problēmu konceptuālu risinājumu. Tās ir – politisko partiju finansēšana no valsts budžeta, īpašuma sākumdeklarēšanas ieviešana, legālās prezumpcijas ieviešana un iespēja ļaut vai liegt policistiem strādāt citu algotu darbu līdztekus tiešajiem pienākumiem.

1.2. KNAB izveide

1998.gada decembrī nāk klajā Pasaules Bankas pētījums Korupcija Latvijā, kurā piedāvāts izveidot neatkarīgu korupcijas novēršanas un apkarošanas institūciju. Pusgadu vēlāk izveido KNP sekretariātu, uz kura bāzes vēlāk veidos KNAB. Turpmākos divus gadus notiek stīvēšanās gan par paša biroja izveidi, gan likumiem, kas samazinātu politiskās korupcijas iespējas. Andra Bērziņa (LC) vadītā valdība 2000.gadā izveido kārtējo jauno darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt KNAB normatīvo bāzi. 2001.gadā pie KNAB izveides strādā jau trīs darba grupas, taču progress ir minimāls. Tikai saņemot nepārprotamus diplomātiskos mājienus no ASV, ka vilcināšanās ar KNAB izveidi un tiesiskumu stiprinošās likumdošanas nepieņemšana var Latvijai aizšķērsot ceļu uz NATO, 2002.gada 8.februārī likums par KNAB tiek iesniegts Saeimā. 18.aprīlī likumu vienbalsīgi pieņem, bet 1.maijā tas stājas spēkā.

1.3.KNAB struktūra un budžets

Sākotnēji KNAB atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, bet kopš 2003.gada aprīļa – Ministru kabineta pārraudzībā. Biroju vada Saeimas apstiprināts vadītājs, kuram ir divi vietnieki – viens korupcijas novēršanas jautājumos, otrs – korupcijas apkarošanas jomā. Katram no vadītājiem pakļautas trīs nodaļas, bet priekšniekam tieši pakļauta administratīvā, finanšu un iekšējās drošības nodaļa (http://www.knab.lv/lv/knab/structure/).

KNAB darbu sāka 22 darbinieki, bet 2011.gada septembrī birojā strādā 141 darbinieks.

KNAB pārskati liecina, ka pirmajā darbības gadā tā budžets ir 1,6 miljoni latu. Turpmākajos gados tas svārstījies no 3,6 līdz 2,3 miljoniem latu gadā*.

*Dati – KNAB gada pārskati, kas publicēti biroja mājas lapā.

2. KNAB vadītāji

KNAB vadītāju pēc valdības ieteikuma uz pieciem gadiem amatā apstiprina Saeima aizklātā balsojumā. Līdz šim neviens no trim Saeimas ievēlētajiem biroja vadītājiem amatā nav nostrādājis visu pilnvaru termiņu. Kopumā deviņu gadu laikā KNAB notikuši seši konkursi uz KNAB priekšnieka amatu.

2.1. Pirmie konkursi un pirmie vadītāji

2002.gada 21.maijā ar premjera Andra Bērziņa (LC) rīkojumu tiek izsludināts pirmais konkurss uz KNAB vadītāja amatu. Tajā piesakās astoņi kandidāti, no kuriem lielāko punktu skaitu gūst Rīgas Kārtības policijas Patruļpolicijas vienības komandieris Visvaldis Puķīte un Drošības policijas 1.galvenās pārvaldes 1.biroja nodaļas priekšnieks Raimonds Mūrnieks. Valdības atbalstu negūst neviens no kandidātiem un tiek izsludināts jauns konkurss, kurā piesakās jau 17 kandidāti. Šoreiz lielāko punktu skaitu iegūst Drošības policijas priekšnieka vietnieks Didzis Šmitiņš un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un kontroles dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis, taču arī viņus valdība nevirza apstiprināšanai Saeimā. Trešo reizi izsludinātajā konkursā piesakās 18 kandidāti, no kuriem par spēcīgāko atzīst zvērinātu advokātu Jāni Jonāsu. Viņš iztur pārbaudi valdībā, taču negūst balsu vairākumu Saeimā. Pēc Jonāsam negatīvā balsojuma, valdība aicina Saeimu balsot par otru lielāko punktu skaitu ieguvušo kandidātu – Drošības policijas priekšnieka vietnieku Gunti Rutki. 2002.gada 10.oktobrī ar Saeimas lēmumu Rutki apstiprina par pirmo KNAB vadītāju, taču veselības problēmu dēļ jau 2003.gada maijā viņš Ministru prezidentam Eināram Repšem iesniedz atlūgumu.

No 2003.gada maija KNAB priekšnieka pienākumus pilda priekšnieka vietnieks Rūdolfs Kalniņš. Taču tā kā SAB atsaka R.Kalniņam pielaidi valsts noslēpumam, jūnijā Repše atstādina Kalniņu un par priekšnieka pienākumu izpildītāju ieceļ otru KNAB priekšnieka vietnieku Alvi Vilku (CV lasīt šeit).

