Skolās Latvijas vēsturi tomēr mācīs atsevišķi
Saistītie raksti
Dzīve /
31. jūlijs
Atgriešanās
Grāmatas /
31. jūlijs
Jaunākās grāmatas
Dzīve /
17. jūlijs
Drosme izkalt savus sapņus
Dzīve /
3. jūlijs
Gārsu vietā peonijas un hortenzijas
Komentāri (57)
dro 28.04.2011. 10.37
lama. Nezinu, kurs tani saika ir profesors, kurs stav garderobe, bet vairums ar Lenina telu sirdi.
0
Jānis Blumbergs 28.04.2011. 08.37
Interesanti vai Krievijā ir izdota Latvijas vēstures grāmata, krieviski, no kuras mācīs krievu skolās Latvijā krievvalodīgajiem bērniem un skolotājiem?
0
ilmisimo 27.04.2011. 22.31
Beidzuot pieleca.
Mācīs kontekstus atsevišķi.Un interpretācijas atsevišķi.Izolētās telpās.
0
dro 27.04.2011. 16.25
Vai tie gudrisi par pasaules vestures kon tekstu doma, ka Polijas – Zviedrijas cinas 17. g.s. abas valstis atspogulo vienadi? Vai kadam ceriba, ka Cingishanu jebkad Mongolija un Krievija vai Peteri pirmo Latvija un Krievija vertes vienadi?
6
ilmisimo > dro 27.04.2011. 16.41
Peteri pirmo Latvija un Krievija vertes vienadi?
—————————————————–
un Kromvelu angļi un īri diez vai vērtēs vienādi?
0
Māris Engers > dro 27.04.2011. 19.35
konteksts jau nu nav gluži tas pats, kas objektivitāte. taisība gan ir, ka lielvalstīm (un bijušajām lielvalstīm) ir tieksme savu vēsturi ūberglorificēt. kad to mēģina darīt mazas valstis, sanāk Otto Ozola “Latvieši ir visur” :D
situācijas jau nebūt nav vienādas – franču revolūciju var apskaidrot, relatīvi maz atkāpjoties no pašas Francijas konteksta. turpretī, mēģinot stāstīt par jaunlatviešiem, nepieminot tos pašus frančus, nepieminot to, kas tolaik notika Vācijā – kas sanāk? vai nu sausu faktu virkne, vai arī “kaut kādiem random džekiem kaut kādā random brīdī tā vienkārši ienāca prāta, ka, lūk, tagad būs tā un šitā”, vai arī, protams, priekšstats, ka nacionālromantisms kā tāds ir radies Latvijā pats no sevis :) saprotu, ka ir gana daudz cilvēku, kam patiktu pēdējais variants. diemžēl, tie būtu meli.
0
lindamarisfam > dro 27.04.2011. 20.39
@Ino
Interpretācija un konteksts nav viens un tas pats.
0
ilmisimo > dro 27.04.2011. 21.33
mēģinot stāstīt par jaunlatviešiem, nepieminot tos pašus frančus, nepieminot to, kas tolaik notika Vācijā – kas sanāk?
————————————————————-
Kas tad dara tos briesmu darbus/mēģina stāstīt par jaunlatviešiem, nepieminot tos pašus frančus, nepieminot to, kas tolaik notika Vācijā?/???
0
ilmisimo > dro 27.04.2011. 21.35
@Ino
——————————
un Kasparam ir sveschwahrdu waardnitsa!
0
dro > dro 28.04.2011. 10.41
Kaspars Gasūns. Galvenais jau prast pareizi interpretet, kas ipasi labi padodas Kasparam – diza krievu tauta pretstata sikajiem skaudigajiem latviesiem:)) Ja bus pareizi interpretets, tad jau ari konteksts bus pareizs:))
0
Sanšains 27.04.2011. 10.27
Atcerēsimies, kā Ēlertes vadītā, vārdā nesaucamā:) fonda atbalstītās organizācijas un “eksperti” konsekventi apkaroja ideju par Latvijas vēstures atsevišķu mācīšanu.
Provinciālisms un tumsonība šoreiz uzvarējusi.:)
1
ilmisimo > Sanšains 27.04.2011. 10.40
Provinciālisms un tumsonība šoreiz uzvarējusi.:)
————————————————–
Kā tad.
Ja vēl latviešu literatūras programmā iekļautu U.Ģērmaņa Latviešu tautas piedzīvojumus, tad būtu pavisam briesmīgi.
