Balsojums aptver pirmo taupības pasākumu daļu, kas koncentrēta uz nodokļu palielināšanu
Grieķijas parlaments trešdien apstiprināja valdības sagatavoto taupības pasākumu paketi, kuru pieprasa starptautiskie kreditori, vēsta aģentūra LETA.
Premjerministra Georga Papandreu valdības ierosinātos taupības pasākumus atbalstīja 155 deputāti, bet pret tiem bija 138. Tikmēr pie parlamenta ēkas turpinās policijas un demonstrantu sadursmes.
Parlamenta apstiprinājums ļaus Grieķijai ķerties pie taupības pasākumu īstenošanas ar mērķi līdz 2015.gadam ietaupīt 28,4 miljardus eiro (19,96 miljardus latu). Trešdienas balsojums aptver pirmo daļu no Grieķijas taupības pasākumu programmas, kas koncentrējas uz nodokļu palielināšanu, tādējādi iegūstot 14,09 miljardus eiro, kā arī īstenojot sabiedriskā sektora izdevumu samazināšanu 14,32 miljardu eiro apmērā.
Ceturtdien Grieķijas parlamentā notiks balsojums par atsevišķu taupības pasākumu paketes daļu īstenošanu, tajā skaitā nodokļu palielināšanu un valsts aktīvu pārdošanu. Saskaņā ar valdības iepriekš teikto no privatizācijas Grieķija plāno iegūt vēl aptuveni 50 miljardus eiro (35,1 miljardu latu).
Taupības pasākumu apstiprināšana bija nepieciešama, lai Grieķija varētu saņemt pēdējo – 12 miljardu eiro (8,43 miljardu latu) lielo – aizdevuma maksājumu no 110 miljardu eiro (77,3 miljardu latu) vērtās Grieķijas glābšanas programmas, par ko vienošanās tika panākta pērnajā maijā.
Savukārt pēc pēdējā aizdevuma maksājuma apstiprināšanas, kas sagaidāma šīs nedēļas nogalē notiekošajā eirozonas finanšu ministru sanāksmē, Eiropas Savienība (ES) sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) varētu sākt izstrādāt otro palīdzības programmu Grieķijai.
Šonedēļ izskanēja informācija, ka diskusijas par otro Grieķijas glābšanas programmu varētu ilgt divas nedēļas, savukārt jaunās glābšanas programmas apjoms varētu sasniegt 120 miljardus eiro (84,3 miljardus latu). Iepriekš izskanējusi informācija, ka jaunā programma galvenokārt iekļaus aizdevumus no citām eirozonas valstīm. Tāpat sagaidāms, ka tā paredzēs brīvprātīgu privāto kreditoru iesaistīšanos, kuri tiks aicināti iegādāties jaunas Grieķijas obligācijas.
Analītiķi uzskata, ka, pat saņemot otro palīdzības programmas finansējumu, Grieķijas nākotne ir neskaidra. Pozitīvajā variantā Grieķija turpina īstenot taupības pasākumus un līdz 2015.gadam samazina valsts budžeta deficītu līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – ievērojami zem ES noteiktā minimālā līmeņa 3% apmērā. Šie Grieķijas centieni atjauno tirgus pārliecību, ļaujot Grieķijai atkal aizņemties ar saprātīgām procentu likmēm. Šajā variantā Grieķija un eirozona ir glābtas, norāda analītiķi.
Savukārt negatīvajā variantā otrā palīdzības finansējuma programma ir nepietiekama, taupības pasākumi noved valsti dziļā recesijā un Grieķijas valdība nespēj pildīt savas saistības. Šajā variantā Eiropai nāktos izstrādāt trešo palīdzības programmu, tādējādi novēršot Grieķijas bankrotu, kas varētu izraisīt ķēdes reakciju vairākās citās vājākajās eirozonas valstīs.
