No jaunā mācību gada būs divi mācību priekšmeti – Latvijas un pasaules vēsturē
No jaunā – 2011./2012.mācību gada pamatizglītībā, sākot ar 6.klasi, pakāpeniski pāries uz divu atsevišķu mācību priekšmetu “Latvijas vēsture” un “Pasaules vēsture” paralēlu apguvi, paredz šodien valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem.
Kā vēstī aģentūra LETA, šodien valdības pieņemtie grozījumi maina pagājušajā rudenī pieņemto kārtību, kas paredzēja, ka, sākot ar 2011./2012.mācību gadu, 6.klasē tiek sākta mācību priekšmeta “Pasaules vēsture” apguve, turpinot to arī 7.klasē, lai pēc tam 8. un 9.klasē apgūtu mācību priekšmetu “Latvijas vēsture”. Mācot vēsturi atbilstoši šim modelim, skolēni Latvijas vēsturi sāktu apgūt tikai divos pēdējos pamatskolas mācību gados.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noteikumu anotācijā norāda, ka sabiedrībā ir pieņemta ideja par mācību priekšmeta “Latvijas un pasaules vēsture” dalīšanu, tomēr ir atšķirīgi viedokļi par to mācīšanas modeļiem. Pērn pēc grozījumu pieņemšanas noteikumos diskusijas vēl turpinājās, tādēļ IZM secināja, ka pieņemtajam variantam ir vairāk negatīvu iezīmju nekā no jauna piedāvātajam modelim, tādēļ šopavasar tiek veikti attiecīgi grozījumi.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) norāda, ka mācību priekšmeta “Latvijas un pasaules vēsture” sadalīšana mācību priekšmetos “Latvijas vēsture” un “Pasaules vēsture” nodrošinās vēstures mācību satura proporcionālu sadali un valsts interesēm atbilstošu apgūstamo jautājumu prioritāti.
Patlaban saskaņā ar pamatizglītības standartu un mācību priekšmeta “Latvijas un pasaules vēsture” standartu pamatizglītības pakāpē vēsture ir obligāts mācību priekšmets visās izglītības programmās no 6. līdz 9.klasei. Saskaņā ar mācību priekšmeta standartu Latvijas vēstures tematikai jāvelta ne mazāk kā viena trešdaļa no kopējā vēstures stundu skaita. 9.klasi beidzot, skolēniem ir jākārto eksāmens Latvijas un pasaules vēsturē.
Vēsture tiek mācīta, izmantojot integrēto mācību priekšmeta mācīšanas modeli, proti, Latvijas vēstures jautājumi tiek apgūti tad, kad iepazīti attiecīgā temata jautājumi pasaules vēsturē. Tādējādi mācību procesā vispirms ir pasaules vēstures jautājumi, ko nosaka arī tradicionālā hronoloģiskā pieeja vēstures obligātā mācību satura apguvei. Mācību priekšmeta “Latvijas un pasaules vēsture” obligātā mācību saturā definēti Latvijas vēstures apgūstamie temati, savukārt pamatprasības mācību priekšmeta apguvei bija nepieciešams pilnveidot, lai pilnībā nodrošinātu Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošu vēstures tematu apguvi.
IZM šī gada valsts budžetā skolām paredzējusi 125 000 latus Latvijas vēstures mācību līdzekļu iegādei.
Kā ziņots, līdz šim skolēni 6.-9.klasē apguva vienotu mācību priekšmetu “Latvijas un pasaules vēsture”. Laika posmā no 2006.gada līdz 2009.gadam notika “Latvijas vēstures” kā atsevišķa mācību priekšmeta aprobācija 40 Latvijas skolās. Kā atsevišķa mācību priekšmeta izmēģinājuma projekts tika īstenota arī mācību priekšmeta “Pasaules vēsture” standarta projekta mācību satura aprobācija.
Rezultātā tika secināts, ka dalītu mācību priekšmetu “Latvijas vēsture” un “Pasaules vēsture” apguve ir vairāk motivējusi skolēnus pievērsties Latvijas vēsturei un pozitīvi mainījusi viņu attieksmi pret to.
Komentāri (57)
buchamona 26.04.2011. 19.25
Vēl tikai viena problēma palikusi – ir jāpanāk,lai LR vēsture, patiesībā arī pasaules vēsture,tiktu pasniegta no vienām un tām pašām mācību grāmatām :) Citādi, atceros no sava vidusskolas vēstures kursa – viss kaut cik nozīmīgais pasaulē ir noticis tikai caur Krieviju un dižo krievu tautu :) Kas attiecas uz to, kā tiks mācīta LR vēsture skolās,kur mācības notiek pamatā krievu valodā, domāju, ka bez īpašas IM uzraudzības, tas neies cauri. Ko skolēniem tur mājās pēc tam stāsta vecāki un Krievijas TV, nu, tas ir nenovēršams ļaunums.
