Par partiju finanšu pārkāpumiem draudētu bargi sodi

Steidzamības kārtā Saeimā virza iepriekš vairākkārt “iestrēgušos” grozījumus Krimināllikumā

Saeimas Juridiskā komisija otrdien nolēma kā steidzamus virzīt apstiprināšanai pirmajā lasījumā jau pirms vairākiem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rosinātos, Valsts prezidenta Valda Zatlera pirms dažām nedēļām atkārtoti Saeimā iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par nelikumīgu partiju finansēšanu lielā apmērā.

Grozījumus Krimināllikumā KNAB izstrādāja jau 2008.gadā, 2009.gadā valdība tos iesniedza izskatīšanai Saeimā, taču atbildīgā komisija tālāk nevirzīja. 10.Saeimā pieci deputāti atkal iesniedza šos likuma grozījumus, taču marta beigās Saeimas deputāti, vairākumam atturoties, atkal noraidījuma piedāvāto likuma grozījumu nodošanu komisijai. Pēc 28.maija lēmuma rosināt 10.Saeimas atlaišanu Zatlers nāca ar virkni likumdošanas iniciatīvu ar mērķi mazināt naudas ietekmi uz politisko procesu, cita starpā atkal iesniedzot šos grozījumus Krimināllikumā.

Tie paredz, ka par partiju vai to apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izpaudusies atļautā ziedojuma pārsniegšanā, tā netiešā vai pastarpinātā nodošanā vai finanšu līdzekļu dāvināšanā bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas kontā – soda ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem vai piespiedu darbu vai naudas sodu no 30 lidz 200 minimālajām algām. Savukārt par tādām pašām darbībām, ja tās veiktas atkārtoti vai izdarītas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu no trīs līdz astoņiem gadiem, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu no 50 lidz 200 minimālajām mēnešalgām. Šāds pats sods likumprojektā paredzēts arī par nelikumīga ziedojuma pieņemšanu vai nelikumīgu ziedojumu pieprasīšanu.

Tāpat likuma grozījumi paredz atbrīvot personu no kriminālatbildības, ja nelikumības saistītas ar izspiešanu vai, ja attiecīgā persona “pēc partijas vai to apvienības nelikumīgas finansēšanas labprātīgi paziņo par notikušo”.

Kā Ir.lv atzina Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (PS, “Vienotība”), šo likuma grozījumu pieņemšana 10.Saeimai “ir goda lieta”. Tiesa, viņa pauda bažas, vai tas izdosies, jo Juridiskās komisijas sēdē pret steidzamību šiem likuma grozījumiem balsoja Zaļo un Zemnieku savienības un apvienības “Par labu Latviju!” deputāti Laimis Šāvējs un Andris Bērziņš, kas varētu liecināt arī par līdzīgu šo frakciju nostāju. Savukārt, ja parlaments neatbalstīs steidzamību šiem likuma grozījumiem, nav skaidrs, vai 10.Saeima tos pieņemts, jo pēc 23.jūlija parlamenta dienaskārtību noteiks jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Ja Saeima 1.jūlija ārkārtas sēdē atbalstītu likumprojektu un tā steidzamību, tad galīgajā lasījumā to varētu pieņemt jau 8.jūlija ārkārtas sēdē, pauda Čepāne.

Čepāne arī stāstīja, ka virkne tiesību eskpertu norādījuši uz nepieciešamību samērot likumprojektā piedāvātos soda mērus ar citiem smaguma ziņā līdzīgiem, taču Čepāne atturējās paust, vai piedāvātie soda mēri varētu tikt samazināti un cik daudz.

Patlaban Kriminālllikumā paredzēts vien sods par starpniecību partiju finansēšanā lielā apmērā, savukārt vienkārši par liela apmēra partiju finansēšanas pārkāpumiem kriminālatbildība nav. Fiziskas personas var sodīt administratīvi ar naudas sodiem no 200 lidz 500 latiem, bet partijas vai to apvienības var sodīt ar naudas sodu 5000 latu apmērā.