Latvijas un vēl kādas valsts pilsonība patlaban vienlaikus ir aptuveni 30 000 cilvēku
Saeima ceturtdien izskatīšanai komisijās bez debatēm nodeva "Vienotības" deputātu sagatavotos grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas pilsonības piešķiršanā, kā arī nosaka izņēmumus dubultpilsonības liegumam.
Par likumprojektu atbildīgā ir Juridiskā komisija, taču grozījumus izvērtēs arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Pilsonības likuma izpildes komisijā, vēsta aģentūra BNS.
Grozījumi paredz atvieglot nosacījumus Latvijas pilsonības piešķiršanai jauktās ģimenēs – tiek rosināts par Latvijas pilsoni atzīt arī bērnu, kuram tikai viens no vecākiem ir pilsonis, kā arī bērnu, kura adoptētājs ir pilsonis. Parlamentārieši vēlas, lai nebūtu vairs tik striktu ierobežojumu dubultpilsonībai – rosināts atļaut dubultpilsonību ārvalstīs latviešu ģimenēs dzimušajiem bērniem, kad tiem tiktu lūgts piešķirt arī Latvijas pilsonību. Līdz ar to arī patlaban uz Īriju devušās daudzās latviešu ģimenes varēs lūgt piešķirt tur dzimušajiem bērniem Latvijas pilsonību, neatsakoties no Īrijas pilsonības.
Patlaban vienlaikus Latvijas un vēl kādas citas valsts pilsonība ir aptuveni 30 000 cilvēku, ceturtdien Latvijas Radio sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis. Pārsvarā tie esot ārvalstīs – ASV, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā –dzīvojoši Latvijas pilsoņi, kas dubultpilsonību saglabāja kā savulaik no padomju varas bēguši emigranti, reģistrējoties līdz 1995.gada 1.jūlijam. Dubultpilsonība jau tagad ir arī emigrācijā dzimušiem Latvijas pilsoņu bērniem.
Grozījumos rosināts likumā iestrādāt nosacījumu, ka Latvijas pilsoņi ir tādas personas, kurām bijusi pilsonība 1940.gada 17.jūnijā, kā arī viņu pēcnācējiem, "kas reģistrējušies Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi", atceļot izņēmumu par personām, kuras pēc 1990.gada ieguvušas citas valsts piederību. Saskaņā ar grozījumiem dubultā pilsonība būtu iespējama bērniem, "kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, un kuri ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu ("ex lege"), iegūst citas valsts pilsonību (pavalstniecību)", kā arī personām, kuras citas valsts piederību ieguvušas laulību dēļ.
Deputāti rosina nostiprināt šīs normas pantā, kurā tiek regulēti apstākļi, kādos Latvijas pilsonība tiek atņemta. Iesniedzēji gan likumprojektā nav iestrādājuši termiņu, kad šie grozījumi varētu stāties spēkā.
Likumprojektu iesnieguši partijas "Jaunais laiks" pārstāvji Uldis Ivars Grava, Guntis Bērziņš, Jānis Reirs, "Pilsoniskās savienības" biedri Anna Seile un Gunārs Laicāns, kā arī deputāts Dzintars Ābiķis no "Sabiedrības citai politikai".
Komentāri (11)
Lienīte. ;] 21.10.2010. 13.17
Es kaadu meenesi atpakalj iemetu aci Pilsoniibas likumaa.
Es piemeeram neredzu iemeslu kaapeec Latvijas pilsonju beerniem, kuri dzimushi aarpus Latvijas, vai tas buutu Iirijas ekonomiskajiem beegljiem vai kaadam profesionaalim, kura pakalpojumi citur ir noderiigaaki, ir aizliegts ieguut savu vecaaku etnisko pilsoniibu. Tas jau tomeer arii ir sava veida kultuuridentitaates apzinaashanaas riiks.
Ja es izveeleetos dziivot citur (ne ekonomisku, bet tikpat labi kulturaalu iemeslu deelj) un manam beernam buutu liegta iespeeja buut savas izcelsmes valsts pilsonim, tas neradiitu man paarlieciibu par Valsts nostaadneem savu pilsonju mantojuma (shajaa gadiijumaa atvashu) noveerteejumaa.
Pozitiivi, ka tiek virziits shaads likumprojekts. Shkjiet tikai sapraatiigi njemot veeraa to, ka globalizaacija nav vairs tikai naakotne, taa ir tagadne.