2.2. KNAB ienāk Juta Strīķe

2003.gada 1.jūlijā valdība ceturto reizi izsludina konkursu uz KNAB priekšnieka vietu. Tajā piesakās 58 kandidāti, viņu vētīšana notiek divās kārtās. Otrajai kārtai konkursa komisija virza 10 pretendentus, starp kuriem par labāko tiek atzīta Drošības policijas Aktīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Juta Strīķe (CV lasīt šeit). E.Repšes vadītā valdība viņu virza apstiprināšanai Saeimā. Visas valdošās koalīcijas frakcijas (JL, LPP, ZZS, TB/LNNK) apsola atbalstu Strīķei. Lai gan koalīcijai ir 55 balsis, slēgtais 18.septembra balsojums izrādās Strīķei negatīvs – tikai 41 balss par, bet 48 – pret. Pēc balsojuma neviena no frakcijām neatzīstas, ka būtu balsojusi pretēji iepriekš solītajam, vēl vairāk – arī opozīcijā esošā Tautas Saskaņas partija sakās izteikusi atbalstu Strīķei. Arī otrs balsojums, pirms kura līdzīgi kā pirms pirmā, visas partijas pauž atbalstu Strīķei, ir noraidošs – 42 balsis par, 51 balss pret.

Nedēļu vēlāk Repše izdod rīkojumu par Strīķes iecelšanu par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju.

2004.gada janvārī Repše rosina Saeimā atkārtot balsojumu par Strīķes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā, taču koalīcijas partneri to neatbalsta. Nespēja panākt koalīcijas atbalstu Strīķei ir viens no Repšes valdības krišanas iemesliem.

2.3. Alekseja Loskutova iecelšana un atstādināšana

Līdz ar valdības maiņu 2004.gada aprīlī izsludina jau piekto konkursu uz KNAB priekšnieka amatu. Tajā piesakās 20 pretendenti, no kuriem visvairāk punktu iegūst esošā biroja vadītāja Juta Strīķe. Komisija valdībai piedāvā vērtēt arī viņas vietnieku Alvi Vilku un KNAB Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītāju Alekseju Loskutovu. Neņemot vērā komisijas vērtējumu, Induļa Emša (ZZS) vadītā valdība par labāko atzīst Loskutovu, kuru 2004.gada 27.maijā atbalsta arī Saeima. Tikai 2008.gadā Loskutovs atzīst, ka pirms ievēlēšanas amatā ticies gan ar Andri Šķēli, gan Aivaru Lembergu, kurš, kā vēlāk atcerējās pats Loskutovs, paudis cerību, ka „strādājot KNAB priekšnieka amatā es tikšu vaļā no Strīķes”

2007.gada 24.septembrī Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) atstādina Loskutovu no amata, lēmumu pamatojot ar Valsts kontroles (VK) atzinumu, kurā minēti 2006.gadā notikuši finanšu pārkāpumi saistībā ar operatīvo līdzekļu izmantošanu. Pēc būtības VK norāda uz trūkumiem iekšējo kontroli regulējošos noteikumos. Citās iestādēs pēc līdzīga satura VK ziņojumiem augstākās amatpersonas no pienākumu pildīšanas netiek atstādinātas, taču Loskutova gadījumā Kalvītis pat izveido speciālu izmeklēšanas komisiju. 2007.gada 16.oktobrī komisija sniedz ziņojumu valdībai un tās vadītājs ģenerālprokurors Jānis Maizītis, nenoliedzot pārkāpumus, norāda, ka Loskutova atstādināšanai nav pamata. Taču valdība lemj pretējo un rosina Saeimu atlaist Loskutovu.

18.oktobrī pie Saeimas notiek pikets Loskutova atbalstam, kurā piedalās vairāk nekā 5000 cilvēku. Saeimas Juridiskā komisija, kurai jāskata valdības sagatavotais lēmumprojekts par Loskutova atstādināšanu, nolemj to nevirzīt izskatīšanai Saeimā, bet nodot atpakaļ valdībai, uzdodot valdībai līdz 2007.gada 20.novembrim izveidot komisiju papildu pārbaudes veikšanai par operatīvo līdzekļu izlietojumu KNAB. Kalvīša valdība salūzt sabiedrības spiediena priekšā un lēmums par Loskutova atstādināšanu tiek atsaukts, ar 2007.gada 9.novembri viņu atjauno amatā. Pēc mēneša arī pats Kalvītis demisionē, lai gan koalīcijai (TP, LPP, ZZS un TB/LNNK) Saeimā ir vairākums.

2008.gada pavasarī atklājas, ka no KNAB pazuduši naudas līdzekļi – Loskutovs no darba birojā atstādina divus ilggadīgus darbiniekus, bet valdība izveido komisiju, kas vērtē birojā notikušo un vadītāja atbildību. Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītā komisija konstatē, ka no KNAB pazuduši 135 500 latu, bet biroja vadītājs nav „pienācīgi novērtējis Valsts kontroles norādītās nepilnības un ar KNAB Slepenības nodrošināšanas nodaļu saistītos riskus, atkārtoti atliekot audita veikšanu”. Ar komisijas ziņojumu Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība iepazīstas 2008.gada 18.jūnijā un tajā pat dienā nolemj Loskutovu no amata atstādināt. 29.jūnija Saeimas sēdē valdības lēmums tiek atbalstīts un Loskutovs no amata atbrīvots. Par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju tiek iecelts Alvis Vilks.