Komentāri (17)
andrisskrastins 29.06.2011. 20.42
Visvairāk man patīk, kā ir runa par naudas apgriešanu, parādās emocijas un pazūd jebkāda normāla spriedspēja:
1) Atēnu centrā plosās pāris tūkstoši anarhistu. Uz 11 miljoniem tas ir so so; Jā, pirms nedēļas bija lielāki protesti, taču atļaušos piezīmēt tie nededzināja visu kas ceļā;
2) Jā, ir ģenerālstreiks, bet tā Grieķijā jau ir tradīcija. Streiki notika arī treknajos gados. Grieķi ir ļoti lieli meistari sociālo garantiju un lielas algas paģērēšanā;
3) Protams, ka neapmierinātība par to, ka siksniņa tā kā ir jāsavelk un jābeidz dzīt plezīrs, ir plaša Grieķijā. Bet dažreiz vēlētājiem vienkārši NAV taisnība (TP/LPP ziedu laiki?);
3) Kas IR pamatoti, ir cepiens par plašo korupciju un oligarhijas slāni Grieķijā. Tas bremzē jebkādu normālu ekonomisko attīstību, kas, neatkarīgi no tā vai Grieķija bankrotēs vai nē, tai būs vajadzīga jebkurā scenārijā;
4) Ir diezgan liels vidējais slānis, kas strādā privātajā sektorā un kuri ir savukārt neapmierināti ar to, ka valdība nesāk ar valsts naudas šķiešanas ierobežošanu – piemēram, ļaut atlaist nevajadzīgos valsts darbiniekus, sākt regulēt pensiju izmaksāšanu (viņi tādu jēdzienu kā sociālais budžets nezin), utt.
5) Beigu beigās JEBKURĀ scenārijā Grieķijai būtu ĻOTI jāsamazina savi izdevumi. Bankrota gadījumā tie būtu ekstrēmi, salīdzinot ar ierosinātajiem tie būtu līdzvērtīga dzīvas miesas griešanai.
Beigu beigās, ja jau tauta var protestēt par to, ka neapliekamā nodokļa līmenis tiek nolaists no 12 tūkstošiem uz 8 tūkstošiem….lepni dzīvo tātad.
4
martins_kibilds > andrisskrastins 30.06.2011. 01.12
Negrasos strīdēties, jo nezinu. Es jau arī nepārspīlēju – teicu, ka “varbūt nevajadzētu” aizņemties. Kā būtu, ja nebūtu Parex problēmas šobrīd jau ir grūti pateikt.
0
lebronj2356 > andrisskrastins 29.06.2011. 22.30
Daļēji varētu tev piekrist, ja vien cauri nespiestos kāda mazohistiska tās politikas slavināšana, kas ir notikusi pie mums. Latvijā ir griezts dzīvā miesā un griež joprojām…būtībā jau grieķi vienkārši ir iemanījušies sev izsist kādu labumu un tagad par to maksā. Mēs lielos vilcienos neizsitām sev neko, bet maksājam tāpat – treknie gadi parastam cilvēkam, kas nespekulēja ir vienkārši mīts un murga viena puse – šim murgam otra puse bija recesija.
Kas vēl ir īpatnēji, tad cilvēki runā – redz tur un tur daudz strādā valsts sektorā, utml, bet to jau viņi nesaprot, ka valstij, kurai NAV reālu iespēju kontrolēt savu valūtu – kursu, būtībā jau arī nav iespēju palielināt konkurētspēju, jo, kas der uz eksportu vērstajai Vācijas ekonomikai neder Grieķijai, Spānijai, Portugālei un daļēji arī Īrijai un Itālijai t.i. viņi nevar kompensēt vācu lielāko efektivitāti industrijā vai ķīniešu lēto darbaspēku(starp citu man šķiet, ka mēs ar saviem simtlatniekiem arī viņus esam pārsituši !), tad nu atliek sildīt ekonomiku uz aizņemtas naudas pamata pūšot NĪ burbuļus un sēdinot ļaudis valsts iestādēs. Tā kā kopumā esmu optimists, tad tomēr jāsaka, ka viss notiek uz labu, jo notiekošais rupji runājot ir kārtīgs belziens pa olām Eiropas federālistiem, tam pašam Rompujam kaut vai..
0
martins_kibilds > andrisskrastins 29.06.2011. 23.39
Nevajag aizmirst, ka grieķi ir vieni no naskākajiem nodokļu nemaksātājiem. Nenomaksāto nodokļu apjoms ir apm. 3000 eiro uz personu gada laikā. Grieķijas parādi ir milzīgi- 340 miljardi, t.i., 31000 eiro uz iedzīvotāju. Uz sitienu nevaru atrast datus par Latviju, tomēr šķiet, ka mums tomēr tik traki nav. Un ja nebūtu Parex, tad pat to 7 miljardus no SVF ņemt varbūt arī nevajadzētu. Un ja vajadzētu, tad noteikti ne 7, bet krietni mazāk.
0
andrisskrastins > andrisskrastins 30.06.2011. 00.11
Ivars, Parex kredīta segšanai aizņemtā daļa (saukta par finanšu institūciju stabilizācijas fondu) reāli aizņēma 1 miljardu (salīdzinājumam lai dzēstu budžeta deficītu pa abiem gadiem vajadzēja apmēram 2.5 miljardus), no kuriem ir iztērēti pie 500 miljoniem un 300 miljonus tikko ļāva kā vienkāršu kredītlīniju izmantot. Tāpēc lūdzu nepārspīlēsim ka Parex dēļ tikai aizņemamies. Parex vienkārši bija tā mirgojošā lambiņa kuģa vadības pultī, kas brīdināja, ka tuvojas lieli sū….
Problēmas konkrēti radīja tas, ka valsts tēriņi bija maksimāli saplānoti uz trekno gadu budžeta ienākumiem. Kreditēšana aizvērās, nauda vairs neienāca, deficīts palielinājās ļoti strauji. Igauņi nevis palielināja tēriņus, bet gan turēja pie sevis naudiņu nebaltām dienām. Rezultātā viņi pat mums spēja aizņemt un griezt viņiem arī nevajadzēja.
Tikai tāds sīkums – lielākā daļa no mums treknajos gados aktīvi atbalstīja TP/LPP/ZZS uzsākto naudas šķērdēšanu un ļoti šaubos ka tajā brīdī ierosināta taupības politika kādu sajūsminātu.
0
reksa 29.06.2011. 21.51
Cerams, ka pēc kārtējām vēlēšanām Vācijā būs tāda valdība, kas izbeigs šo muļķīgu Grieķijas glābšanas teātri.
0
lebronj2356 29.06.2011. 19.02
Bravo…defolts ir pavilkts drusku ilgāk ! Tas, ka Griķija bankrotēs nav jautājums, jautājums ir kā šis process tiks regulēts un cik no parādiem tiks norakstīti, jo samaksājami tie nav !
Domājams, ka regulēts defolts ir arī ES mērķis šajā jautājumā, skumji vienīgi, ka Grieķija nav vienīgā valsts, kam ir šāda bilance…
Skaidrs ir viens, ka eiro zonā jabūt izmaiņām, jo kas der Vācijai neder D Eiropai !
1
+3
0
Atbildēt
@Māris Engers > lebronj2356 29.06.2011. 19.51
varētu vēl pievienot jautājumu – cik mēnešus pēc parādu atlaišanas Grieķija būs uzaudzējusi tādus pašus no jauna :D
teiksim jau nu kā ir – Grieķija tērē naudu tā, it kā būtu iestājusies permanenta algas diena. viņi tērē daudz vairāk kā viņiem ir un daudz vairāk, godīgi sakot, kā būtu pelnījuši. un tā nav ne eiro, ne ES ne SVF vaina – pie visa vainīgi viņi paši. Latvijai vēl būtu bijušas cerības iztikt bez aizdevuma, ja ne Parex. grieķi, kā šobrīd izskatās, uz puslīdz saprātīgu budžetu nemaz nav spējīgi – un jāmaksā par to, protams, pārējiem.
0