14
ilmisimo > buchamona 27.04.2011. 16.56
..sastapies ar LU profesuras izpausmem, kaut vai ar to pasu Ijabu?:))
_______________________________________
vai tai LU iraid arīdzan profesors Jeremija?
0
mary75 > buchamona 27.04.2011. 15.33
Un par ko tur būtu jādiskutē?
Vai tad viss sen nav pierādīts ar faktiem un dokumentiem?
0
Life Quality Managem > buchamona 27.04.2011. 14.40
Tieši tā. Nemaz nebūtu slikti, ja vidusskolā vestures stunda par 39- 40 gadu būtu kā diskusija. Lai skolēni paši meklē par un pret un pierāda vai apgāž vienu vai otru patiesību.
0
Life Quality Managem > buchamona 27.04.2011. 10.53
Lai taču māca kā grib, kaut vai 2+2=7, bet ar šādām zināšānām nevarēs pabeigt skolu, jo nevarēs nokārtot centralizēto eksamenu. Es domaju, ka savus bērnu mīloši vecāki neizglītos savas atvases skolā, kurai nav nekādu perespektīvu. Ļaujiet taču skolotājiem arī radoši izpausties :), jūs konservatīvie. Bērni taču arī ir dažaādi ar atšķirīgu uztveri.
0
dro > buchamona 27.04.2011. 16.16
Aigars. Ļaujiet taču skolotājiem arī radoši izpausties :), jūs konservatīvie.
___________________
Ja galva un sirds tuksa, kada tad bus ta izpausme. Vai vel neesi sastapies ar LU profesuras izpausmem, kaut vai ar to pasu Ijabu?:))
0
Life Quality Managem > buchamona 27.04.2011. 12.47
Nav jau problēma tajā kā māca vēsturi, bet kāda ir attieksme ģimenē, pret šim te vēstueriskajām lietām. Skola tur maz ko var ietekmet. Man skolā mācija tieši tā, ka Lātvija ar sajūsmu pievienojās lielajai brāļu tautai un pārvietoja tālāk prom no labajiem darbaļaudīm kulakus. Vai tāpēc es tagad tam svēti ticu? Taču nē. Un nedomāju, ka var visu laiku mācīt 2×2=7, bet centralizētajā eksāmenā pēkšņi pārmācīties, ka tomēr 4. Milzīgu uzņēmību vajaga :) ne visiem tāda ir.
0
aivarstraidass > buchamona 27.04.2011. 13.13
Daudzi uz Latvijas vēsturi raugās kā uz “indoktrināciju” – noteikta veida patriotisko audzināšanu, kur akadēmiskais saturs ir otršķirīgs.
Ja skolēniem būs jāapgūst likumi, kuri iespaidoja zemnieku stāvokli 18.gadsimtā; reformācijas un kontrreformācijas darbinieki Latvijas teritorijā, kā atšķiras baltu un somugru keramika, ko atrod arheoloģiskajos izrakumos, utml., ja būs jālasa un jāanalizē kaut kādi dokumentāli pirmavoti (kaut vai no hrestomātijām un kaut vai tulkojumā) – tad visādiem citiem niķiem nepaliks laiks.
Profesionālo vēsturnieku vidū ir noteikti kritēriji, kuri atšķir nopietnus zinātniekus no tendencioziem režīma ideologiem, kuri spēj interesanti papļāpāt. Skolas vēsturē arī jāmāca šīs te vēstures zinātnes pamati. Priekšmetam ir jābūt ar tikpat skaidri definētu un konkrētu saturu kā matemātikai. Protams, ir sava vieta subjektīvām interpretācijām – bet lietpratējs uzreiz atšķirs normālu interpretāciju no klaji tendenciozas vai maldinošas.
0
Māris Engers > buchamona 27.04.2011. 20.09
kā esmu manījis, dažādiem cilvēkiem ir gana daudz dažādu iemeslu piesieties Ījabam. dažam nepatīk tas, ka šis spītīgi atsakās kopābļaut, ka “tauta (tā vai cita iemesla dēļ) mostas cīņai!”, kādam citam, ka viņa rakstos visādi sarežģīti vārdi, bet tā arī Kalvīti par cūku nav nosaucis. galvenais jau droši vien tas, ka “mēs – labie, citi – sliktie” viņš pasauli tomēr nedala. kāds tas ir šajā gadījumā – lai nu paliek.
0
Life Quality Managem > buchamona 26.04.2011. 22.22
Man vispār šķiet, ka ir bezjēdzīgi diskutēt, ko mācīt, un vēl jo vairāk kā mācīt. Svarīgs ir rezultāts. Ministrijai būtu tas jānodefinē un ar centralizēto eksāmenu palīdzību jākontrolē un viss pārējais jāatstāj skolotāju ziņā, vairāk resursa tērējot pašu skolotāju izglītošanai un pilnveidošanai.