2.4. Normunda Vilnīša iecelšana un atstādināšana

Sākotnēji valdība noraida nepieciešamību rīkot atklātu konkursu uz KNAB priekšnieka amatu. Tomēr 2008.gada 28.oktobrī Godmaņa vadītā valdība izdod rīkojumu par konkursa izsludināšanu. Tajā piesakās 17 speciālisti. Šoreiz pretendentu vērtēšanai netiek izveidota speciāla konkursa komisija – kandidātu atbilstību likuma prasībām izvērtē Valsts kanceleja, pēc tam uzklausa valdība, kas labākos virza izvērtēšanai Nacionālajā drošības padomē (NDP). Tā savukārt valdībai iesaka piemērotāko KNAB priekšnieka kandidātu.

2009.gada 27.janvārī uz valdības sēdi tiek uzaicināta KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Rīgas Kārtības policijas darbinieks Aivars Tīrumnieks, bijušais Drošības policijas inspektors, zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks, valsts aģentūras “Materiālās rezerves” direktora vietnieks Raimonds Avdejevs, bijušais policijas darbinieks, Policijas akadēmijas lektors Normunds Vilnītis, šķīrējtiesas priekšsēdētājs Armands Stumbergs un NBS virsnieks Raimonds Rublovskis. Visi septiņi valdībā izklāsta savu redzējumu par korupcijas novēršanu un apkarošanu. Par labākajiem tiek atzīts Zvejsalnieks un Vilnītis. Viņus divas reizes izjautā NDP līdz 2009.gada 2.februārī pieņem vienbalsīgu lēmumu ieteikt premjeram virzīt Vilnīša kandidatūru apstiprināšanai Saeimā. Ar 12.marta Saeimas lēmumu Vilnītis apstiprināts amatā.

2010.gada pavasarī publiskas kļūst KNAB vadītāja Vilnīša un viņa vietnieku Strīķes un Vilka savstarpējās nesaskaņas, kuru pamatā ir Vilnīša iecere reorganizēt KNAB struktūru. Proti, Vilnītis vēlas veidot KNAB reģionālās struktūras, tādejādi mainot akcentu no augstākā līmeņa korupcijas apkarošanas uz reģionāliem pārkāpumiem. Turklāt līdz ar reformu būtiski būtu jāsašaurinās KNAB priekšnieka vietnieces Korupcijas apkarošanas jautājumos Jutas Strīķes tiesībām, jo KNAB reģionālās nodaļas būtu pakļautas tieši biroja priekšniekam. Ne korupcijas novēršanas ekspertu, ne citu tiesībaizsardzības iestāžu vadītāju vērtējumā Vilnīša iecerētās reformas netiek atzītas nedz par ekonomiski izdevīgām, nedz racionālām un KNAB darbu uzlabojošām. Turklāt arī KNAB darbinieki izplata publiskas vēstules, kurās izsaka neuzticību Vilnītim.

2010.gada jūnijā premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzdod Vilnītim atcelt sāktās reformas. Vilnītis uzskata šo lēmumu par nelikumīgu, savukārt valdība izveido darba grupu, lai izvērtētu gan Vilnīša iecerētās reformas, gan Vilnīša kā vadītāja darbības likumību un atbilstību labas pārvaldības principiem.

2010.gada novembrī, konfliktam saasinoties, KNAB atstāj vairāki vadoši darbinieki, viņu vidū arī izmeklētāji, bet Vilnītis ierosina disciplinārlietas pret savu vietnieku Vilku, vēlāk līdzīga lieta ierosināta arī pret Strīķi. Disciplinārlietas Vilnītis ierosina arī pret citiem darbiniekiem, bet darbinieki Dombrovskim iesniedz 13 sūdzības par iespējamiem Vilnīša pārkāpumiem. KNAB disciplinārlietu komisija kā pirmo pabeidz disciplinārlietu pret Vilku un Vilnītis viņu atstādina no amata, Dombrovskis Vilnīša rīkojumu atceļ, bet viņš savu vietnieku atlaiž atkārtoti.

2011.gada jūnijā darbu beidz ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija un konstatē, ka desmit gadījumos notikuši būtiski un sistemātiski Krimināllikuma un Operatīvās darbības likuma pārkāpumi. Komisija iesaka valdībai rosināt Vilnīša atstādināšanu no amata. Šādu lēmumu valdība pieņem 16.jūnija rītā un tās pašas dienas pēcpusdienā Saeima to skata steidzamības kārtā, nolemjot Vilnīti atlaist ar 82 balsīm par un tikai diviem deputātiem atturoties. Iemesls tik ātrai valdības un Saeimas reakcijai ir politiskā situācija – 28.maijā Valsts prezidents ir rosinājis Saeimas atlaišanu pēc tam, kad KNAB ierosinātās vērienīgās “oligarhu lietas” ietvaros Saeima 26.maijā ir atteikusi dot atļauju Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietu kratīšanai. Jūtot, ka referendumā Saeima tiks atlaista, par Vilnīša atlaišanu nobalso arī viņa līdzšinējie stingrie aizstāvji no ZZS un PLL, kā arī SC.

Ar premjera Dombrovska rīkojumu par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju ieceļ Strīķi, kura kā prettiesisku atceļ Vilnīša rīkojumu par Vilka atbrīvošanu no amata un viņš atgriežas KNAB.

2011.gada 16.augustā valdība izsludina konkursu uz KNAB priekšnieka amatu. Divas dienas pēc 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām kandidātu pieteikšanās noslēdzas. Konkursā ir pieteikušies 13 pretendenti, tajā skaitā trīs KNAB vadības pārstāvji – Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks Jaroslavs Streļčenoks, Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas nodaļas vadītāja Ilze Jurča un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore.

Kandidātu vērtēšana notiks divās kārtās un kandidāts ar augstāko punktu skaitu tiks rekomendēts apstiprināšanai valdībā. Tā lems, vai kandidāts virzāms apstiprināšanai Saeimā.

3. Skaļākās KNAB ierosinātās lietas

No 2003. līdz 2010.gada 31.decembrim KNAB kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrai nodevis kopumā 167 kriminālprocesus, kuros apsūdzību lūgts uzrādīt 370 personām*, liecina KNAB publiskie pārskati.

*Dati: KNAB publiskie gada pārskati, kas publicēti biroja mājas lapā

3.1. Lietas, kurās spriedums stājies likumīgā spēkā

Audera „zelta rokas”. 2003.gada jūlijā pēc pacientes Maijas Vilciņas iesnieguma KNAB ierosina krimināllietu pret veselības ministru Āri Auderu, uzskatot, ka Auders ļaunprātīgi izmantojis pacientu uzticēšanos un nepamatoti saņēmis dubultu maksu par operācijām. Izmeklētāji apzina vairākus simtus Audera bijušo pacientu, no kuriem daudzus atzīst par cietušajiem. 2004.gada septembrī Auderam uzrāda apsūdzību par vairāk nekā 40 tūkstošu latu izkrāpšanu. Lietā ir 77 noziedzīgas epizodes. 2006.gada martā pretēji prokuratūras prasītajam cietumsodam Rīgas apgabaltiesa Auderam piespriež naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu apmērā, konfiscējot mantu, kā arī uzliek par pienākumu 14 cietušajiem un apdrošināšanas sabiedrībai atmaksāt vairāk nekā 10 tūkstošus latu. 2007.gada decembrī Augstākās Tiesas Krimināltiesu palāta šo spriedumu atstāj negrozītu.

Kukuļņemšana VKPAI. 2004.gada 19.martā KNAB par 1000 latu liela kukuļa pieņemšanu sakarā ar kādu bēniņu pārbūves projekta apstiprināšanu aiztur Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieku Jāni Lejnieku. Jau 27.martā prokuratūra Lejniekam uzrāda apsūdzību kukuļņemšanā, bet 2006.gada martā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa Lejniekam un diviem kukuļošanas starpniekiem piespriež nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un mantas konfiskāciju.

Prokurors kukuļņēmējs. 2004.gada aprīlī par 10 000 USD liela kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu aiztur Rīgas tiesu apgabala prokuroru Juri Pelšu, kurš „pret atlīdzību” solījis atsaukt apelācijas sūdzību. 2005.gada oktobrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa kukuļņēmējam piespriež četrus gadus nosacīti un mantas konfiskāciju. Rīgas apgabaltiesa 2006.gada martā sodu atstāj negrozītu.

“Jūrmalgeitas” lieta. Pēc pašvaldību vēlēšanām 2005.gada 18.martā KNAB ierosina krimināllietu par balsu pirkšanu Jūrmalas pilsētas mēra vēlēšanu laikā. No izmeklētāju ierakstītajām amatpersonu sarunām izriet, ka mēģināts piekukuļot deputātu Ilmāru Ančānu, lai viņš savu balsi atdotu par LPP mēra kandidātu Juri Hlevicki. Tajā skaitā ierakstītas arī sarunas ar politiķiem Andri Šķēli (TP) un Aināru Šleseru (LPP/LC), sarunās tika pieminēts arī Jānis Straume (TB/LNNK), kas apliecina, ka viņi bijuši labi informēti par notiekošo kukuļošanu. Apsūdzības politiķiem neuzrāda, taču par folkloru kļūst gan Andra Šķēles izteiktais aicinājums Jūrmalas mēra amatā iecelt „lielāko kretīnu”, gan atklāsme, ka Ančāns „paņēma un uzmeta”, gan Straumes politiskā iesauka – „baķka”.

Apsūdzība kukuļošanā 2005.gada maijā tiek uzrādīta Hlevickim, uzņēmējam Germanam Milušam, kā arī partijas “Jaunais centrs” deputāta kandidātiem Gvido Harijam Volbrugam un Leonīdam Lasmanim. Pirms lietas nodošanas tiesai tās daļu pret Lasmani izdala atsevišķā lietvedībā, jo viņš no Latvijas aizmucis. 2007.gada 23.martā Zemgales apgabaltiesa Hlevickim piespriež piecu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Viņu apcietina tiesas zālē. Arī Milušam piespriež reālu brīvības atņemšanu, taču viņš pirms tiesas sprieduma nolasīšanas aizmūk no valsts. Gan Milušs, gan Lasmanis vēl joprojām atrodas starptautiskā meklēšanā. Trešajam apsūdzētajam – Volbrugam – piespriesta nosacīta brīvības atņemšana. Lietai punkts tiek likts 2008.gada augustā, kad Augstākās Tiesas senāts, skatot lietu kasācijas kārtībā, spriedumu atstāj negrozītu.

Tiesneses kukuļņēmējas. 2006.gada 10.oktobrī par atkārtotu kukuļņemšanu KNAB aiztur Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Beatrisi Tāleri un Irēnu Poļikarpovu. 2007.gada janvārī Ģenerālprokuratūrai nosūta krimināllietu, kurā apsūdzību lūgts uzrādīt abām tiesnesēm, zvērinātai tiesu izpildītājai Raimondai Sporei un divām privātpersonām. Lietā pierādītas četras kukuļņemšanas epizodes. 2008.gada februārī Rīgas apgabaltiesa atzīst Poļikarpovu un Tāleri par vainīgām kukuļa pieņemšanā un piespriež astoņu gadu cietumsodu. Sporei un privātpersonām piespriež nosacītu sodu. Skatot lietu apelācijas instancē, Poļikarpovai sodu samazina uz trim gadiem cietumā. Šo spriedumu 2010.gada oktobrī Augstākās Tiesas Senāts atstāj negrozītu. Otra tiesnese kukuļņēmēja Beatrise Tālere sprieduma stāšanos spēkā nesagaidīja – 2010.gada jūlijā viņa pēc ilgstošas slimības nomira.

Kukuļņemšana Jēkabpils cietumā. 2007.gada 8.maijā KNAB par 10 000 latu liela kukuļa izspiešanu aiztur Jēkabpils cietuma priekšnieka vietnieku Vladimiru Rubaņuku, kurš, būdams arī cietuma administratīvās komisijas loceklis, solījis sekmēt kāda notiesātā pirmstermiņa atbrīvošanu. 2008.gada februārī Zemgales apgabaltiesa Rubaņukam piespriež septiņus gadus cietumā. 2008.gada februārī Augstākā Tiesa, skatot lietu apelācijas kārtībā, Rubaņukam piespriesto sodu negroza.

Kukuļņemšana Rīgas domē. 2008.gada februārī KNAB par kukuļošanu aiztur bijušo Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu un bijušo Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītāju Raimondu Janitu, martā aiztur arī pilsētas attīstības departamenta vadītāju Pēteri Stranci. 2008.gada oktobrī lietu nodod prokuratūrai.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka Strancis un Štrams, kā starpnieku izmantojot Janitu, pieprasīja kukuļus no vairākiem projektu attīstītājiem, kuri gribēja panākt nelikumīgu detālplānojumu maiņu. Šajā lietā līdzās amatpersonām apsūdzēti arī trīs uzņēmēji. Viena no viņiem – augstas VID amatpersonas Vladimira Vaškeviča tolaik šķirtā sieva Ināra Vilkaste. Viņa kukuli viena miljona eiro apmērā deva amatpersonām, lai nesen iegādātajā zemesgabalā Mežaparkā tiktu mainīti apbūves noteikumi. Pāris dienas pēc zonējuma maiņas Vilkaste, kura zemi bija iegādājusies par 175 tūkstošiem latu, to pārdeva par 29,7 miljoniem.

2009.gada maijā krimināllietu nodod izskatīšanai tiesā, bet 2011.gada martā Rīgas apgabaltiesa visus apsūdzētos atzīst par vainīgiem. Štramam piespriests astoņus gadus ilgs cietumsods un mantas konfiskācija, Strancim apcietinājumā nāksies pavadīt sešus gadus, bet Janitam – trīs. Vilkastei tiesa, pretēji prokurora prasītājam cietumsodam, piesprieda naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu apmērā. Pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzēts Augstākajā Tiesā. Līdz 2011.gada septembrim vēl nav zināms, kad tiesa varētu šo lietu skatīt. Kā Strancis, tā arī Štrams no apgabaltiesas sprieduma pasludināšanas brīža atrodas apcietinājumā.

