Ar aizdevējiem runā par “ēnu ekonomiku” un dividendēm • IR.lv

Ar aizdevējiem runā par “ēnu ekonomiku” un dividendēm

38
ES pārstāvis Gabriele Džudiče (K), SVF tehniskās palīdzības misijas vadītājs Marks Grifits (C) un SVF misijas pārstāve pirms tikšanās ar Ministru prezidentu. Autors: Edijs Pālens, LETA
Indra Sprance

Valdība un aizdevēji joprojām apspriež pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšanu

Lai arī valdība gatava piekāpties starptautiskajiem aizdevējiem jautājumā par iemaksu pensiju otrajā līmenī samazināšanu, šis jautājums joprojām ir sarunu darba kārtībā, tāpat aktīvas sarunas notiek par “ēnu ekonomikas” samazināšanas pasākumiem, kā arī par valsts uzņēmumu dividendēm, Ir.lv atzina finanšu ministrs Andris Vilks (PS).

Kā norādīja Vilks, jautājums par iemaksām otrajā pensiju līmenī “ir sarunu paketē”. Valdība vēlētos, lai aizdevējo tomēr ļauj samazināt iemaksu apjomu līdz 2%, līdz ar to papildu jau iecerētajiem konsolidācijas pasākumiem 240 miljonu latu apmērā valdībai izdotos samazināt nākamā gada budžeta deficītu līdz 5,5% vai 5,6%. Aizdevēji šobrīd prasa, lai deficīta apjoms nebūtu lielāks par 6%, taču tā samazināšana atvieglotu aiznākamā gada budžeta gatavošanu, kad jāsasniedz 3% deficīts, skaidroja Vilks.

Vilks norādīja, ka arī Igaunija krīzes apstākļos izvēlējusies samazināt iemaksu apjomu, taču tas “nenozīmē ilgtermiņa stratēģijas likvidēšanu.” “Igaunijā par šo jautājumi nevienam nerodas. Tur ir skaidri redzams, ka valsts, visticamāk, gada vai divu laikā atgriezīsies pie šīm iemaksām. Latvijā ir tieši tas pats, nav doma atteikties no šīs ilgtermiņa stratēģijas,” pauda Vilks.

Vilks atzina, ka sarunas ar aizdevējiem šobrīd notiek arī par “ēnu ekonomikas pasākumiem”. No ministra teiktā noprotams, ka aizdevēji vēlētos, lai nākamā gada budžetā būtu stingrāk iezīmēti šie pasākumi un to rezultāti, tostarp lielāka Valsts ieņēmumu dienesta aktivitāte nemaksātāju atklāšanā un sodīšanā, apsvēra nodokļu amnestijas izmantošana u.c.

Tāpat sarunu dienaskārtībā ir jautājums par to, cik lielas dividendes valsts nākamgad saņems no valstij piederošajiem uzņēmējiem. Pēc Vilka teiktā, starptatiskie aizdevēji iebilst pret to, ka šis finansējums nākamgad tiek “iezīmēts” – minēts konkrēts procentuālais apjoms, kas vieniem ir 80%, citiem 90% vai 95% apmērā no dividendēm. “Viņi uzskata, ka vairāk jāatstāj uzņēmumu rīcībā, “ sacīja Vilks, norādot, ka tas ir diskutējams jautājums, jo krīzes apstākļos atsevišķi valsts uzņēmumi varētu arī atlikt investīciju projektu īstenošanu.

Ekonomikas ministrijā Ir.lv informēja, ka valsts budžeta projektā ir plānots palielināt minimālās dividendēs izmaksājamās peļņas daļas valsts kapitālsabiedrībām līdz 90% (papildus prognozētais finanšu apjoms 11,14 miljoni latu), valsts kapitālsabiedrību meitas uzņēmumiem līdz 90% (papildus prognozētais finanšu apjoms 4,4 miljoni latu), “Latvenergo” līdz 95% (papildus prognozētais finanšu apjoms 1,6 miljoni latu, nosakot kopējo summu ne lielāku par 35 miljoniem latu).

Jau vēstīts, ka valdība nedēļas nogalē vienojusies par nākamā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem 240 miljonu latu apmērā. Vienošanās paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu līdz 25%, neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 45 latiem, atvieglojuma par apgādībā esošajiem palielināšanu līdz 70 latiem, sociālo apdrošināšanu iemaksu likmes palielināšanu līdz 35,09% (pašlaik tā ir 33,09%). Panākta arī vienošanās, ka pašvaldības nākamgad saņems 82% no IIN, bet valsts budžetā tiks ieskaitīti 18%. Savukārt minimālā alga tiks palielināta no 180 uz 200 latiem.

Komentāri (38)

andrisskrastins 22.11.2010. 13.20

Jā, par “ēnu ekonomiku” vajag gan novilkt stingrus mērķus. Nevaram visu laiku kāst godīgi maksājošos uzņēmumus un pilsoņus un tajā pašā laikā nenorādīt uz konkrētu progresu nemaksātāju tvarstīšanā.

+17
-1
Atbildēt

0

mxblack 22.11.2010. 13.25

Man vispār nav saprotama valdības attieksme pret šiem valsts uzņēmumiem. Faktiski kā airBaltic gadījumā, visu labumu no šiem uzņēmumie gūst visādi fliki, bet valsts ir spiesta to visu vēl dotēt. Vai tas pats nenotiek ar visiem citiem šādiem uzņēmumiem? Tajā pašā laikā šo uzņēmumu finansu uzkrājumi ir ievērojami un palielinās gadu nogada, bet nauda aizplūst uz visām pusēm gan privāti, gan visādiem zelta projektiem pēc dīvainiem konkursiem. Faktiski visas šīs shēmas ir klaja un acīm redzama valsts līdzekļu nesodīta izlaupīšana, pat īpaši nebaidoties. Bet VID un Finansu policija faktiski ir visādu vaškeviču rokās un tas ir tikai viens šīs mafijas locekļu kopums, viens kopējās laupītāju mafijas atzars. Pie kam viņi ar savu sazagto milzu bagātību pērk un kontrolē citas valsts iestādes un arī deputātus, tā arvien radot sev arvien lielāku bagātību un arī iespējas.

+16
-4
Atbildēt

0

andrisskrastins 22.11.2010. 13.27

Nē, tā nav aizņemšanās, bet gan saprāta atgriešana. 2. pensiju līmenis NEKAD tev personīgi nav nesis peļņu, tikai zaudējumus. Šobrīd tas nedod absolūti neko.

Ierosinājums ir *samazināt* procentuālās iemaksas 2. pensiju līmenī, atstājot visu naudu pirmajā. Tas nozīmē, ka tev pamatpensijas iemaksas pat *palielinās*. Tā nenesīs iedomātu peļņu, bet neradīs arī zaudējumus un nebūs notērēta pa tukšo.

+16
-4
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu