Papildināts ar jaunāko informāciju no SM un precīzākām ziņām par darījuma struktūru
airBaltic padome lēmumu akcionāriem ieteikt ieguldīt uzņēmumā vēl 60 miljonus latu pieņēmusi maksātnespējas draudu ēnā. Satiksmes ministrija trešdien beidzot oficiāli apliecināja, ka nacionālās lidsabiedrības neauditētie pērnā gada zaudējumi sasnieguši lielākos uzņēmuma vēsturē – 34,2 miljonus latu.
Otrdien par nepieciešamību palielināt lidsabiedrības pamatkapitālu pēc vairāku dienu strīdiem vienojās uzņēmuma padome, kā vienu no iemesliem minot “valdes locekļa [Bertolta Flika] sniegto informāciju par pamatkapitāla palielināšanas steidzamo nepieciešamību un lēmuma pieņemšanas atlikšanas iespējamām sekām uz sabiedrības maksātspēju.” Vairāki procesa dalībnieki apliecināja, ka pamatkapitāla nepalielināšanas gadījumā Fliks regulāri draudējis ar uzņēmuma maksātnespēju un bāzes lidostas pārcelšanu uz Viļņu.
Fliks piedāvāja palielināt par 63,6 miljoniem, padome piekrita par 60, neieskaitot Flika plānā paredzēto obligāciju konvertāciju 30 miljonu latu apjomā. Valdības nolīgtais konsultants Prudentia savukārt uzskata, ka ir nepieciešami 60 miljoni, kas atrisinās uzņēmuma negatīvā pašu kapitāla problēmu, un vēl nezināms apjoms (iespējams, tuvu 30 miljoniem), kas ļaus tikt pie jaunām, degvieltaupīgākām lidmašīnām, kas tam ir vitāli nepieciešamas, tāpat kā nākotnes darījumi degvielas iepirkumā.
Uzņēmuma pamatkapitālu nepieciešams palielināt katastrofālo finansiālo rādītāju dēļ – auditori gada pārskatu arvien nav apstiprinājuši, bet negatīvais pašu kapitāls pēc rekorlielajiem zaudējumiem pērn sasniedzis 26 miljonus latu. Šogad tendence ir vienlīdz bēdīga.
Tā kā padome lēmumu ir pieņēmusi, tagad vārds jāsaka akcionāru sapulcei (52,6% akciju pieder valstij, bet 47,2% Baltijas aviācijas sistēmām, ko kontrolē Fliks un ar Krievijas baņķiera Vladimira Antonova vārdu nereti saistīts fonds Bahamās). Tā ir sasaukta trešdien, bet nekādu lēmumu nespēs pieņemt, jo vairākuma akciju turētājs, Satiksmes ministrija, nav valdības pilnvarota iegudīt naudu.
Valsts – mazākuma akcionārs?
Ar valdības lēmumu var rasties problēmas ne tikai tāpēc, ka jāatbild uz skarbo jautājumu – vai ieguldīt uzņēmumā papildus naudu un kur to ņemt. Ar juristu aprindām saistīti avoti ir.lv izteikuši viedokli, ka padomes apstiprinātie pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi neatbilst Latvijas likumiem un esošo un nākotnes akcionāru interesēm. Lai gan runa ir par piecām pamatā tehniski juridiskām niansēm, kas saistītas ar Latvijas Valsts Radio un TV centram piederošo obligāciju konvertēšanu akcijās un vairākpakāpju akciju emisiju, negatīvs juristu atzinums, atkarībā no valdības noskaņojuma, var kļūt par iemeslu padomes lēmuma neakceptēšanai. Turklāt riskus apzinās arī padomes izvirzītie locekļi no valsts puses, kas piekrituši pamatkapitāla palielināšanai, bet fiksējuši arī savu atsevišķo viedokli par tā noteikumiem un riskiem.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) īsziņā ir.lv nenoliedza, ka ir informēts par šādu atzinumu, bet norādīja: “Cik juristu, tik likumu interpretācijas!” Valstij esot jāstrādā pie noteikumu redakcijas, lai valsts varētu nodrošināt savu ietekmi. Uz jautājumu, vai viņš kā ministrs atbalstīs papildus naudas ieguldīšanu, Augulis tieši neatbildēja, sakot – tā kā nākamā gada budžetā arvien jāveic konsolidācija, tas esot “smags jautājums”. “Par 25,01% mazāk nedrīkstētu būt, kā arī jābūt akcionāru līgumam, kas nosaka valsts veto tiesības, bāzes lidostu Rīgā, ne mazāk kā divus pārstāvjus padomē,” raksta Augulis.
