Andra Bērziņa atveidotais Ceplis ir nedaudz vulgārs, dzīves nogurdināts un vērienu zaudējis vīrs, kurš izmisīgi mēģina noturēt pozīcijas gan biznesā, gan ģimenē. Foto — Gunārs Janaitis.
Dailes teātra pirmizrāde ļauj paraudzīties uz sevi no malas
Pārvērst vecu dziesmu jaunās skaņās ir izaicinājums. Bet, ja tas ir visiem zināmais un daudzu iemīļotais Ceplis, uzdevums ir divtik grūts. Lietuviešu režisors Rolands Atkočūns Dailes teātrī radījis Cepli, kādu latviešu skatītājs vēl nebija redzējis. Ne labāku, ne sliktāku par iepriekšējiem, taču cilvēciskāku gan. Izrādes laikā nepamet sajūta, ka režisors ir piedomājis pie katras detaļas, ka ir rūpīgi slīpējis atsevišķas nianses, taču, iespējams, tieši tādēļ zaudējis daļu no sižetiskās būtības. Tiem, kuri nav lasījuši Pāvila Rozīša romānu vai redzējuši Rolanda Kalniņa filmu ar Eduardu Pāvulu galvenajā lomā, būs grūti izsekot sižeta galvenajai domai. Bet nenoliedzami - scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša darbs ir lielisks, dekorācijas - spilgtas, izrāde - dinamiska, un radītie tēli - gana izteiksmīgi.
