Jansons izvirza mērķi palielināt tiesībsarga autoritāti

Tiesībsargs izvirzījis trīs prioritātes

Tiesībsargs izstrādājis stratēģijā 2011.-2013.gadam, kurā izvirzījis trīs mērķus – informēt sabiedrību un savlaicīgi novērst cilvēktiesību pārkāpumus, pilnveidot labu pārvaldību, kā arī paaugstināt tiesībsarga efektivitāti un autoritāti, šodien preses konferencē žurnālistiem stāstīja tiesībsargs Juris Jansons.

Kā vēstī aģentūra LETA, Jansons uzskata, ka šo mērķu sasniegšana ir nozīmīga sabiedrībai. “Neīstenojot šos mērķus, sabiedrība var saskarties ar vairākiem riskiem: nezināšanas dēļ iedzīvotājiem var būt liegta iespēja īstenot savas tiesības, samazinās sabiedrības drošība, pieaug mazaizsargāto iedzīvotāju grupu sociālā atstumtība, samazinās sabiedrības uzticība valstij un valsts pārvaldei, pieaug zaudēto lietu skaits Eiropas Cilvēktiesību tiesā un attiecīgajās ANO tiesību komitejās, teica Jansons.

Lai novērstu identificētos riskus, katrā no sešām tiesībsarga pamatdarbības jomām ir definētas prioritātes. Īpašu uzmanību tiesībsargs pievērsīs arī sabiedrības informēšanai, tādēļ tiks pilnībā uzlabota tiesībsarga mājaslapa un izveidota komunikācijas sistēmas sociālajos tīklos. Paredzētas arī regulāras tematiskās tikšanās ar masu mediju, NVO, valsts un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī izglītojošu aktivitāšu organizēšana dažādām sabiedrības grupām.

Bērnu tiesību jomā, kas ir izvirzīta par vienu no tiesībsarga prioritārajām jomām 2011.-2013.gadam, ir definētas četras prioritāras jomas: sociāli mazaizsargātu bērnu tiesību ievērošana, bērnu tiesību uz valsts finansētu veselības aprūpi ievērošana, bērnu tiesību izteikt viedokli un tikt uzklausītam sekmēšana un, visbeidzot, masu mediju lomas palielināšana bērnu tiesību aizsardzībā.

Pilsonisko un politisko tiesību jomā definētas trīs prioritātes: privātās dzīves aizsardzības līdzekļu pilnveidošana, personu ar garīgās veselības un garīgās attīstības traucējumiem tiesību nodrošināšana, aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju tiesiskais statuss un aizsargāšana.

Sociālo un ekonomisko tiesību jomas piecas prioritātes ir cilvēktiesību principu ievērošana sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizācijas procesā, īpašnieku tiesību samērošana piespiedu nomas attiecībās, veselības aprūpes kvalitātes kontroles mehānisma izvērtēšana, pašvaldību darbības izvērtēšana palīdzības sniegšanai dzīvokļu jautājumos un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma pārejas noteikumu atbilstības Satversmei izvērtēšana.

Kā krimināltiesību jomas prioritātes noteiktas personu tiesību aizsardzības garantiju ievērošana saskarsmē ar policiju, ieslodzīto personu tiesību aizsargāšana slēgta tipa iestādēs un personu tiesību ievērošana pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Diskriminācijas novēršanas jomai noteiktas četras prioritātes: diskriminācijas mazināšana nodarbinātības jomā, naida noziegumu mazināšana, vienlīdzīgas pieejas precēm un pakalpojumiem uz dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes pamatiem ievērošana un ANO konvencijas “Par personu ar invaliditāti tiesībām” ieviešanas sekmēšana.

Savukārt labas pārvaldības jomai noteiktas divas prioritātes: tiesiskās paļāvības principa ievērošana valsts pārvaldē un sabiedrības informēšanas sekmēšana par tās tiesībām un labas pārvaldības principu.

Lai nodrošinātu stratēģijā izvirzīto mērķu īstenošanu un novērstu identificētos sabiedrības riskus, tiesībsargam, pamatojoties uz Tiesībsarga likumu, ir vairāki darba instrumenti.

“Ja Tiesībsarga birojs atzinumā ir konstatējis prettiesisku vai pretēji Satversmē vai likumos noteiktu darbību, Tiesībsarga birojs informē iesniedzēju un atbildīgo iestādi, kā arī aicina iestādi mainīt lēmumu. Ja attiecīgā iestāde neņem vērā mūsu norādījumu, mēs varam runāt ar uzraugošo ministriju, tās vadību, ka nepieciešams atjaunot tiesisko kārtību vai aizskartās tiesības,” teica Jansons.

Viņš skaidroja, ka tiesībsargam ir trīs ietekmes instrumenti. Pirmais – ja problēma saistīta ar nepareizu tiesību normu piemērošanu, tad tiesībsargs var iestāties kā vidutājs starp iesniedzēju un attiecīgo iestādi. Otrais – ja problēma saistīta ar kādas tiesību normas nonākšanu pretrunā Satversmei, tiesībsargam iespējami trīs risinājumi – virzīti grozījumus caur attiecīgo ministriju, ziņot Saeimai par cilvēktiesību pārkāpumiem vai arī ierosināt Saeimai komisijā nepieciešamos likuma grozījumus, iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā grozīt attiecīgo tiesību normu, kas ir pretrunā Satversmei. Trešais – tiesībsargs ar padomdevēja tiesībām var uzrunāt valdību par cilvēktiesību jomu.

Pilns tiesībsarga stratēģijas 2011.-2013.gadam teksts ir pieejams tiesībsarga mājaslapā “www.tiesibsargs.lv”.