Skaitlis 25,01% akciju nav radies no zila gaisa. Tas ir viens no daudzajiem izvērtētajiem pamatkapitāla palielināšanas variantiem un nozīmē, ka valsts tikai konvertē LVRTC obligācijas, un neiemaksā skaidru naudu. Rezultātā valsts kļūst par mazākuma akcionāru.
Neparasti nervoza izvērtās valdības koalīcijas padome otrdien pirms Ministru kabineta sēdes. Tās dalībnieki atstāstīja, ka Augulis (ZZS) ar savu padomnieku Arti Stucku neredzēti uzstājīgi un paceltā balsī pieprasījis valdības lēmumu pieņemt jau otrdien, kā argumentu minot Flika izteiktos maksātnespējas draudus.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) lēmumu darba kārtībā iekļaut nav piekritis, norādot, ka vispirms vēlas iepazīties ar konsultanta Prudentia iesniegto ziņojumu, Satiksmes ministrijas piedāvājumu pamatkapitāla palielināšanai un tālākajai rīcībai attiecībā uz Vācijā no KNAB bēguļojošo lidsabiedrības vadītāju Fliku, un informāciju par iespējamiem naudas avotiem. Līdz ar to viņš neesot gatavs nedz iekļaut jautājumu otrdienas sēdes darba kārtībā, nedz sasaukt valdības ārkārtas sēdi jau šajā nedēļā.
Augulis trešdien nosūtījis Dombrovskim vēstuli, lūdzot jau šodien izlemt sasaukt ārkārtas sēdi. „Vai tiešām uzņēmums ir jānoved līdz reisu slēgšanai un daļējai darbības apturēšanai, lai valdība sāktu konstruktīvi rīkoties šajā jautājumā? Pašreizējā situācija izskatās pēc uzņēmuma graušanas ar pagaidām publiski nepaskaidrotu mērķi. Premjeram jāsaprot, ka šādai rīcībai var būt ļoti nopietnas sekas – sākot ar starptautisku skandālu un valsts tēla graušanu līdz pat daudzu cilvēku palikšanai bez darba un starptautiski konkurētspējīga uzņēmuma nogremdēšanai,” teikts Auguļa preses relīzē.
Dombrovskis uz ir.lv jautājumiem pagaidām nav atbildējis.
Kur palika iepriekšējais ieguldījums?
Situācija ap airBaltic pamatkapitāla palielināšanu nebūt nav tik vienkārša kā valdības lēmums, vai piekrist piedāvātajai summai.
Pirmkārt, joprojām nav nekādas skaidrības par to, kur palika 15,8 miljoni iepriekšējā gadā ieguldītās LVRTC naudas. To, ka nespēj to noskaidrot, šogad martā konfidenciālā ziņojumā Augulim atzina valsts izvirzītie padomes locekļi.
Otrkārt, lēmumu arvien ir jābalsta tikai uz Flika piedāvātajiem datiem par lidsabiedrības stāvokli šā gada pirmajos sešos mēnešos un pērnā gada rezultātiem. Auditori no PricewaterhouseCoopers arvien nav apstiprinājuši gada pārskata revīzijas ziņojumu, jo airBaltic nav izpildījusi izvirzītās prasības.
Treškārt, gan valsts pārstāvji, gan konsultācijām pieaicinātā Prudentia uzskata, ka ar Flika piedāvāto palielinājumu būs par maz un tas atrisinās situāciju tikai līdz gada beigām, kad airBaltic nāksies vērsties pie valdības ar nākamo naudas pieprasījumu (oficiālus komentārus no konsultantiem par to iegūt neizdevās).