1
daina_tabuna > Lienīte. ;] 21.10.2010. 13.49
Vai tas jāsaprot tā, ka globalizācijas vārdā tagad katram būs pa 2- 3 pilsonībām, bet kādam varbūt veselas 10? Es globalizāciju saprotu nedaudz citādi:
1) man ir viena pilsonība un es to mainu atkarībā no tā, kurā valstī apmetos uz pastāvīgu dzīvi,
2) lai kurp es dotos, man ar jebkādu pilsonību ir gandrīz tādas pašas tiesības kā konkrētās valsts pilsonim, bet ja es gribu “pilno paketi”, tad man ir jānaturalizējas.
0
litlefairy 21.10.2010. 12.22
Ir káda dalja cilveeku, kurus Latvijas valsts likumi joprojaam nepasargaa. Vinju gjimenes, ieskaitot pashu vai adopteeto beernu tiesiibas nav Latvijas likumos atziitas. Un tie ir viena dzimuma paari.
Taapat veel ir cita grupa, kuru dzimumidentitaate un tiesiibas uz izveeli shajaa jautaajumaa veel joprojaam ir ljoti apgruutinaatas.
Es domaaju, ka dubultpilsoniiba arii ES ietvaros dotu Latvijai iespeeju nezaudeet shos cilveekus un vinju beernus.
3
daina_tabuna > litlefairy 21.10.2010. 13.02
Māri, par kādu zaudēšanu ir runa? Tie cilvēki taču nenomirs, ja viņiem nebūs LR pilsonība. Ja viņiem ir Īrijas pilsonība, tad tieši tāpat kā Latvijas pilsoņi viņi var dzīvot Latvijā. Pat piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Vēl vairāk- būt pašvaldības deputāts. Saņem tikai personas kodu (kas nebūt nav sarežģīta procedūra) un esi gandrīz pilntiesīgs Latvijas pilsonis. Vienīgā atšķirība- nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās (kā deputāta kandidāts vai vēlētājs). Ja tik ļoti vajag to LR pilsonību- tad var arī to dabūt, atliek tikai naturalizēties, kas atkal- nav nekas sarežģīts.
0
daina_tabuna > litlefairy 21.10.2010. 16.42
Manuprāt, lielākā vērtība ir iedzīvotāji. Nav būtiski vai viņi ir pilsoņi vai nav. Vai Lielbritānijā skots vai anglis ir vērtīgāks par poli vai latvieti? Ja tas Lielbritānijas latvietis nedzīvo Latvijā, tad ir pilnīgi vienalga vai viņš ir Latvijas pilsonis vai nav. Tāpēc vien, ka viņa bērni būs Latvijas un Lielbritānijas pilsoņi, viņš ar ģimeni neatgriezīsies Latvijā. Savukārt ja atgriezīsies, tad būs pilnīgi vienalga vai viņš ir Latvijas pilsonis. Viņam un viņa bērniem nebūs nekādu šķēršļu kļūt par Latvijas pilsoņiem, ja nu kaut kādu neizprotamu iemeslu dēļ pēkšņi savajadzēsies.
0
litlefairy > litlefairy 21.10.2010. 16.29
Protams, pilsoniibas truukuma deelj neviens nemirst, tacju valsts var zaudeet savus pilsonjus ja taa neruupeejas par vinjju droshiibu un labklaajibu. Dubultpilsoniiba var paliidzeet saglabaat tuukstoshiem saites ar Latviju un ruupes par taas labklaajiibu, dodot vinjiem (mums) iespeejas tomeer buut plnveertiigiem miitnes zemes cilveekiem. Es domaaju, ka katras valsts lielaakaa veertiiba ir taas pilsonji.
0
Dzintra Zemîte 21.10.2010. 14.17
Mēs nedzīvojam teorētiskā pasaulē, bet gan reālā. Un realitāte ir tāda, ka, piemēram, Īrija dzimstošiem bērniem vecāki pieņem Īrijas pilsonību. Un viņiem nevar pārmest, jo viņi šādi rīkojas, rūpējoties par savu bērnu labklājību un nākotni. Savukārt LR pašlaik liedz šiem bērniem LR pilsonību.
Domāju, ka liela daļa no šiem bērniem, izaugot Īrijā latviešu ģimenē (tai skaitā, brīvdienas pavadot Latvijā pie radiem u. tml.) pēc būtības būs saistīti gan ar Īriju, gan ar Latviju – tātad viņi “sirdī” būs reāli dubultpilsoņi. Kam būs kāds labums, ja mēs liksim viņiem izvēlēties, kuru valsti viņi vairāk mīl?
Tas pats attiecas arī uz trimdas latviešu pēcnācējiem, no kuriem liela daļa jau trešajā, ceturtajā paaudzē tur uztur latviešu valodu un kultūru. Ir pat arī tādi, kas atgriežas uz dzīvi Latvijā.
Turklāt nevajag aizmirst par mūsu demogrāfisko situāciju…
0