FM iestāde pērn līdzīgā auditā konstatēja Valsts kancelejas darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām
Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātes valsts pārvaldes darba efektivitātes veicināšanai tiek realizētas, lai apgūtu finansējumu, nevis sasniegtu rezultātu, revīzijā par Valsts kancelejas darbu secinājusi Valsts kontrole (VK), vēsta aģentūra BNS.
VK revīzijā vērtēja Valsts kancelejas darbību, kad tā veica par ES fondu aktivitātēm atbildīgās iestādes funkcijas un kā ES finansējuma saņēmējs, ieviesa projektus valsts pārvaldes administratīvo procesu pilnveidošanas jomā. Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde ir astoņās jomās ar kopējo finansējumu 12 miljonu latu, bet kā finansējuma saņēmējs tā īsteno piecus projektus ar finansējumu 6,3 miljoni latu.
Revīzijā VK secinājusi, ka apstiprināto aktivitāšu satura izvēle un īstenošana neliecina, ka ES atbalstam noteiktajās jomās vajadzība pēc ieguldījumiem saistībā ar administratīvo funkciju izpildi ir vislielākā.
Piemēram, par ES fondu līdzekļiem valsts pārvaldes vajadzībām tiek izstrādāta cilvēkresursu vadības informācijas tehnoloģiju sistēma, kaut arī valsts pārvaldē vienotas cilvēkresursu vadības politikas nav.
Ieviestas kvalitātes vadības sistēmas publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, bet projektos un funkciju auditos tiek pārskatīti publiskās pārvaldes pakalpojumi un funkcijas, lai atteiktos no netipiskām vai līdzīgās funkcijas centralizētu.
Kā trešo piemēru VK min ES fondu tehniskās palīdzības projekta mācības. To mērķis ir celt ES fondu vadībā iesaistīto institūciju personāla kvalifikāciju, tomēr VK norāda, ka tas vairāk balstās uz apmācāmo interesēm un vēlmēm, nevis mērķtiecīgu un koordinētu mācību plānošanu.
Jāpiebilst, ka VK revīziju veikusi par ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodu.
VK ar Valsts kanceleju saskaņojusi vairāku ieteikumu ieviešanu un Valsts kanceleja apņēmusies savu darbību uzlabot. Kanceleja norādījusi, ka pērn decembrī arī Finanšu ministrijas (FM) Revīzijas iestāde veica auditu par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013.gada plānošanas periodam izveidotās vadības un kontroles sistēmas novērtēšanu un atzina, ka Valsts kanceleja starpniekinstitūcijas funkcijas Eiropas Sociālā fonda vadībā veic atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Valsts kontrole ir augstākā revīzijas iestāde valstī. Tā pārbauda valsts budžeta un pašvaldību budžeta līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, rīcību ar valsts un pašvaldību mantu.
Komentāri (34)
anita_meistere 09.02.2011. 14.25
kad beidzot es varēšu presē lasīt virstrakstu no sērijas: “Valsts kontrole NOVĒRŠ nepilnības ES fondu līdzekļu apguvē ” ….a ta atklā, konstatē, tur aizdomās…kāda tam jēga, ja nekādas darbības neseko. tā ir lieka laika un naudas škiešana. ja tā nopieni, es pat nespēju atminēties kādu nu līdzīgām lietam, kad problemas tiešam nonāktu vismas lidz risinājumam..nemaz nerunājot par vainīgo adekvātu sodīšanu!
2
Aivars Krauklis > anita_meistere 09.02.2011. 17.31
Pacieties, viņsaulē labāki būs!
0
anrijs > anita_meistere 09.02.2011. 21.10
VK nevar novērst, tas ir konkrētās iestādes/organizācijas vadības kompetence….
Drīzāk ierosinātu tādas izmaiņas, kad ja noteiktā laikā nav novērstas “nepilnības” vai atkārtoti VK konstatē jaunas (recidīvs), tad VK ierosina neuzticības izteikšanu (impīčmentu) attiecīgajiem vadītājiem … vismaz uz nākamiem 10gadiem!
Savukārt, lai izslēgtu “rotāciju”, ja impičments ir otro reizi 10gados, tad konkrētai personai liegt strādāt jebkādu vadošu amatu valsts/pašvaldības iestādēs/organizācijās, kas tiek finansēts no nodokļiem vai nodevām (budžeta)!
Protams, ja ir pamats “kriminālam”, tam “jāiet savs paralēlais ceļš” un impīčments no krim. atbildības neatbrīvo!
0
mary75 09.02.2011. 14.43
Pēc Latvijas likumdosanas Valsts kontrole var vienīgi aizsūtīt dokumentus uz prokuratūru.
Prokuratūrā lietas par naudas nelikumīgiem tēriņiem nemaz neierosina, jo uzskata, ka, pēc tās pašas Latvijas likumdošanas sodīt par to amatpersonu vai ierēdni nav iespējams.
Grūtupa likumi.
Un, cik var saprast, mainīti tie netiks, jo totāla bezatbildība izdevīga gan politiķiem, kuri ieceļ amatpersonas, gan ierēdņiem.
1
anita_meistere > mary75 09.02.2011. 14.52
es zinu, bet no tā vieglāk nepaliek.
0
bekijja 09.02.2011. 15.05
Ha ha. Lai kaut ko mērķtiecīgi varētu pasākt ar ierēdniecību, šādiem pasākumiem ir nepieciešams politiķu atbalsts. Būtu lietderīgi pavaicāt, ko pie varas esošie domā par ierēdņiem? Un ko domā sabiedrība? Ja visu laiku ierēdņus tikai peļ un nievā, un uzskata, ka viņi ir tikai skrūvītes sistēmā, kam nav nepieciešamas ne labas algas, ne apmācības, pat ne “paldies”, kad darbs labi padarīts, tad diemžēl pie labas pārvaldības tikt nav iespējams. Amen!
0