Lai gan iepriekšējos lēmumus par airBaltic valdība pieņem aiz slēgtām durvīm, ir.lv zināms, ka tā iepriekš bija izvirzījusi trīs noteikumus pamatkapitāla palielināšanai. Uzņēmumam nepieciešams auditoru apstiprināts gada pārskats, funkcionējoša padome un jāpieņem izmaiņas akcionāru līgumā, ko gan Augulis, gan Dombrovskis esošajā formā publiski atzinuši par valstij neizdevīgu. Šobrīd ir izpildīts viens no tiem – padome ir iecelta un strādā.
Komentāri (81)
Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 09.21
Visiem, kas jautā, kāpēc Fliks nav nomainīts – saskaņā ar akcionāru līgumu, ko parakstīja Šlesera pēdējā darba dienā un pārapstiprināja Dombrovska valdība pēc iepriekšējās pamatkapitāla palielināšanas – uzņēmuma valdē locekļus izvirza Baltijas Aviācijas Sistēmas, savukārt atcelšanai vajag 3/4 no padomes balsīm, kas nozīmē, ka par jābalso arī kādam BAS pārstāvim. Otrs veids ir kriminālatbildība, bet es neesmu redzējusi ierosinātu procesu.
Lai gan situācija, kurā kāds nāk uz valdību pēc naudas ar maksātnespējas karodziņu piesedzies, ir labs laiks, lai beidzot sakārtotu gan pārvaldi, gan akcionāru līgumu.
19
peerku > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 17.50
Jums, Ino, jau tagad jauns favorīts. Saulveža slavināšana man lika pat neieskatīties “Ir”ā.
0
peerku > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 20.20
Saulvedis par savu rīkojumu nr.2, kas ir pēc būtūbas pretrunā Satversmei.
0
andris902 > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 18.47
Valsts kanceleja: airBaltic akcionāru līguma grozījumos tika nodrošināta maksimāla valsts interešu aizsardzība
Gunta Kursiša, 2011. gada 20. jūlijs 10:07 db.lv
Valsts kanceleja lidsabiedrības airBaltic akcionāru līguma grozījumos 2009. gadā nodrošināja maksimālu valsts interešu aizsardzību, norāda Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
Valsts kanceleja noliedz to, ka 2009. gada 4. marta airBaltic akcionāru līgums ir atcelts 2010. gada 30. aprīlī, skaidrojot, ka 2010. gadā netika noslēgts jauns airBaltic akcionāru līgums, bet gan pieņemti 2009. gada līguma grozījumi. Pārskatāmības labad vienā dokumentā tika iekļauts pamatteksts ar veiktajiem grozījumiem. Tādējādi 2009. gada līgums nav atcelts, savā viedoklī laikrakstam Diena skaidro E. Dreimane.
“Salīdzinājumā ar 1995. gada airBaltic Dibināšanas līgumu, kas tika noslēgts ar SAS un investīciju fondiem, 2009. gada līgumā viens no būtiskākajiem uzlabojumiem ir tas, ka tika izslēgtas normas, ka privātais akcionārs nosaka pilnīgi visu airBaltic stratēģisko darbību,” norāda Valsts kancelejas direktore.
Viņa skaidro, ka pērn tika risinātas sarunas, lai panāktu maksimāli izdevīgākus nosacījumus valstij. Taču, tā kā līguma grozījumu veikšanai ir nepieciešama abu pušu piekrišana, nebija iespējams panākt visus iecerētos grozījumus. Kā vienu no būtiskākajiem sasniegumiem salīdzinājumā ar 2009. gada 4. marta redakciju Valsts kancelejas direktore min valsts tiesības noraidīt privātā akcionāra izvirzīto valdes locekļa kandidātu.