KNAB seifos pazudusī nauda. 2008.gada aprīlī Aleksejs Loskutovs no amata atstādina biroja Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītāju Indru Veipu un nodaļas galveno speciālistu Jāni Imšu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka no 2004.gada janvāra līdz 2008.gada aprīlim Imša no kriminālprocesos izņemtās naudas piesavinājies aptuveni 100 000 latu, bet Veipa – 33 000 latu. Tiesa abus atzīst par vainīgiem un piespriež reālu brīvības atņemšanu – Imšam septiņus, bet Veipai piecus gadus cietumā. Kā Veipa, tā Imša pauž, ka notiesāti tikai tāpēc, lai uz apsūdzēto sola nebūtu jāsēžas KNAB vadībai – Strīķei un Loskutovam. Loskutovam pazudušās naudas skandāls maksā vadītāja amatu.

3.2. Lietas, kurās rit tiesas process

Digitalizācijas lieta. 2003.gada septembrī pēc satiksmes ministra Roberta Zīles (TB/LNNK) iesnieguma par digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā pieļautām nelikumībām KNAB ierosina tā saucamo digitālās televīzijas lietu, kurā amatpersonas un uzņēmēji tiek vainoti krāpšanā, naudas atmazgāšanā, bezdarbībā un pienākumu nepildīšanā, kas izraisījusi smagas sekas.

Krimināllietas pamatā ir valstij piederošā Latvijas Valsts radio un televīzijas  centra (LVRTC) meitasuzņēmuma Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) un ārzonas kompānijas Kempmayer vienošanās par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā. Izmeklēšana atklājusi, ka Latvijā iecerētā pāreja uz digitālo televīziju bija valstij neizdevīga – mākslīgi sadārdzināta tā, lai nestu peļņu iesaistītajiem it kā ārzemju parterniem, aiz kuriem vīd vietējo intereses. Kopējās projekta izmaksas bija vairāki desmiti miljoni latu. 2003.gada nogalē KNAB digitālās televīzijas krimināllietu nodod prokuratūrai, lūdzot uzrādīt apsūdzību kopumā desmit personām – gan bijušajām valsts amatpersonām, gan uzņēmējiem.

2007.gada oktobrī prokuratūra krimināllietu nodod izskatīšanai tiesā, turklāt izmeklēšanā gūtie pierādījumi ļauj uzrādīta apsūdzības jau 20 iesaistītajiem. Par krāpšanu lielā apjomā ir apsūdzēts ilggadējais Andra Šķēles finansists Uzņēmumu vadība un konsultācijas finanšu konsultants Harijs Krongorns, DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders apsūdzēts par lielas krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics un bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību, SIA VP Partneri direktors, bijušais apsardzes uzņēmuma Falck Apsargs valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis – par lielas krāpšanas atbalstīšanu un uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, bijušie Kempmayer valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti par krāpšanu lielā apjomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā; zvērināts advokāts Jānis Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti par krāpšanu lielā apjomā un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā, bet zvērināts advokāts Mārtiņš Kvēps apsūdzēts par krāpšanu lielā apjomā.

LNT valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim un Interbaltija AG padomes priekšsēdētājam Gintam Bandēnam apsūdzība uzrādīta par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, bet Jurģim Liepniekam par līdzdalību krāpšanas lielā apmērā organizēšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Andrim Šķēlem šajā lietā piemērots liecinieka statuss.

2007.gadā novembrī lietu izskatošā tiesnese Žanete Vēvere pieņem sev izteikto noraidījumu. No 2008.gada augusta lietas izskatīšana rit tiesneša Jura Stukāna vadībā.

Bērnu slimnīcas lieta. 2009.gada 22.oktobrī KNAB sāka kriminālprocesu par iespējamiem noziegumiem, kas pastrādāti no 2007. līdz 2009.gadam saistībā ar publiskajiem iepirkumiem Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vajadzībām. Uz aizdomu pamata aiztur slimnīcas saimniecības direktoru Aivaru Lisenko, slimnīcas iepirkumu komisijas locekli, slimnīcas valdes loceklis Arni Kramzaku, kā arī SIA Projektu vadības un attīstības birojs valdes locekli Raiti Mūrnieku un SIA Pamats valdes locekli Aleksandru Kreiceru.

2010.gada septembrī KNAB krimināllietu nodod prokuratūrai, apsūdzības lūdzot uzrādīt jau desmit personām. 2011.gada 30.jūnijā prokuratūra nosūta krimināllietu izskatīšanai Zemgales priekšpilsētas tiesai. Apsūdzības par krāpšanu organizētā grupā no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un nodibinājuma Bērnu slimnīcas fonds uzrādītas astoņām personām. Tos, kuriem uzrādītas apsūdzības, Ģenerālprokuratūra neatklāj. Tiesa lietu iecerējusi skatīt 2012.gada sākumā. Pirms lietas nodošanas tiesai viens no desmit sākotnēji aizdomās turētajiem – kāda uzņēmuma pārstāvis – savu vainu atzinis, un tiesa 2011.gada maijā apstiprināja prokuratūras un apsūdzētā vienošanos par sodu – 80 stundām piespiedu darba.

