Dailes teātra sezonas atklāšanas iestudējums Marija Stjuarte
Ar aptuveni simt gadu intervāliem Frīdrihs Šillers saraksta, Rainis iztulko latviešu valodā un Dž.Dž.Džilindžers iestudē Mariju Stjuarti – lugu, ar kuru 17.septembrī veiksmīgi tika atklāta Dailes teātra 90.jubilejas sezona. Trīs vīrieši, trīs spēcīgas personības, kuru dzīves un radošo darbu šķir gadsimti, mākslas dimensijā, pār kuru laikam nav varas, ir radījuši kopdarbu – askētiski karalisku un kaislīgi dvēselisku teātra uzvedumu. Lielisku izrādi, kuras pirmizrādē publikas atzinības aplausi atskanēja jau pēc pirmā cēliena.
Dailes teātra aktieru izcilā spēle skatītāju aizveda Elizabetes I laikmetā – tā laika ritmā, kuru restaurēt mūsdienu dinamiskajā un steigas piesātinātajā pasaulē ir grūts uzdevums. Un tomēr Dailes teātra skatītāju pilnā zāle dažas stundas vienā elpas vilcienā pabija Anglijas Zelta laikmetā, vērojot cīņu, ko par sevi un ar sevi izcīnīja divas īstenas karalienes – Rēzija Kalniņa (Elizabete) un Vita Vārpiņa (Marija Stjuarte).
Pēdējos gados pārcelt oriģināllugas sižetu mūsdienās vai stilizētos mūsdienu tērpos, lai tas kļūtu skatītājam saprotamāks un tuvāks, ir bijis daudzu režisoru vilinājums. Dailes teātra uzdrošināšanās spēlēt klasiku kā klasiku ir pārliecinoši izdevusies un radīja man sen neizjustu emocionālo pārdzīvojumu. Izrādes lakoniskā scenogrāfija meistarīgi ievilināja skatītāju XVI gadsimtā – skatuves iekārtojums un tērpi ļāva līdz niansēm izjust Marijas Stjuartes un Elizabetes I īsteni karalisko dvēseles cīņu un sievišķo būtību. Abas izcilās aktrises šajā traģēdijā atdod sevi visu, un gandrīz fiziskā līmenī ir sajūtams, ka zem karaliskās mantijas un drānām plosās jūtas un kaislības. Emocionālos akcentus īpaši pastiprina niansētais Kārļa Lāča muzikālais noformējums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.