Tipu, tapu – aiziet oligarhs pa skuju taku. Un man ir žēl… ka neaizgāja ātrāk
Mēģinājumu telpā šodien klusums. Visi džeki spēlē cik spēka, bet tomēr klusums. Mūsu oligarhs šodien nav atnācis, ar katru bīdi nostiprinās pārliecība, ka viņš ne tikai nav atnācis, bet ir aizgājis. Aizgājis par tālu. Mums vairs nav sava oligarha. It kā skumji. Laikam vairs arī nav jāizliekas, ka mēs nezinām, ka viņš mūs čakarē. Jātēlo, ka mums jau īstenībā patīk, ka mūs čakarē. Neziņa. Nenoteiktība.
Klusums. Nav oligarha, kas sausu muti mums stāstītu, ka viņš mūs čakarē mūsu pašu labā.
Klusums. Pagaidām nav neviena, kas runātu tukšu. Tas ir labi. Klusumā varot dzirdēt kādu klusu balstiņu – sirds patiesību.
Izvadot oligarhu no sevis,
Kā vienmēr jūsu,
Mikus&ZeltaCaunas
p.s. dziesma zem banera:
Komentāri (21)
marčiks 08.06.2011. 10.05
Džeki, jūs i vienkārši nepārspējami. Šito “Tipu, tapu…” varētu uzlikt kā zvana toni mobilajam :)
Ar nepacietību gaidu nākamos skaņdarbus…
1
vinils > marčiks 11.10.2011. 09.44
Es gribētu šādu modinātāja zvanu. Katru rītu celties ar domu, ka “Tipu, tapu, oligarhs aiziet pa skuju taku”.. Absolūts pozitīvisms!
0
raimonds_bossltd 08.06.2011. 12.19
Šīs akcijas būtu jārīko kleptokrātu dzīvesvietās, neņemot vērā viņu centienus piesegties ar maziem bērniem. Kā zināms ābols no zirga tālu nekrīt.
0
raimonds_bossltd 11.06.2011. 21.59
“Tipu, tapu – aiziet oligarhs pa skuju taku. Un man ir žēl… ka neaizgāja ātrāk”
Žēl ka bērnība Ikarus nenobrauca.
0