0
aivarstraidass > buchamona 27.04.2011. 00.23
Pievienojos tam, ka ministrijas līmenī ir jāreglamentē tikai mācību priekšmeta standarts un pārbaudes formāts. Skolotājam ir jāvar veidot sava pasniegšanas programma, jāvar izmantot jebkādus palīglīdzekļus, lai kur tie nebūtu nodrukāti. Varbūt tieši Krievijā, PSRS vai Nacistiskajā Vācijā izdotas grāmatas var labi ilustrēt biežāk sastopamās falsifikācijas par 20.gadsimta notikumiem. Cik saprotu, tad IZM apstiprinātas mācību grāmatas ir tās, kuras skolotājs drīkst likt visai klasei iepirkt un lasīt visa priekšmeta laikā – savukārt papildus drīkst izmantot visu ko. Pat matemātikā uzdevumus reizēm mēdz dot no PSRS laikos nodrukātiem uzdevumu krājumiem. Ja tas palīdz priekšmeta apguvei – kāpēc gan nē?
Ir priekšmetu sekcijas VISC (Valsts izglītības satura centrā) – tās var izmantot, lai skolotāji varētu apmainīties ar Latvijas vēstures mācīšanas pieredzi, lai katram nebūtu jāizgudro velosipēds.
0
mary75 > buchamona 27.04.2011. 07.01
Atvaino, matemātika ir matemātika, 2+2=4 visur, ar vēsturi, tomēr, ir savādāk.
Ja katrs mācīs, interpretējot faktus, kā tik grib, varam sagaidīt, ka drīz vien kāds mācīs pēc Fomenko vai līdzīgiem pseidozinātniekiem.
Un ir pietiekami daudzi, kas to pašu Latvijas okupāciju interpretēs kā atbrīvošanu, utt., kaut kādiem standartiem, tomēr, jābūt.
Neesmu redzējis tās Maskavas vēstures grāmatas, bet, nedomāju, ka tur viss sakrīt ar Latvijas skatījumu.
Lai tur ko neteiktu, vēsture un ideoloģija ir cieši saistītas lietas.
0
mary75 > buchamona 26.04.2011. 20.35
Nu bet priekš kam mums IZM, vai tad mums to vēsturi katrs var mācīt, kā viņš grib, vai, tomēr, ir kādas ministrijas apstiprinātas programmas?
Ja ļauj mācīties pēc Maskavas grāmatām – tā ir vistīrākā bērnu kropļošana un ideoloģiska diversija.
0
buchamona > buchamona 27.04.2011. 11.57
Lai taču māca kā grib, kaut vai 2+2=7, bet ar šādām zināšānām nevarēs pabeigt skolu, jo nevarēs nokārtot centralizēto eksamenu.+++ var jau saņemties un eksāmenā stāstīt kaut ko sev nepieņemamu, lai tikai pabeigtu skolu. :) Lieta tā, ka tieši ierindas stundā tiek ielikta liela daļu no tās vēsturiskās pārliecības, tā tad arī politiskās izpranes, kura ir tik atšķirīga starp latviešiem un ” atbrīvotāju” pēctečiem. Vēstures skolotājam nedrīkst ļaut bezgalīgi improvizēt par tēmu, viņš ir jāieliek vispārpieņemtā rāmī. Bet, protams, tas neizdosies un krievu skolās turpmāk, tā pat kā līdz šim tiks mācīts, ka LR labprātīgi iestājās PSRS,ka okupācijas nebija un padomju armija mūs atbrīvoja no fašisma, bet uz Sibiriju sūtija kulakus un citus darba ļaužu apspiedējus, vai fašistiskos līdzskrējējus
0
lebronj2356 > buchamona 26.04.2011. 20.19
Tieši tā un tāpēc tādas būtu jāizdod – pavisam un galīgi, turklāt ir nepieļaujami, ja t.s. ”krievvalodīgajās” skolās mācību grāmatas nāk no Maskavas – un tad mēs varam brīnīties, kā mums divas kopienas radās !
0
reksa 26.04.2011. 19.33
Saprātīgāk būtu Latvijas vēsturi mācīt divos posmos.
Vispirms jaunākiem skolēniem mācītu Latvijas vēsturi viņiem saprotamā līmenī.
Tad citu gadu mācītu pasaules vēsturi.
Bet tad atkal Latvijas vēsturi, bet jau padziļināti, saistot to arī ar iepriekš mācītās pasaules vēstures notikumiem.
0
Janka, Janic 26.04.2011. 19.49
ideja ir patiesiibaa laba, tikai mani arii maac bažas , vai Latvijas veestures maaciišana krievvalodoogajaas skolaas ( kameer taadas pastaavees) , nenotiks formaali , galu lalaa tad jaabuut skaidriibai arii par 16. martu un baigo gadu ….
0