0
kristaps_drone 27.04.2011. 10.24
Būtu ļoti interesanti uzzināt, kas un kādā veidā Latvijas vēsturi mācīs krievu skolās! Vai tās pašas Novgorodas un Pleskavas pedagoģisko institūtu absolventes,kas nu jau 20 gadus māca pasaules vēsturi (un pirms tam aizrautīgi mācīja PSRS vēsturi), un kuru mācītās gudrības sasmēlušās, Latvijas krievvalodīgo jaunās paaudzes arvien kuplākā skaitā piedalās 9. maija okupantu orģijās Pārdaugavā?
0
Māris Engers 27.04.2011. 10.10
diezgan bezjēdzīgi, manuprāt.
es teiktu, ka lielākais labums no vēstures kā tādas ir kopsakarību, procesu izprašana. gan tādēļ, lai saprastu, kā pasaule tikusi tur, kur ir, gan lai spētu mūsdienu norisē atpazīt zināmas likumsakarības.
un jautājums – kādas likumsakarības, kādus procesus ļauj izprast Latvijas vēstures izraušana no pasaules vēstures konteksta? kādu izpratni cilvēkam var dot apkārtējās pasaules pārvēršana par mistisko jautājuma zīmju pilno pļavu, no kuras šad un tad izveļas kāds vācietis, krievs vai zviedrs? tukšai faktu iekalšanai – jā, protams, ok. bet lai SAPRASTU to, kas Latvijas teritorijā noticis? nekādā gadījumā.
krustneši, vācu muižniecība, jaunlatvieši, pirmais pasaules karš, Latvijas valsts rašanās, PSRS sabrukums – tie ir tikai tukši un plakātiski jēdzieni, nekā nezinot par pirmo gadu tūkstoti pēc Jēziņa Eiropā, feodālismu, nacionālismu un nacionālo romantismu, un Eiropas impēriju likteni.
nešaubos, ka šāds mācību priekšmets veicinās patriotismu. bet tas būs tukšs, uz saukļiem un maznozīmīgiem faktiem balstīts patriotisms, kura dzīšana galvās bērnus padarīs dumjākus.
11
Sanšains > Māris Engers 27.04.2011. 10.25
kādas likumsakarības, kādus procesus ļauj izprast Latvijas vēstures izraušana no pasaules vēstures konteksta?
====================
Demagoģija un/vai veltīgas bažas. Neviens nedz grasās izraut no konteksta, nedz tas vispār iespējams – pat ja kādam būtu tāda vēlme.
Runa ir par to, kas nāk vispirms un par ko būtu jāzina detalizētāk – par sevi, savu ģimeni, tautu, utt. vai arī par jebkuru pasaules malu bez izšķirības.
0
ilmisimo > Māris Engers 27.04.2011. 10.30
..Latvijas vēstures izraušana no pasaules vēstures konteksta?
————————————————————–
Taisnība.
Arī latviešu literatūra un (it seviški) gramatika jāmāca pasaules gramatiskajā kontekstā.
Kontekstuāli kognitīvi paradigmātiski diversificētā diskursā.
Ar nelielu marazmātisma kontamināciju.
0
ilmisimo > Māris Engers 27.04.2011. 10.36
..sevi, savu ģimeni, tautu, utt. vai arī par jebkuru pasaules malu bez izšķirība
—————————–
Kontekstu(ja grib) jau var labi iemācīt.
Piemēram- mācot par Livonijas karu, ierādit, ka pirms tam Jānis Briesmīgais iekaroja Kazaņas tatāru valsti.Būtu Kazaņa noturējusies- kas zina, vai notiktuos moskovītu iebrukums Livonijā..
Tādā garā.
0
ilmisimo > Māris Engers 27.04.2011. 10.45
..maznozīmīgiem faktiem balstīts patriotisms,..
————————————————
Tā ir.
Kas tad ir latviešu pirmā Atmoda salīdzinuot ar taipinu sacelšanuos?
Sīka vienība.
0
raimonds_bossltd > Māris Engers 27.04.2011. 11.54
to _M_
Kopsakarības ir ļoti svarīgas. Ja Latvijas brīvības cīnītāji kopā ar somiem un poļiem pēc savu zemju atbrīvošanas būtu krievu interventus aizdzinuši līdz Japāņu jūrai un tur noslīcinājuši, bet mājup atgriežoties, visas Agafjas, Stepaņidas, Jevdokijas, Marfas, Parašas un Anfisas apbērnojuši, šodiem pasaule būtu daudz labāka.
Ja latviešu strēlnieki būtu visus krievu un žīdu bandu barvežus nokāvuši, bet vergu masu sadzinuši lāģeros, lai ceļ gaišo nākotni, vairs nebūtu karu un terora aktu.
Ja ASV cionisti ar fizisko un morālo kropli Rūzveltu priekšgalā nebūtu industrializējuši parašu un līdz zobiem apbruņojuši Staļinu, WWII nebūtu bijis iespējams.
0
Life Quality Managem > Māris Engers 27.04.2011. 14.48
to ombros
Kur jūsos ir tik daudz naida?
0
raimonds_bossltd > Māris Engers 27.04.2011. 15.21
to Aigars
Ja mīlestību pret savu tautu un rasi un taisnīguma izpratni interpretē kā ienāk prātā, visam var piekārt birkas.
Naida? Pārāk daudz goda būtu, tikai nicinājums.
0
reksa > Māris Engers 27.04.2011. 20.20
to _M_
Pasaules konteksts nekur nepazudīs.
Pasaules konteksts ir tikai papildinājums Latvijas vēsturei. Nevis otrādi. Pasaules vēsture ir vajadzīga tiktāl, ciktāl tā palīdz saprast Latvijas vēsturi.
Tāpēc loģiski būtu mācīt vēsturi, piemēram, šādi:
– vispirms jaunākajiem skolēniem mācīt Latvijas vēsturi viņiem saprotamā veidā, lai viņiem rastos vispārīgs priekšstats,
– tad mācīt pasaules vēsturi un tur, kur tā saskaŗas ar Latvijas vēsturi, uzsvērt šīs sakarības,
– tad atkal jau sīkāk un nopietnāk mācīt Latvijas vēsturi, atgādinot arī sakarības ar pasaules vēsturi.
Latvijas iedzīvotājam Latvijas vēsture ir svarīgāka par pasaules vēsturi, tāpēc Latvijas vēsture ir jāmāca sīkāk. Nav jāspiež iekalt kādus faktus, bet daudzpusīgu un interesantu faktu zināšana rada ciešākas emōcionālas attiecības ar Latviju. Tādu dabisku patriotismu. Pazīstamais vienmēr ir mīļāks.
0
lindamarisfam > Māris Engers 27.04.2011. 20.36
@Aldis
“Pasaules konteksts ir tikai papildinājums Latvijas vēsturei. Nevis otrādi. Pasaules vēsture ir vajadzīga tiktāl, ciktāl tā palīdz saprast Latvijas vēsturi.”
Etnocentrisms vai stulbums – tāds ir jautājums? Vai stulbs patriots ir labāks par domājošu? Prātā nāk tās Trešā Reiha tautumeitas no propagandas filmām – ar tādu stulbi laimīgu izteiksmi sejā. (Starp citu, identiskas izteiksmes ir atrodamas arī Padomju un Ulmaņa propagandas materiālos.)
0
lindamarisfam > Māris Engers 27.04.2011. 20.44
@Aldis
Jūsu ieteikto metodiku ir viegli iztēloties, bet, cik man zināms, nav iespējams realizēt dzīvē. Tā “pieskaršanās” var izvērsties arī par bezsakarīgu grābstīšanos.
0
Sanšains > Māris Engers 27.04.2011. 21.32
Kaspars Gasūns:
ar tādu stulbi laimīgu izteiksmi sejā. (Starp citu, identiskas izteiksmes ir atrodamas arī Padomju un Ulmaņa propagandas materiālos.)
==========================
Manuprāt, šādu izteiksmi varam redzēt arī mūsdienās un tepat, Latvijā. Piemēram, mūsdienu komjauniešu – liberojauniešu – “Iras” balona pūtēju aprindās.:)
Tas ir, līdz balona uzsprāgšanai.
0
raimonds_bossltd 27.04.2011. 10.03
to KRUSTTEVS
Tāpat kā Latviju, arī Īgauniju, Lietuvu un Rumāniju “nodeva”.
Cars, Koļans II zaudēja troni un galvu par imperiālistiskā WWI izraisīšanu. Par ciešanām, ko viņš sagādāja Eiropas tautām, nekādas mocības viņam un viņa dzimtai nebūtu par lielām.
0
janazakovica 27.04.2011. 01.21
lai iemaca ka ulmanis sarkano spiegs nodeva latviju parakstot 15 ligumus kuri legali nodeva varu padomem..sv.cars Nikolajs atteicas no torna mira mocekla navee par savu tautu..bet ulmani sarkanie vienkarsi uzmeta. bet cars vinam uzticeto varu par savu tautu vacu-zidu spiegam leninam neatdeva.
0
ilmisimo 26.04.2011. 22.10
Tuomēr izcils saniegums. 21 gadu pēc 1990.ā 4.maija.
Monumentāli.
2
Inese Birzniece > ilmisimo 27.04.2011. 00.00
Vēl nav sasniegums, mīļā. Tikai projekts. 2020.g.4.maijā iespējams būs “grūdiens” vai “pirdiens” šajā virzienā /Nostradamus/. Patlaban latvieši ir maza tautiņa, kura dzīvo pie Baltijas jūras kokos.
0
ilmisimo > ilmisimo 27.04.2011. 22.17
Vēl nav sasniegums, mīļā. Tikai projekts. 2020.g…
_______________________________________________
Vai ii dārgā/ais,,,, vai t” Finks nesuolīja 2222. gadā?
0
mary75 26.04.2011. 20.21
Manuprāt, muļķība, Latvijas vēsturi jāmāca tikai kontekstā ar pasaules vēsturi.
Bez tā jau Latvijas vēsturi vispār grūti izprast.
Cita lieta proporcijas un metodika, kā arī pasniegšanas kvalitāte.
4
ilmisimo > mary75 26.04.2011. 20.29
..muļķība, Latvijas vēsturi jāmācā kontekstā…
___________________________________________________
muļķība kontekstā vai muļķība atsevišķi?
0
raimonds_bossltd > mary75 26.04.2011. 21.57
to dzeris49
Diez vai Austrālijas vēstures zināšanas ļaus izprast Latvijas vēsturi, bet parašas kaunpilnā vēsture, noteikti. Katram krievelim ir jāzina, no kādiem zagļiem, slepkavām, cilvēkēdājiem, marodieriem un vecenīšu izvarotājiem tas cēlies un katram nelietim, kas sludina tolereanci pret tiem, arī.
0
Evita Eglîte > mary75 26.04.2011. 23.09
piekrītu Rexim (dzeris49).
redzēs, kā tie cilvēkbērni pēcāk savietos šīs “vēstures”…
taču tas laikam nav “sabiedrības” interesēs.
cerams, ka mazās galviņas vēl vairāk tiks piebāztas ar sašķeltām informācijas druskām un muguriņas salieksies zem vēl vienas grāmatas sloga.
svarīgāk taču uzstiept jaunu ideoloģiju, nevis ļaut domāt, analizēt, diskutēt.
0
raimonds_bossltd > mary75 26.04.2011. 23.41
to liene
Nebūs tev viegli, krievu fašistisko izdzimteņu, vēstures viltotāju, nozombētai, samierināties ar patiesību.
0
ilmisimo 26.04.2011. 20.05
Skolās Latvijas vēsturi tomēr mācīs atsevišķi
———————————————
Jā?
meitenēm atsevišķi un zēniem atsevišķi?
1
ievuliitis > ilmisimo 26.04.2011. 20.08
Jā. Meiteņu skolās mācīs Latvijas un zēnu skolās – pasaules. Vai otrādi.
0
Janka, Janic 26.04.2011. 19.49
ideja ir patiesiibaa laba, tikai mani arii maac bažas , vai Latvijas veestures maaciišana krievvalodoogajaas skolaas ( kameer taadas pastaavees) , nenotiks formaali , galu lalaa tad jaabuut skaidriibai arii par 16. martu un baigo gadu ….
0
reksa 26.04.2011. 19.33
Saprātīgāk būtu Latvijas vēsturi mācīt divos posmos.
Vispirms jaunākiem skolēniem mācītu Latvijas vēsturi viņiem saprotamā līmenī.
Tad citu gadu mācītu pasaules vēsturi.
Bet tad atkal Latvijas vēsturi, bet jau padziļināti, saistot to arī ar iepriekš mācītās pasaules vēstures notikumiem.
0
buchamona 26.04.2011. 19.25
Vēl tikai viena problēma palikusi – ir jāpanāk,lai LR vēsture, patiesībā arī pasaules vēsture,tiktu pasniegta no vienām un tām pašām mācību grāmatām :) Citādi, atceros no sava vidusskolas vēstures kursa – viss kaut cik nozīmīgais pasaulē ir noticis tikai caur Krieviju un dižo krievu tautu :) Kas attiecas uz to, kā tiks mācīta LR vēsture skolās,kur mācības notiek pamatā krievu valodā, domāju, ka bez īpašas IM uzraudzības, tas neies cauri. Ko skolēniem tur mājās pēc tam stāsta vecāki un Krievijas TV, nu, tas ir nenovēršams ļaunums.
