Izglītības kvalitātes pētījums uzrāda negatīvas tendences

Kamēr sākumskolā bērnu zināšanām augsta kvalitāte, pamatskolā līmenis pazeminās

Latvijas pamatskolas beigu vecuma skolēnu prasmes lasīšanā un dabaszinātnēs būtiski neatšķiras no līmeņa pārējās Eiropas Savienības valstīs, tomēr vājākas par vidējo līmeni ir skolēnu zināšanas matemātikā, secināts jaunākajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktajā skolēnu sasniegumu pētījumā.

Igaunijas skolēnu rezultāti visās trijās kompetences sfērās ir augstāki, Lietuvas – zemāki kā Latvijas skolēnu rezultāti.

Latvijā ir relatīvi maz pamatskolēnu ar labiem un izciliem sasniegumiem lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, un viņu skaits turpina samazināties. Tas var būtiski kavēt valsts izvirzīto mērķu sasniegšanu zinātnes, tehnoloģiju un citās jomās. Pētījumā secināts, ka šī iemesla dēļ jāpastiprina darbs ar izcilajiem skolēniem, vienlaikus turpinot pievērst uzmanību vājākajiem skolēniem, kuru Latvijā ir relatīvi mazāk kā vidēji OECD valstīs.

Pētījums rāda arī to, ka Latvijā skolēnu sasniegumus mazāk ietekmē viņu sociālekonomiskais stāvoklis – zināma noslāņošanās skolēnu starpā pastāv, taču Latvijas izglītības iestādes zināmā mērā spēj kompensēt nelabvēlīgo faktoru ietekmi.

Starptautisko pētījumu Latvijā veic jau ceturto gadu, tomēr pēdējos pāris gados nav vērojama Latvijas izglītības kvalitātes vidējā līmeņa celšanās kopš 2006.gada. Tikmēr citi starptautiski pētījumi (IEA TIMSS, IEA PIRLS) rāda Latvijas sākumskolēnu (3., 4.klase) izglītības augsto kvalitāti un tās pieaugumu starptautiskā salīdzinājumā, tādēļ jāmeklē iemesli, kas izraisa izglītības kvalitātes krišanos Latvijas skolu 5.-9.klasēs.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete uzsvēra pētījumā noskaidroto, ka trešā daļa skolēnu nelasa savam priekam. Izskanēja viedoklis, ka ir tā ir „digitālā laikmeta paaudze”, ar kuru strādājot, nepieciešama pavisam cita pieeja kā pirms 10 gadiem, un valstij vajadzētu ieguldīt līdzekļus, lai palīdzētu skolotājiem meklēt jaunas darba metodes.

Tikmēr LU Rektors Mārcis Auziņš, uzskata, ka ir ļoti būtiski, ka tagad Latvijas iestāžu rīcībā ir mērāmi, kvantitatīvi dati izglītības sistēmas novērtēšanai Latvijā un iespēja salīdzināt sevi ar citām valstīm. Šos datus izglītības politikas un valstu attīstības analīzē izmanto ES, UNESCO un citas starptautiskās organizācijas.

OECD pētījumā izvērtējusi Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu sasniegumus lasītprasmē, dabaszinātnēs un matemātikā. Tie salīdzināti ar skolēnu sasniegumiem 64 citās valstīs. Iegūti arī dati par Latvijas izglītības kvalitātes izmaiņām laikā no 2000. līdz 2009.gadam.

No kopumā 470 tūkstošiem pētījumā piedalījušos skolēnu, Latvijas mācību iestādes pārstāvējuši 4 502. Pētījumu Latvijā veicis LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā.