Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs tikko nosvinēja simtgadi. Galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais iezīmē muzeja misiju 21. gadsimtā
Pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma 1924. gada 2. februārī Pieminekļu valde pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja izveidi. Muzejs tika veidots kā visas valsts vēsturiskā atmiņa, un tagad kopā ar Piebalgas Vēveru un Papes Ķoņu ciema Vītolnieku lauku ekspozīcijām muzejā ir 144 būves, bet kopējā saimniecībā ir ap 150 000 uzskaites vienību. Muzejs stāsta par Latvijas lauku dzīvi līdz pagājušā gadsimta 40. gadiem. Vaicāts, cik digitāls varētu būt šāds muzejs 21. gadsimtā, Kuplais atbild, ka vienīgās spaidāmās pogas ir muzeja izstāžu zālē, kur līdz februāra beigām aplūkojama izstāde par koklēm. Pēc viņa pārliecības, bērniem labāk ir izšūpoties īstās šūpolēs, nevis spaidīt telefonu pogas.
Kuplais muzejā strādā vairāk nekā 50 gadu. Viņš zina gandrīz vai katras ēkas un priekšmeta stāstu. Krājumu glabātājs ir apmierināts arī ar valsts atbalstu — pēdējos trijos četros gados esot pietiekami līdzekļu, lai katru gadu varētu atjaunot kādu niedru jumtu.
Kā jūs definētu etnogrāfisko muzeju mērķi un misiju 21. gadsimtā?
Tie var būt ļoti dažādi. Muzejs nevar kalpot tikai ekspertiem vai laikmeta aktualitātēm, ar ko domāju modernās mākslas muzejus. Tos drīzāk vajadzētu saukt par galerijām, izstāžu zālēm. Muzejā tomēr jānonāk lietām, uz kurām var paskatīties no laika distances — vai tās ir ko vērtas, vai nav.
Brīvdabas muzejs ir vajadzīgs, lai mēs saprastu, no kurienes nākam, ka mūsu senči nav dzīvojuši Stāmerienas pilī un, ja ir bijuši Rundāles pilī, tad labākajā gadījumā kā kalpotāji. Nācijas eksistēšanai un izpratnei brīvdabas muzejs ir absolūti nepieciešams. Un ne jau latvieši šādus muzejus izgudroja, bet ārkārtīgi veikli un racionāli pārņēma nacionālā romantisma ideju par savas tautas vērtību, ko zviedri, norvēģi, somi un vēl dažas citas tautas bija aptvēruši agrāk. Citām tautām, piemēram, prūšiem vai krieviem, nacionālais romantisms pārvērtās par šovinismu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.