Iespaidīgs rezultāts

Zviedrijas ārlietu ministra Karla Bilta ekspresintervija Ir.lv

Mūsu pārjūras ziemeļu kaimiņvalsts Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts uzskatāms par Baltijas brīvības un demokrātiskas attīstības aizstāvi un veicinātāju. Ir.lv radās iespēja īsai sarunai ar autoritatīvo valstsvīru Ziemeļvalstu padomes sēdes laikā Reikjavīkā, Īslandē.

Pirms gada Zviedrijas valdības pārstāvji diezgan skarbi izteicās par to, kā Latvijas valdība tiek galā ar krīzi. Kāds tagad ir jūsu viedoklis par to, kā Latvijai iet?
Man šķiet, ka mēs esam ļoti atzinīgi izteikušies par to, kā Latvijas valdība ir tikusi galā ar krīzi. Un ne jau tikai mēs. Latvijas vēlētāji ir teikuši to pašu. Mums šķiet, ka ministru prezidenta un finanšu ministra panāktais rezultāts ir ļoti iespaidīgs. Mēs daudz ar viņiem runājām šī grūtā ceļojuma laikā, bet tagad mēs redzam, ka Latvijas ekonomikā ir noticis pozitīvs pavērsiens un ir labi priekšnoteikumi nākotnes attīstībai. Tāpēc Latvijas panāktais rezultāts mums šķiet ļoti iespaidīgs.

Kas varētu būt nākamie soļi Latvijas un Zviedrijas sadarbībā?
Mēs ceram par to runāt ar jauno Latvijas valdību, un es ceru, ka mans jaunais kolēģis no Latvijas varēs ierasties Stokholmā samērā drīz, lai mēs par to varētu runāt.

Kad jaunais ārlietu ministrs pie jums ieradīsies, kas būs jūsu dienas kārtībā?
Nākamgad apritēs 20 gadi, kopš Baltijas valstis atjaunoja savu neatkarību. Mums šī gada diena būtu jāizmanto, lai stiprinātu sadarbību, sevišķi ekonomiskajā jomā. Mēs dzīvojam “pēckrīzes pasaulē”, un ir jāskatās uz lietām no tāda rakursa. Mums būs laba saruna par visādiem ārpolitikas jautājumiem, bet, manuprāt, ekonomiskie būs pirmajā plānā.

No dažiem Latvijas politiķiem izskanējusi kritika, ka jūs neieradāties uz Baltijas reģiona ārlietu ministru tikšanos Rīgā šovasar.
Es neierados ģimenes apstākļu dēļ, par kuriem mans kolēģis no Latvijas bija gluži labi informēts.

Bijušajam ārlietu ministram Ronim bija priekšlikums izveidot kopīgu Latvijas – Zviedrijas komisiju, lai izmeklētu finanšu krīzi. Kāds ir jūsu viedoklis par šo priekšlikumu?
Mums jau ir tāda komisija Eiropas līmenī. Šī nebija Latvijas krīze vai Zviedrijas krīze, tā bija starptautiskās finanšu sistēmas krīze. Tāpēc skaidrojums, kurš aprobežosies ar Latviju vai Zviedriju, nebūs pietiekams. Kā mēs zinām, šī krīze sākās ASV ar Lehman Bros. sabrukumu un tad izplatījās pa visu finanšu sistēmu. Lai saprastu, kas notika, ir jāskatās no tāda rakursa.

Zviedrijas premjerministrs Reinfelds nesen minēja, ka varētu notikt ciešāka sadarbība starp Zviedriju un Latviju finanšu tirgus regulēšanas jomā. Vai jūs varētu pastāstīt ko vairāk par šo ideju?
Ir runa par Eiropas līmeņa regulatoru. Par to runā Eiropas Savienības prezidenta van Rompeja darba grupā, un es gaidu, ka decembrī par to tiks pieņemts lēmums. Kā mēs zinām, mūsdienās bankas darbojas vairākās valstīs vienlaicīgi, un tāpēc valstīm ir jākoordinē vismaz daļa no to darbības uzraudzības.

Kā, jūsuprāt, varētu attīstīties Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība, sevišķi Ziemeļu padomes ietvaros? Vai Baltijas valstis varētu kļūt par Ziemeļu padomes dalībvalstīm kaut kad tuvākajā nākotnē?
Tas patlaban nav dienas kārtībā, bet tas ir ļoti kutelīgs jautājums, par to lemj Ziemeļvalstu parlamentārieši, un man nevajadzētu iejaukties viņu lēmumu pieņemšanas procedūrā. Tomēr ir jāturpina ļoti tuvā sadarbība starp Ziemeļu padomi un Baltijas Asambleju.

Jūs noteikti esat dzirdējis par Krievijas Newsweek publicēto dokumentu, kurā Krievijas ārlietu ministrija izklāsta savus plānus, kā palielināt ietekmi Baltijas valstīs, uzpērkot stratēģiskos uzņēmumus. Vai jūs satrauc pieaugošā Krievijas ekonomiskā ietekme tās kaimiņvalstīs, sevišķi Baltijas valstīs un Polijā?
Ne sevišķi. Agrāk šī ietekme bija daudz lielāka. Ja skatās uz Baltijas valstu ekonomikas attīstības vēsturi, pirms divdesmit gadiem tā bija gandrīz pilnībā orientēta uz Krieviju. Tagad tā ir orientēta uz Eiropu. Pats par sevi saprotams, ka būs cieša sadarbība ar Krieviju. Man šķiet, ka ilgtermiņā viena no Baltijas tautsaimniecību konkurences priekšrocībām ir iespēja kļūt par tiltu. Būdamas Eiropas Savienības dalībvalstis, tās var ielūkoties Krievijā, izmantot gan valodu, gan citas zināšanas. Nākotnē tā var būt priekšrocība. Turklāt tas ir dabiski, ka Krievijas uzņēmumi grib paplašināt savu darbību arī ārzemēs.