Kopš 2002. gada tika radīta situācija, ka privātais akcionārs (sākotnēji – SAS, vēlāk – Baltijas Aviācijas sistēmas – BAS) bez valsts, piekrišanas jebkurā mirklī varēja panākt, ka akciju proporcionālais sadalījums mainās tā, ka valstij paliek tikai aptuveni 47%, savukārt privātais akcionārs savu proporciju palielina (līdz aptuveni 52%), skaidro Valsts kancelejas pārstāve.
2009. gadā Valsts kancelejai ar BAS izdevās vienoties, ka nevienu būtisku jautājumu privātais akcionārs nevar pieņemt bez valsts piekrišanas. Tas tika panākts, nosakot, ka valdei visos būtiskajos jautājumos bija jāsaņem padomes piekrišana, kurā savukārt valstij bija vairākums locekļu (trīs no pieciem). Gadījumi, kad bija jāsaņem padomes piekrišana: biznesa plāns un budžets, ja tie būtiski izmaina airBaltic darbību; preču zīmju darījumi; darījumi starp airBaltic un akcionāriem vai to meitasuzņēmumiem; airBaltic bāzes lidostas nomaiņa no Rīgas lidostas uz citu lidostu Latvijas Republikā vai ārpus tās.
0
andris902 > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 19.06
…”nodrošināta maksimāla valsts interešu aizsardzība” – pamatojoties uz esošo līgumu…
…tika panākti tikai līguma atsevišķu punktu grozījumi, nevis mainīts pats līgums….tas nebija iespējams pateicoties Šlesera dievišķajam prātam – to parakstot…:))
0
andris902 > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 21.20
…protams, Sanita, kamēr vien būs juristi – pastāvēja, pastāv un mūžīgi mūžos pastāvēs arī atšķirīgs viedoklis…:))
…atslēgas vārdi ir – “Kopš 2002. gada tika radīta situācija, ka privātais akcionārs (sākotnēji – SAS, vēlāk – Baltijas Aviācijas sistēmas – BAS) bez valsts, piekrišanas jebkurā mirklī varēja panākt, ka akciju proporcionālais sadalījums mainās tā, ka valstij paliek tikai aptuveni 47%, savukārt privātais akcionārs savu proporciju palielina (līdz aptuveni 52%) un privātais akcionārs nosaka pilnīgi visu airBaltic stratēģisko darbību”…
…bet grozījumus var pieņemt tikai abām pusēm vienojoties…
0
piziks > Anda Burve-Rozīte 18.08.2011. 10.54
Bet!
Kad ne viens vien vērotājs atgādina, ka Vienotībai kopumā un Valdim Dombrovskim kā premjeram atsevišķi ir problēmas ar kvalificētu speciālistu piesaistīšanu un profesionālu komandu veidošanu gan partijā, gan valdibā, tad Vienotības un Dombrovska faniem allaž momentāni vienīgi pretenzijas, — “pretenzijas” gan ir maigs termins, salīdzinot, kādus epitetus dabū atgadinātāji. Ja Valda Dombrovska ministru Kabinetā ir netikai “pretīgās” ZZS mīļotais koalicionārs Augulis, kur ir mīļotās Vienotības ekonomikas ministrs Kampars ar savu komandu un kā mīļotie savējie ir premjeram Dombrovskim palīdzējuši ciņā ar Auguļa nekompetenci AirBaltic lietās. Kad premjers Valdis Dombrovskis lido finansu debesu lielākajos augstumos, pilota meistarība ir pieņemama un bieži cienīajam, — toties, jo tuvāk zemei un reālajai ekonomikai, jo vairāk ziepju, haosa, nekonsekvenču, aplamību un izgāšanos. Un kur nu ir Vienotības gaišo prātu palīdzīgās un meistarīgās rokas un gudrās galvas, kad īstais brīdis pierādīt savas tiesības un spējas vadīt valsti un nemētāties ar budžeta miljoniem, ko atlikušie nodokļmaksātāji no Vienotības allaž piesauktajiem “stulbajiem vēlētājiem” vēl spējuši sakasīt?… :)
Ko darīt ar pērnā rudens pirmsvēlēšanu uzlīmēm ar saukli: “valdi, VALDI!”…?!… :)
0
Una Grinberga > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 09.53
@Ino
Domāju, ka līgums tika pārapstiprināts, jo Dombrovskis nezināja, ka Fliks ir tik liels blēdis. Pirms saviem 3 gadiem jau tik acīmredzamas krāpniecības un valsts ignorēšana nenotika.
0
Signija Aizpuriete > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 14.45
—-
Visi bij’ savās vietās. Latvijā ir tāda sistēma izveidota, ka droši var sūtīt ”bāleliņus” konsultēt citu valstu iesācējus. Moderno nomadu – ”siseņu” piegājiens – ja viena vieta/valsts ”noslaukta/izēsta”, tad jādodas uz nākamo:
‘Biznesa portāla “Nozare.lv” rīcībā esošā informācija liecina, ka Legzdiņa nākamā darba vieta būs Moldovā, kur viņš strādās augsta līmeņa padomnieka amatā’.
http://www.ir.lv/2011/6/3/legzdins-pamet-latvijas-autocelu-uzturetaja-vaditaja-amatu
p.s.
Parex/Citadeles piesaucējiem der painteresēties par ”guru” N.Melngaiļa gaitām – konsultējot Eiropas līmenī.
0
dro > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 19.20
zanE. Kā parasti virsraksts neatbilst saturam:)
0
lailabidzane > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 21.15
.
zanE mums ir citātu ekvilibristikas čempione. Tik izcili piemeklēt PAREIZOS tekstus te neprot neviens. Pieļauju, ka meistarība apgūta darbojoties ar proletariāta visaptverošās lomas apoloģēta daiļradi, un vienīgās un pareizās kongresu materiāliem…
0
dro > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 18.21
Sanita Jemberga. Paldies:)
0
dro > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 18.22
DD1. Vai drīkstu uzzināt, kurš tas ir, lai viņam nenodarītu gauži?:))
0
dro > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 18.59
zanE. Valsts kanceleja: airBaltic akcionāru līguma grozījumos tika nodrošināta maksimāla valsts interešu aizsardzība
___________________
Nu tas skan smieklīgi! Tad nu būtu formulējuši kā
“maksimāli i e s p ē j a m o”:))
0
dro > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 12.17
Bet. Es jau arī negribu Dombrovski vainot noziegumā. Nekļūdas tas, kurš nekā nedara. Tomēr tādas lietas nevajadzētu atstāt bez ievērības, pretējā gadījumā bezatbildības sērga valsts pārvaldē turpināsies bezgalīgi.
0
Anda Burve-Rozīte > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 21.01
Zane, par šo “grozījumu” izdevīgumu eksistē arī atšķirīgs juristu viedoklis, ne tikai Valsts kancelejas, kas tos gatavoja. Es tik ļoti attaisnošanā uz šo nepaļautos.
0
dro > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 10.15
Nasing spešal! Vācieši arī nezināja, kas notiek koncentrācijas nometnēs un komunisti neko nezināja par saviem noziegumiem:) Iespējams, ka Dombrovskis aizņemtības dēļ bija šo momentu palaidis garām, varbūt tikai tā varēja saglabāt valdību sarežģītajā situācijā u.t.t.
0
austrisv > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 12.08
Manuprāt, Dombrovskis nespēja visās lietās iedziļināties, it sevišķi, ja vēl uz kakla bija valsts maksātnespējas variants un SVF un budžeta mazināšana un ZZS intrigas un milzu stīvēšanās ap visu šo jezgu, bet kur tad SM atbildība, kuram jau nu vajadzēja iedziļināties šajā jautājumā, kā arī AB padomes locekļu atbildība(VIGO Legzdiņš), kurš jau tagad, cik atceros atrodas kaut kur tālēs zilajās, pēc iespējas tālāk prom no Latvijas! Kur bija padomdevēji juridiskajos jautājumos no premjera biroja vai valsts kancelejas?
0
dro > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 09.44
Sanita Jemberga…parakstīja Šlesera pēdējā darba dienā un pārapstiprināja Dombrovska valdība
______________________
Man kā JL/V atbalstītājam no dibināšanas sākuma šī pārapstiprināšana lika svārstīties balsot vai nebalsot par Vienotību, bet citu ta nebija! Manuprāt IR pienākums būtu ienest skaidrību:)
0
Anda Burve-Rozīte > Anda Burve-Rozīte 17.08.2011. 16.07
Mēģināšu paskaidrot tik daudz, cik pati par šo esmu sapratusi. Dombrovska kļūda, manuprāt, ir kaut ko nolemt un tad nenokontrolēt izpildi līdz galam. Saprotu, ka valstī ir daudz lielu problēmu, bet to, ka eventuāli par tādu kļūs airBaltic, varēja redzēt jau pāris gadu. Iepriekšējā reizē, kad Fliks valdībai prasīja naudu, viņš atnāca ar nu tik pozitīvu biznesa plānu, ka eņģeļi debesīs sāktu gaudot aiz prieka. Šoreiz šantāža “dodiet te un tagad” ir lielāka, bet, par laimi, ir piesaistīts arī konsultants, kas šajā procesā ienes drusku saprāta. Pagājušajā reizē nsaprāta vispār nebija, un ministrs Gerhards vnk stūma uz priekšu Flika ierosinājumus ar saukli “mums vajag darbavietas, šie nodrošina, trallalā). Pretī tika solīts palielināt valsts kontroli, piemēram, nominējot pārstāvjus valdē (kas nodrošinātu iespēju vienmēr, nevis pirms maksātnespējas, būt informētiem par attīstības plāniem, esošo situāciju utml). Beigās 15,8 miljoni tika ieskaitīti, un Fliks atteicās mainīt akcionāru līgumu. Atpakaļ skatoties, lielākā kļūda man šķiet naudas ieskaitīšana pirms tam, kad ir garantētas līguma izmaiņas. Un, ja dombrovskis saka, ka paļāvās uz Gerhardu, un tagad paļaujas uz Auguli, tad varbūt nevajag tik daudz paļauties, bet kontrolēt, ņemot vērā iepriekšējo slikto pieredzi:)
0
disassociative 17.08.2011. 09.11
Ja uzņēmums regulāri un ilgstoši strādā ar zaudējumiem un akcionāriem regulāri tajā jāiegulda papildus nauda, tas nozīmē, ka uzņēmuma vadība netiek galā ar saviem pienākumiem. Kāpēc vēl joprojām šī uzņēmuma vadība nav nomainīta? Neaizstājamais Fliks pārāk daudz zina, ka nevar viņu beidzot nomest un tiesāt par ļaunprātīgu uzņēmuma novešanu līdz maksātnespējai? Kas viņu piesedz?
2
astra_ozo > disassociative 17.08.2011. 11.12
pareksis nav astoņkājis, parex ir seškājis. Nevajag jaukt divas dažādas lietas…
0
austrisv > disassociative 17.08.2011. 09.18
Viņu piesedz, cik redzams, oligarhu partijas gan Šlesera, gan tagad ZZS! Vai tad nav redzams un nebija ziemā dzirdams pat TV, kā Lembergs tikās ar šo pašu Antonovu! Domāju, ka bankrots ir ieplānots, lai par santīmiem tie zagļi nopirktu AB. Tādēl jau Dombrovskim arī ir grūti un likumīgi pieņemt svarīgus lēmumus, jo plikieši to vien varbūt gaida, lai sūdzētu tiesā. Astoņkājis ir labi pastrādājis, lai mūsu valsti mēģinātu izputināt: vispirms Parekss un tagad krieviem pārdot arī AB.
0
dzintarz 17.08.2011. 08.49
Pliks, kaa redzams ir labs menedzers tikai Latvijaa vai Zimbabvee. Civilizeetaa pasaulee taadus sauc par bleezhiem.
1
+8
0
Atbildēt
@boss > dzintarz 17.08.2011. 08.55
Tieši tā – tādus sauc par blēžiem. Tieši tāpēc nav saprotams, kāpēc Fliks netiek atstādināts no vadības, vēl vairāk – neizskatās, ka tāds jautājums pat tiek izvirzīts!!!
0