Saeimas gandrīz izraisītā konstitucionālā krīze sola pēcvēlēšanu lavīnu
Pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā būs ne tikai par jaunajām pašvaldībām jaunajās robežās jaunajā Latvijas administratīvi teritoriālajā iedalījumā. Daža partija, spriežot pēc uzvedības Saeimā un valdībā, laikam uzskata šīs vēlēšanas par savai pastāvēšanai liktenīgi svarīgām. Tātad rezultāti acīmredzot ietekmēs politiķu uzvedību arī pēc vēlēšanām, kad būs beidzies premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) pasludinātais trīs nedēļu moratorijs amatu pārdalīšanai valdībā.
No visiem Latvijas iedzīvotājiem politiski visietekmīgākie pašlaik var justies varakļānieši. Par viņu latgaliskumu Rīgas ideoloģiskie latgalieši cīnās tā, ka pirmdien gandrīz izraisīja konstitucionālu krīzi un nonāca divu soļu attālumā līdz Saeimas atlaišanai. Otrdien Saeima steigšus izveidoja Varakļānu pagaidu novadu, lai Valsts prezidentam nav jāatmet tai atpakaļ pirmdien gandrīz pieņemts antikonstitucionāls likums, kā Egils Levits otrdienas rītā bija piedraudējis. (Nākamais solis būtu Saeimas atlaišanas ierosināšana.)
Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības un Saskaņas frakcijas pirmdien izgāja no kopīgo vērtību skapja un nostājās pret Satversmes tiesu kā vienota bezkompromisu beztiesiskuma koalīcija.
«Ļaujiet latgaliešiem pašiem pārvaldīt savas zemes!» aicināja tieslietu ministra partijas cīnītājs Juris Rancāns. Štrunts par Varakļānu iedzīvotājiem, kuri bija lūguši tiesai, lai neļauj viņus pievienot Rancāna iedomu «zemēm». JKP, NA un Saskaņa pirmdien nobalsoja, ka Varakļāni jāpievieno Rēzeknei, nevis Madonai, kaut gan Satversmes tiesa bija lēmusi, ka tas neatbilst Satversmei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.