NEPLP dalībai padomē iekļāvusi 35 dažādu organizāciju 40 pārstāvjus
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ceturtdien apstiprinājusi mediju Sabiedrisko konsultatīvo padomi (SKP), kurā iekļauti 35 dažādu organizāciju pārstāvji, vēsta biznesa portāls Nozare.lv.
Padomē apstiprināti 35 dažādu organizāciju 40 pārstāvji, informēja NEPLP pārstāve Daira Apine. Pirmā Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēde plānota 2011.gada 7.janvārī. Konsultatīvās padomes sēdes notiks četras reizes gadā, vajadzības gadījumā varētu tikt sasaukta ārkārtas sēde.
Jau vēstīts, ka SKP veidošanu noteic Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 63.pants. Tā sniegs priekšlikumus sabiedriskā pasūtījuma izstrādei, analizēs pasūtījuma projektus un sniegs ieteikumus tā īstenošanai. SKP piedalīsies arī nozares attīstības stratēģijas tapšanā. Konsultatīvās padomes locekļi atalgojumu nesaņems, bet NEPLP nodrošinās izdevumus sēžu organizēšanai.
Padomē būs Rasma Pīpiķe no biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse", Ingrīda Veikša no Mediju institūta, Dita Arāja no Latvijas Žurnālistu asociācijas, Žaneta Jaunzeme-Grende no Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ivars Balodis no Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons".
Jaunajā padomē darbosies Aldis Pauliņš no Sociologu asociācijas, Antra Cilinska no Kinoproducentu asociācijas, Dace Kudiņa no Ekumēniskās televīzijas padomes, Viola Lazo no "Eiropas kustības Latvijā", Inese Augškalne no Latvijas Pedagogu domes, Eva Mārtuža no biedrības "Ētikas Tilts Latvijā", Ieva Kolmane no Rakstnieku savienības, Mārtiņš Boiko no Komponistu savienības, Haralds Matulis no Radošo savienību padomes, Tekla Žabova no Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas.
Padomē iekļauti arī Jānis Mednis no Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienības, Jānis Ozoliņš no ''Festivālu fonda", Ojārs Rubenis no biedrības "Laiks kultūrai", Dāvis Sīmanis no Kinematogrāfistu savienība, Dainis Mjartāns no Latgales tradicionālās kultūras centra "Latgaļu sāta", Inese Immure no Nedzirdīgo savienības, Sergejs Kruks no Rīgas Stradiņa universitātes, Antra Grabe no Latvijas Žurnālistu savienības.
Padomē darbosies Gunta Anča no organizācijas "Sustento", Gints Grūbe no biedrības "Jaunās demokrātijas centrs", Edvards Ratnieks no Latvijas Universitātes Studentu padomes, Andris Teikmanis no Latvijas Rektoru padomes, Terēzija Mackare no Rīgas aktīvo senioru alianses, Āris Adlers no Latvijas Lauku foruma, Irēna Sproģe no Lauku sieviešu apvienības, Brigita Zepa no nodibinājuma "Baltic Institute of Social Sciences", Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, Einars Fogelis no Latvijas Olimpiskā komiteja, Egons Zariņš no Neredzīgo biedrības un Andris Jaunsleins Pašvaldību savienības.
NEPLP līdz 2011.gada 3.janvārim vēl papildinās SKP ar pieciem reģionu pārstāvjiem.
Komentāri (16)
Edgars Avotiņš 07.07.2015. 19.03
autors laikam gan nespēj saprast atšķirību starp valsts parādu un privāto parādu. Tādu SVF parādu neatlaiž nekādā gadījumā – ja kāda valsts nevar atmaksāt … tagad …, tad atmaksās vēlāk ar procentiem. Tāpēc salīdzinājums ar ASV hipotēkām ir vienkārši muļķīgs.
Tāpat tas teikums ka vairums kredītu aizgājuši aizdevējiem … bet protams – savādāk nemaz nemēdz būt ar valsts parādiem. Gandrīz neviena valsts Pasaulē reāli neatdod savus parādus – tiek ņemti jauni kredīti ar ko atdod iepriekšējos parādus. Valstij mēra parāda apjomu pret IKP – tāpēc parāda mazināšana lielā vairumā gadījumu nozimē tikai to, ka valsts ekonomika ir augusi, tāpēc parāds pret IKP ir samazinājies (kautgan reālais parāds tai pat laikā nav mainijies vai pat ir nedaudz pieaudzis)
Teikt, ka Grieķija reāli nav guvusi kaut ko no šiem aizdevumiem … tas jau ir absolūta muļķība.
Bet nu jau sen (vismaz no 2009. gada) ir pilnībā skaidrs, ka Grieķijas parāds ir pārmērīgs – ne tikai Grieķija nekad nespēs atmaksāt kredītu, bet pat lāga nespēs tikt gala ar kredīta procentiem, jo/un attiecīgi pieauga kredītu procenti.
Pirms pāris gadiem tika norakstīta daļa privāto parādu – kopš tā laika neviens privātais Grieķijai vairs kredītu nedos – tāpēc Grieķija ir pilnībā atkarīga no SVF un Eiropas Savienības.
Bet es piekritīšu raksta kopējai noskaņai, ka principā jau ir labi, ka grieķi skaidri parāda ES funkcionāriem, ka esošais variants nerullē.
Tikai nevajag sacerēties, ka grieķiem tagad kautkāda haļava iestāsies un labāka dzīve – nebūt nē. Skaidrs, ka Griekija tās reformas ir jāturpina un valsts tēriņi jāmazina un ekonomika jāatdzīvina – tikai – līdzsinējā metode nestrādā – 30% bezdarbs!!! Kura ekonomika gan ko tādu var pavilkt?
Manā izpratnē – Grieķija pamazām būs spiesta sākt drukāt drahmas, jo tai vienkārši nepietiks eiras iekšējiem norēķiniem. Tākā eiras joprojam trūks (jo nepieciešamas importa apmaksai), tad drahmu vērtiba pret eirām kādā bridi vairs nebus 1:1, bet nokritīsies un tad Gtrieķijas iekšzemes uzpūstie tēriņi (pensijas, algas, nomas un īres maksas utml) automātiski nokritīs līdz reālam līmenim, savukārt importa preces kļūs mazākturīgajiem grieķiem nepieejamas – imports mazināsies, vienlaikus eksports varēs kļūt konkurētspejīgāks un rezultatā Grieķijas tekošā konta problemas izzudīs pašas par sevi, nodarbinatiba atjaunosies
Protams – problēmas ar to nebeigsies – grieķi skaidri redzēs, ka citās ES zemēs algas ir būtiski lielākas, būs emigracija … līdzīgi kā mums tagad. Bet vismaz ar krīzes akūto situāciju tiks gala vieglāk nekā ar līdzšinējo iekšējās devalvācijas metodi.
Nu un par ārējo parādu – kā jau teicu, tad valsts ārējo parādu pret SVF un ES reāli nenorakstīs – vienīgais ko tur var izdarīt – atlikt pamatsummas atmaksu uz ilgāku laiku, varbūt samazināt procentus …
4
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 07.07.2015. 19.23
Vēl reiz – kā tad tas Griekijas parāds radās:
Gtrieķija savu parādu sāka uzkrāt uzreiz kopš neatkarības – aizpagājušā gadsimtā. Treknajos gados Grieķija turpināja trekni audzēt savu parādu, procenti bija zemi. Ņēma pārsvara no privātajiem aizdevējiem.
SVF un ES šajā stāstā būtisku lomu ieņēma pēc 2008. gada, kad sākoties Pasaules finanšu krīzei, Grieķija zaudēja iespēju aizņemties naudu no privatajiem, tapēc pati lūdza aizdevumu SVF un ES. Papildus – problēmas radās Grieķijas bankām.
Vainot “Vāciju utml ļaunos Rietumu aizdevējus”, ka viņi pārmērīgi aizdeva … nav īsti korekti.
Vienīga “Vācijas utml” vaina – viņi Eiro valūtu izmanto ka politisku līdzekli federācijas veidošanai, vienlaikus nesaskatos, ka mazāk konkurētspejīgām valstīm tas grauj ekonomiku.