3.3. Izmeklēšanā esošās lietas

Ludzas kontrabandas lieta. 2007.gada 30.oktobrī, sadarbībā ar Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi (ONAP) KNAB Rēzeknes un Ludzas rajonos aiztur 13 personas aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļošanu personu grupā un kontrabandu. 2008.gadā KNAB krimināllietu nosūta prokuratūrai, lūdzot uzrādīt apsūdzību 12 personām. Izmeklētāji uzskata, ka šī personu grupa organizēja kravas automašīnu rindas apiešanu Terehovas robežkontroles punktā, kā arī radījusi PVN izkrāpšanas shēmu par it kā no Latvijas izvestām precēm. Prokuratūra, izvērtējot savāktos pierādījumus, lietu nosūta atpakaļ KNAB papildu izmeklēšanai.

Latvenergo lieta. 2010.gada jūnijā KNAB aiztur valsts a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu, viņa vietnieku Aigaru Meļko, Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu, kā arī Sadales tīkla Austrumu reģiona tehnisko vadītāju Edgaru Vitkovski un trīs privātpersonas. Lieta ierosināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. KNAB uzskata, ka noziedzīgās darbības veiktas laikā no 2006. līdz 2010.gadam – kukuļi saņemti saistībā ar atsevišķiem konkursiem, bet kopējais legalizētās naudas apjoms varētu būt vairāk kā miljons eiro. Legalizācijas shēmā iesaistīti kā Latvijā, tā ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi un ir notikuši arī darījumi ar nekustamo īpašumu. Līdz 2011.gada vasarai aizdomās turamā statuss šajā krimināllietā piemērots jau 17 personām.

 

Daimler lieta. 2011.gada februārī KNAB aiztur Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme padomes priekšsēdētāja vietnieku Leonardu Teni, kurš ir viens no aizdomās turētajiem krimināllietā, kas ierosināta saistībā ar iespējamiem Vācijas autobūves koncerna Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām apmaiņā pret uzvaru konkursā par autobusu piegādi uzņēmumam. Sākotnējā izmeklēšana rāda, ka, iespējams, kukuļos samaksāti teju trīs miljoni latu.

„Oligarhu” lieta. 2011.gada 20.maijā KNAB ierosina kriminālprocesu par vairāku valsts amatpersonu un amatpersonu, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Krimināllietas ietvaros veiktas vairāk nekā 40 kratīšanas iestādēs un īpašumos, kas saistīti ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī 10.Saeimas deputātiem Andri Šķēli (TP) un Aināru Šleseru (LPP/LC). KNAB noskaidrojis virkni uzņēmumu, kuros faktiskie labuma guvēji varētu būt atbildīgos amatos esošas amatpersonas, piemēram, airBaltic privātais akcionārs SIA Baltijas aviācijas sistēmas, SIA Rīgas tirdzniecības osta, SIA Zaķusalas Estate un citas. Tāpat no publiskotās informācijas noprotams, ka amatpersonas tirgojušās ar ietekmi, lai tiktu pieņemti tām izdevīgi lēmumi. Piemēram, lai konkrētu politisko spēku pārstāvoša amatpersona tiktu ievēlēta par Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāju. Šīs lietas ietvaros KNAB prasīja atļauju veikt kratīšanu LPP/LC līdera Aināra Šlesera dzīvesvietā, taču Saeima šo KNAB lūgumu noraidīja un tas kalpoja par iemeslu Saeimas atlaišanai.

4. Politisko partiju finanšu kontrole

Kopš KNAB izveides viens no biroja uzdevumiem ir partiju finanšu deklarāciju un priekšvēlēšanu aģitācijas likuma ievērošanas kontrole. Savas darbības laikā KNAB konstatējis nelikumīgi saņemtus ziedojumus Saeimā pārstāvēto partiju kontos kopsummā par 908 806 latiem, bet Saeimā nepārstāvētās partijas kopā saņēmušas vairāk kā 110 tūkstošus latu. Saeimas un pašvaldību vēlēšanu kampaņās partijas kopā pārtērējušas Ls 1 092 101. Kopumā šajos gados partijām valsts budžetam bijis jāatmaksā vairāk nekā divi miljoni latu – gan nelikumīgi saņemtie ziedojumi, gan priekšvēlēšanu kampaņās pārtērētās summas. Saskaņā ar likumu šos naudas līdzekļus partijām būtu jāpārskaita valsts budžetā, taču daudzās no KNAB ierosinātajām lietām tiesas spriedums par naudas līdzekļu atmaksu valsts budžetam nav stājies spēkā, bet virkne sīkpartiju vienkārši pazudušas. 2011.gada 22.septembrī spēkā stājās galīgais spriedums Tautas partijas lietā, saskaņā ar kuru par 9.Saeimas vēlešanās pieļautajiem finansu pārkāpumiem TP ir jāmaksā valstij 1,03 miljoni latu.

4.1. Vēlēšanu gadu dāsnie ziedojumi

2002.gada Saeimas vēlēšanas. 2003.un 2004.gadā KNAB pirmo reizi veic partiju finanšu deklarāciju pārbaudi. Izvērtējot partiju 2002.gada deklarācijas, KNAB konstatē, ka 24 partijas ir saņēmušas nelikumīgus ziedojumus par kopējo summu 278 155 lati. Lielākās summas nelikumīgos ziedojumos šajā vēlēšanu gadā saziedotas Saeimā ievēlētajām partijām – ZZS (Ls 55 950), Latvijas Zemnieku savienībai (Ls 55 120), Jaunajam laikam (Ls 22 500) un Tautas partijai (Ls 23 977). Visi ziedojumi partijām bija jāatmaksā valsts budžetā.

Pirmās Eiroparlamenta vēlēšanas. Bez pārkāpumiem un nelikumīgiem ziedojumiem neaizrit arī Latvijas vēsturē pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2004.gadā. KNAB atklāj, ka 11 partijas pārkāpušas noteiktos likuma ierobežojumus un tām valsts budžetā jāatmaksā 20 766 lati. Šoreiz lielākie nelikumīgo ziedojumu saņēmēji ir LPP (Ls 9000), Latvijas ceļš (Ls 4503) un Darba partija (Ls 3095).

2005.gada pašvaldību vēlēšanas. No 52 partijām, kas piedalījās pašvaldību vēlēšanās, deviņas pārsniedza priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus kopumā par Ls 105 482. Lielāko pārkāpēju sarakstā atkal ir Saeimā pārstāvētās partijas LPP (Ls 51 761), Latvijas Zaļā partija (Ls 17 011) un TB/LNNK (Ls 10 232), kā arī partija Latgales gaisma (Ls 13 606).

Pozitīvisma kampaņa 2006.g. Septiņas no 19 partijām, kas startēja 9.Saeimas vēlēšanās, tiek sauktas pie administratīvās atbildības gan par nelikumīgu ziedojumu saņemšanu, gan kampaņas griestu pārsniegšanu. Lielākie pārkāpumi konstatēti TP un LPP/LC, kuras gan saņēmušas nelikumīgus ziedojumus, gan pārtērējušas kampaņas izdevumu ierobežojumus. Abām partijām lielāko pārtēriņa summu veidoja pozitīvisma kampaņas, kuras abu partiju interesēs īstenoja īsi pirms vēlēšanām nodibinātās „sabiedriskās organizācijas”, kuras faktiski radīja abu partiju polittehnologi.

KNAB aprēķināja, ka Tautas partijai valsts budžetā jāatmaksā 1,03 miljoni latu un LPP/LC – 0,52 miljoni latu. Abas partijas KNAB aprēķiniem nepiekrīt un biroja lēmumus pārsūdz tiesā. Pirmajās divās tiesu instancēs TP zaudē un iesniedz kasācijas sūdzību, arī TP mēģinājums apturēt tiesvedību šajā lietā, jo partija ir likvidēta, tiek noraidīts. Augstākās tiesas Senāts 22.septembrī lemj par labu valstij. Līdzīgi arī LPP/LC, pirmajā instancē tiesu zaudēja un tiesas lēmumu pārsūdzēja. Administratīvā apgabaltiesa šo lietu ir iecerējusi skatīt 2012.gada 22.februārī.

Citas Saeimā iekļuvušās partijas kampaņas griestus pārsniedz minimāli (SC – 4,4 tūkstoši latu, ZZS – 3,3 tūkstoši latu, Jaunais laiks – 2 tūkstoši latu) un gan šīs, gan nelikumīgos ziedojumos saņemtās summas valstij ir atmaksājušas.

2009.gada pašvaldību vēlēšanas. Pēc pašvaldību vēlēšanās startējušo partiju finanšu deklarāciju pārbaudes 24 partijas tiek sauktas pie administratīvās atbildības par finansēšanas noteikumu pārkāpšanu, uzliekot naudas sodus kopumā Ls 5730 apmērā, bet viena partija – Latvijai un Ventspilij – ir pārsniegusi likuma pieļautos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus par Ls 1064. Summas, kuras vēlēšanu gadā ir saņemtas nelikumīgi, nepārsniedz 10 tūkstošus latu uz partiju. Vislielāko nelikumīgos ziedojumos saņemto summu valsts budžetam ir jāatmaksā Tautas saskaņas partijai (Ls 9995).

10.Saeimas vēlēšanas. Pārbaudot, kā partijas ievērojušas likuma ierobežojumus 2010.gada Saeimas vēlēšanās, KNAB secina, ka viena partiju apvienība – Par labu Latviju – ir pārsniegusi priekšvēlēšanu izdevumus par Ls 44 063. Summu veido neatļauts dāvinājums no kādas komercsabiedrības, kas par saviem līdzekļiem samaksājusi par partiju apvienības priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu televīzijā. Divas partijas pieņēmušas neatļautus dāvinājumus no juridiskām personām – Daugava – Latvijai Ls 288 apmērā par reklāmas izvietošanu radio, bet ZZS Ls 4596 apmērā par reklāmas izvietošanu televīzijā, radio, internetā un laikrakstos.

Atsauces

• Korupcijas novēršanas un apkarošanas mājas lapa
• Augstākās Tiesas mājas lapa
• Ģenerālprokuratūras mājas lapa