14
+6
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@lebronj2356 > buchamona 26.04.2011. 20.19
Tieši tā un tāpēc tādas būtu jāizdod – pavisam un galīgi, turklāt ir nepieļaujami, ja t.s. ”krievvalodīgajās” skolās mācību grāmatas nāk no Maskavas – un tad mēs varam brīnīties, kā mums divas kopienas radās !
0
mary75 > buchamona 26.04.2011. 20.35
Nu bet priekš kam mums IZM, vai tad mums to vēsturi katrs var mācīt, kā viņš grib, vai, tomēr, ir kādas ministrijas apstiprinātas programmas?
Ja ļauj mācīties pēc Maskavas grāmatām – tā ir vistīrākā bērnu kropļošana un ideoloģiska diversija.
0
Life Quality Managem > buchamona 26.04.2011. 22.22
Man vispār šķiet, ka ir bezjēdzīgi diskutēt, ko mācīt, un vēl jo vairāk kā mācīt. Svarīgs ir rezultāts. Ministrijai būtu tas jānodefinē un ar centralizēto eksāmenu palīdzību jākontrolē un viss pārējais jāatstāj skolotāju ziņā, vairāk resursa tērējot pašu skolotāju izglītošanai un pilnveidošanai.
0
aivarstraidass > buchamona 27.04.2011. 00.23
Pievienojos tam, ka ministrijas līmenī ir jāreglamentē tikai mācību priekšmeta standarts un pārbaudes formāts. Skolotājam ir jāvar veidot sava pasniegšanas programma, jāvar izmantot jebkādus palīglīdzekļus, lai kur tie nebūtu nodrukāti. Varbūt tieši Krievijā, PSRS vai Nacistiskajā Vācijā izdotas grāmatas var labi ilustrēt biežāk sastopamās falsifikācijas par 20.gadsimta notikumiem. Cik saprotu, tad IZM apstiprinātas mācību grāmatas ir tās, kuras skolotājs drīkst likt visai klasei iepirkt un lasīt visa priekšmeta laikā – savukārt papildus drīkst izmantot visu ko. Pat matemātikā uzdevumus reizēm mēdz dot no PSRS laikos nodrukātiem uzdevumu krājumiem. Ja tas palīdz priekšmeta apguvei – kāpēc gan nē?
Ir priekšmetu sekcijas VISC (Valsts izglītības satura centrā) – tās var izmantot, lai skolotāji varētu apmainīties ar Latvijas vēstures mācīšanas pieredzi, lai katram nebūtu jāizgudro velosipēds.
0
mary75 > buchamona 27.04.2011. 07.01
Atvaino, matemātika ir matemātika, 2+2=4 visur, ar vēsturi, tomēr, ir savādāk.
Ja katrs mācīs, interpretējot faktus, kā tik grib, varam sagaidīt, ka drīz vien kāds mācīs pēc Fomenko vai līdzīgiem pseidozinātniekiem.
Un ir pietiekami daudzi, kas to pašu Latvijas okupāciju interpretēs kā atbrīvošanu, utt., kaut kādiem standartiem, tomēr, jābūt.
Neesmu redzējis tās Maskavas vēstures grāmatas, bet, nedomāju, ka tur viss sakrīt ar Latvijas skatījumu.
Lai tur ko neteiktu, vēsture un ideoloģija ir cieši saistītas lietas.
0
Life Quality Managem > buchamona 27.04.2011. 10.53
Lai taču māca kā grib, kaut vai 2+2=7, bet ar šādām zināšānām nevarēs pabeigt skolu, jo nevarēs nokārtot centralizēto eksamenu. Es domaju, ka savus bērnu mīloši vecāki neizglītos savas atvases skolā, kurai nav nekādu perespektīvu. Ļaujiet taču skolotājiem arī radoši izpausties :), jūs konservatīvie. Bērni taču arī ir dažaādi ar atšķirīgu uztveri.
0
buchamona > buchamona 27.04.2011. 11.57
Lai taču māca kā grib, kaut vai 2+2=7, bet ar šādām zināšānām nevarēs pabeigt skolu, jo nevarēs nokārtot centralizēto eksamenu.+++ var jau saņemties un eksāmenā stāstīt kaut ko sev nepieņemamu, lai tikai pabeigtu skolu. :) Lieta tā, ka tieši ierindas stundā tiek ielikta liela daļu no tās vēsturiskās pārliecības, tā tad arī politiskās izpranes, kura ir tik atšķirīga starp latviešiem un ” atbrīvotāju” pēctečiem. Vēstures skolotājam nedrīkst ļaut bezgalīgi improvizēt par tēmu, viņš ir jāieliek vispārpieņemtā rāmī. Bet, protams, tas neizdosies un krievu skolās turpmāk, tā pat kā līdz šim tiks mācīts, ka LR labprātīgi iestājās PSRS,ka okupācijas nebija un padomju armija mūs atbrīvoja no fašisma, bet uz Sibiriju sūtija kulakus un citus darba ļaužu apspiedējus, vai fašistiskos līdzskrējējus
0
Life Quality Managem > buchamona 27.04.2011. 12.47
Nav jau problēma tajā kā māca vēsturi, bet kāda ir attieksme ģimenē, pret šim te vēstueriskajām lietām. Skola tur maz ko var ietekmet. Man skolā mācija tieši tā, ka Lātvija ar sajūsmu pievienojās lielajai brāļu tautai un pārvietoja tālāk prom no labajiem darbaļaudīm kulakus. Vai tāpēc es tagad tam svēti ticu? Taču nē. Un nedomāju, ka var visu laiku mācīt 2×2=7, bet centralizētajā eksāmenā pēkšņi pārmācīties, ka tomēr 4. Milzīgu uzņēmību vajaga :) ne visiem tāda ir.
0
aivarstraidass > buchamona 27.04.2011. 13.13
Daudzi uz Latvijas vēsturi raugās kā uz “indoktrināciju” – noteikta veida patriotisko audzināšanu, kur akadēmiskais saturs ir otršķirīgs.
Ja skolēniem būs jāapgūst likumi, kuri iespaidoja zemnieku stāvokli 18.gadsimtā; reformācijas un kontrreformācijas darbinieki Latvijas teritorijā, kā atšķiras baltu un somugru keramika, ko atrod arheoloģiskajos izrakumos, utml., ja būs jālasa un jāanalizē kaut kādi dokumentāli pirmavoti (kaut vai no hrestomātijām un kaut vai tulkojumā) – tad visādiem citiem niķiem nepaliks laiks.
Profesionālo vēsturnieku vidū ir noteikti kritēriji, kuri atšķir nopietnus zinātniekus no tendencioziem režīma ideologiem, kuri spēj interesanti papļāpāt. Skolas vēsturē arī jāmāca šīs te vēstures zinātnes pamati. Priekšmetam ir jābūt ar tikpat skaidri definētu un konkrētu saturu kā matemātikai. Protams, ir sava vieta subjektīvām interpretācijām – bet lietpratējs uzreiz atšķirs normālu interpretāciju no klaji tendenciozas vai maldinošas.
0
Life Quality Managem > buchamona 27.04.2011. 14.40
Tieši tā. Nemaz nebūtu slikti, ja vidusskolā vestures stunda par 39- 40 gadu būtu kā diskusija. Lai skolēni paši meklē par un pret un pierāda vai apgāž vienu vai otru patiesību.
0
mary75 > buchamona 27.04.2011. 15.33
Un par ko tur būtu jādiskutē?
Vai tad viss sen nav pierādīts ar faktiem un dokumentiem?
0
dro > buchamona 27.04.2011. 16.16
Aigars. Ļaujiet taču skolotājiem arī radoši izpausties :), jūs konservatīvie.
___________________
Ja galva un sirds tuksa, kada tad bus ta izpausme. Vai vel neesi sastapies ar LU profesuras izpausmem, kaut vai ar to pasu Ijabu?:))
0
ilmisimo > buchamona 27.04.2011. 16.56
..sastapies ar LU profesuras izpausmem, kaut vai ar to pasu Ijabu?:))
_______________________________________
vai tai LU iraid arīdzan profesors Jeremija?
0
Māris Engers > buchamona 27.04.2011. 20.09
kā esmu manījis, dažādiem cilvēkiem ir gana daudz dažādu iemeslu piesieties Ījabam. dažam nepatīk tas, ka šis spītīgi atsakās kopābļaut, ka “tauta (tā vai cita iemesla dēļ) mostas cīņai!”, kādam citam, ka viņa rakstos visādi sarežģīti vārdi, bet tā arī Kalvīti par cūku nav nosaucis. galvenais jau droši vien tas, ka “mēs – labie, citi – sliktie” viņš pasauli tomēr nedala. kāds tas ir šajā gadījumā – lai nu paliek.
0