Tā kā Eiro ieviešana tiek uzskatīta par obligātu, tad 2009.gadā netika pienācīgi apsvērta Griekijas pāreja uz drahmu, devalvācija utt – attiecīgi tika izvelētas ne pārāk veiksmīgas zāles problemas risināšanai.
Tagad nu beidzot ES valstis un pat ECB (piemēram Rimševics) atzist, ka Grieķijas problēmas visticamāk tiks risinātas ar iziešanu no Eirozonas.
Tas protams ir šausmīgs trieciens Eiro-federalizācijas projektam – jo ir tiešs pierādijums, ka ir vismaz viens gadījums, kad izstašanās no Eirozonas ir labākais lidzeklis ekonomikai, kautgan līdzšim politisku ieganstu dēļ tika aizmirsts tas, ka naudai primāri ir regulejoša nozime, nevis politiska.
0
uldis-v > Edgars Avotiņš 07.07.2015. 21.52
kautgan līdzšim politisku ieganstu dēļ tika aizmirsts tas, ka naudai primāri ir regulejoša nozime, nevis politiska.
———————-
Ciprs jau tādā veidā taisa savu politku un apmulķoja savus vēlētājus.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 08.07.2015. 15.17
Ciprs ir pārejoša parādība – kad grieķi redzēs, ka Cipra darbošanās istermiņā ir atnesusi vel lielāku bardaku (piermēram – bankas jau tagad vairs nestrādā un tie ir tikai ziediņi) – tad Grieķi ievelēs atkal kautko citu – komunistus vai fašistus vai vel kādus brīnumdarus
0
zirgs > Edgars Avotiņš 08.07.2015. 21.08
Tas protams ir šausmīgs trieciens Eiro-federalizācijas projektam
————
Kāpēc gan?
Ja uzvedās tā kā grieķi tad sūdi būs gan ar gan bez eiro.
Tieši otrādi – tas pierāda ka federalizāciju vajag – lai tādas grieķu ākstības vairāk nepieļautu.
0
ex-iedzivotajs 07.07.2015. 17.26
Bijām jau mēs arī savienībā no kuras nevarēja tikt vaļā. Nupat ES (t.i. Vācija) izturas kā PSRS un uzbāžas Grieķijai ar savu kārtību. Tauta demokrātiski pateica OXI un to vajag respektēt. Grieķi tikai ģeogrāfiski atrodas Eiropā un mentāli ir Bizantijā. Attiecīgi ja viņi nav gatavi mainīties un ievērot noteikumus tad vajag šķirties pa labam un atrast mehānismu kā viņi var pārcelties uz Eiropas Savienības 2. apakšgrupu ar limitētiem labumiem un atbildību.
0
Jānis Mednis 07.07.2015. 23.01
Nu tad beidzot tai korī – “sit viņu (Grieķiju) krustā!,parādījies kāds citādi domājošs.
Jo, var jau lamāt grieķus – slaisti, zagļi, negrib zagto atdot. Neviens jau ar sajūsmu neatdod, bet grieķi to reāli nemaz izdarīt nevar.
Izskatās, ka ES šo situāciju atrisināt nevarēs, Jo ES pamatprincipi ir neelastīgi un nepatedz šāda veida situāciju iestāšanos. Tāpat kā bēgļu problēmu, stratēģiskā partnera Krievijas ambīcijas un citus “izaicinājumus”.
Protams, katru klupienu var izskaidrot – Dienvideiropas tautas jau nekad nerukās kā vācieši, jāatstāj laiks plezīram, ģimenei, dzīves baudīšanai.Tā kā ES arhitekti ir augsti skoloti tehnokrāti kam cilvēka dvēseliskā, emocionālā daļa ir pasveša, tad Dienvideiropas iekļaušana stingrās, vienotās valūtas sistēmā, kur ir centralizēta monetārā politika, ir superrisks.
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@lno > Jānis Mednis 07.07.2015. 23.36
http://echo.msk.ru/programs/personalno/1579260-echo/
0
v_rostins > Jānis Mednis 08.07.2015. 15.49
Jānis Mednis
Neviens jau ar sajūsmu neatdod, bet grieķi to reāli nemaz izdarīt nevar.
————-
Grieķi var pārdot daļu salu un paliks pāri vēl pļēgurošanai un sodomiskām izpriecām.
0