Vēlēšanas gaidot 24

Lauris Nagliņš, LETA
Askolds Rodins

Brīvprātīgā novērotāja statuss var dot neaizmirstamu pieredzi

Līdz 10.Saeimas vēlēšanām atlikušas tikai nepilnas trīs nedēļas, tomēr labāk vēlu, nekā nekad. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nākusi ar visnotaļ uzteicamu iniciatīvu – paplašināt vēlēšanu novērotāju loku, piesaistot brīvprātīgos. Par brīvprātīgo var kļūt vai ikkatrs Latvijas pilsonis. Nevienās iepriekšējās vēlēšanās nekas tamlīdzīgs nav darīts.

Iesaistīt brīvprātīgos novērotājus nav “akadēmiski izperināta” ideja. Dzīve “piespēlēja”. Sabiedriskās domas aptauja parādīja, ka 66% respondentu domā – 10.Saeimas vēlēšanu iznākumu varētu mēģināt viltot. Viņu lielākā daļa (41%) gan savos spriedumos nav kategoriska, bet sliecas domāt, ka vēlēšanu rezultātu viltošanas mēģinājumi ir “drīzāk iespējami”. 18% uzskata, ka tikuši viltoti 9.Saeimas vēlēšanu rezultāti. Citiem vārdiem sakot, tiek apšaubīts iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku godaprāts, un tas, dabiski, rīvē kantes arī CVK godam. Tiesa, pētījums tika veikts jūnijā, taču šeit minētie rādītāji nav no īpaši mainīgajiem, ja vien nenotiek nekas ārkārtējs, tāds, kas krasi maina visu priekšvēlēšanu situāciju.

Grūti paeikt, kā CVK vedīsies ar brīvprātīgo rekrutēšanu, jo darbs vēlēšanu iecirkņos tomēr ir visai nogurdinošs: visu diena apkalpot balsot atnākušos, tad skaitīt balsis. Jau minētajā pētījumā redzams, ka gatavību strādāt vēlēšanu iecirknī bez samaksas paudusi tikai piektā daļa aptaujāto.

Acīm redzot nav nejaušība, ka CVK brīvprātīgajiem noteikusi iespējami zemāko vecuma slieksni. Par brīvprātīgo var kļūt no 16 gadu vecuma. Brīvprātīgajiem, it īpaši gados jauniem, tā būtu diena (un daļa nakts), kuru viņi tik drīz neaizmirstu. Uz vēlēšanu iecirkņiem nāk cilvēki no visdažādākajiem sabiedrības slāņiem, var iznākt redzēt ļaudis, ar kuriem ikdienā nav nekādas saskares. Mēdz gadīties pa skandāliņam, pa kuriozam atgadījumam. Piemēram, nav bijis nevienu Saeimas vēlēšanu, kurās vismaz viens vēlētājs (vēlētāja), aploksnes vietā urnā neiemestu pasi.

Latvijas politiskā sistēma nodrošina to, ka Saeimas balsošanas rezultātu ir gandrīz neiespējami viltot. Pie mums reāli pastāv daudzpartiju sistēma. Var jau teikt, ka partiju Latvijā ir pārāk daudz, taču Satversme nodrošina biedrošanās brīvību. Tas nav sevišķi demokrātiski, taču ar likumu ir noteikts to sabiedrisko organizāciju minimālais biedru skaits, kas vēlas reģistrēties kā politiskās partijas. Ja partija nav dibināta ar mērķi tikt pie varas (novadā, pilsētā, valstī), tā nav partija, bet pseidopartija.

Varas struktūrās vienmēr ir mazāk vietu nekā gribētāju tik pie tām. Tas arī nosaka partiju savstarpējo konkurenci. Tās var bloķēties partiju apvienībās, kā tagad nācis modē, taču konkurence saglabājas – starp šīm apvienībām. Šogad uz simts Saeimas deputātu mandātiem pretendē vairāk nekā 1200 cilvēki – konkurss kā prestižā augstskolā.
Ir zināms pavisam īsts vēlēšanu iznākuma viltošanas gadījums. Pirms četriem gadiem, Balvu pusē. Noviltot jau noviltoja, tikai atradās godīgs cilvēks, ka to nenoklusēja. Vainīgajam tas beidzās, labi, ar nelielu, taču īstu cietumsodu. Atliek piebilst, ka varēja iztikt bez viltošanas – TB/LNNK pārsvars tur arī bez viltošanas bija pārliecinošs.
Balsu skaitīšana pēcvēlēšanu naktī ir process, kas notiek aiz slēgtām durvīm (tāpat, kā citviet pasaulē), un tieši šis apstāklis ļauj domāt, ka tur var notikt sazin kas. Teorētiski jau viss ir iespējams, taču prakse rāda, ka saskaitīšana “kā vajag” panākama, ja sakrīt tai labvēlīgi apstākļi – kā tas bija pirms četriem gadiem Balvu rajonā.

Likums paredz, ka darbam pašvaldības vēlēšanu komisijā savus pārstāvjus var deleģēt reģistrētas politiskās partijas un to apvienības. Tas parasti tiek darīts, un konkurējošas partijas pārstāvoši cilvēki skatās cits citam “uz nagiem”. Jo uzvarēt grib visi, taču visiem “vietu nepietiks”.

Tas, ka tik kupls aptaujas dalībnieku skaits paudis bažas, ka iespējami mēģinājumi viltot 10.Saeimas vēlēšanu rezultātus laikam gan vairāk ir apliecinājums, ka cilvēki maz uzticas politiķiem un politiskajām partijām. Ne velti iespējamo viltotgribētāju uzskaitījumā pirmajā vietā liktas politiskās partijas un to apvienības.

Komentāri (24)

kigurs 16.09.2010. 10.36

«Grūti pa(t)eikt, kā CVK vedīsies ar brīvprātīgo rekrutēšanu, jo darbs vēlēšanu iecirkņos tomēr ir visai nogurdinošs: visu diena apkalpot balsot atnākušos, tad skaitīt balsis.»

Novērotāji nevienu neapkalpo un balsis neskaita. Atnāk uz iecirkni, pasēž, paskatās, ka nekas interesants nenotiek un dodas prom. Varbūt atnāk vakarā uz urnas atvēršanu.

Tie, kas balsu skaitīšanu bijuši vērot nākamreiz vairs nenāk, jo saprot, ka pie skaitīšanas ietekmēt rezultātu ir pārāk riskanti un grūti salīdzinot ar iespēju «apstrādāt» vēlētāju pirms iecirkņa.

Skatoties uz Andra un Aināra reklāmas budžetiem ir vairāk kā skaidrs, ka būt pie varas ir izdevīgi. Pat tad, ja jāizgāž reklāmās milzu līdzekļi, viņi zina, ka pa četriem gadiem atpelnīs.

+3
0
Atbildēt

0

mary75 16.09.2010. 09.03

Es gan nedomāsju, ka vēlēšanu rezultāti mums tiek viltoti, ja nu kādā sīkā pagastā, kādi plusiņi pielikti.
Manuprāt, pēc vēlēšanām tauta pati brīnās – nevar būt, ka mēs tik stulbi nobalsojam!
Bet, tiem, kas tā domā – 66% – nu ir iespējas pašiem ko darīt lietas labā, lai tā nebūtu.
Lūdzu, ejiet par novērotajiem!
Tagd redzēs, vai mums kārtējo reizi cilvēki gatavi tikai vaimanāt, vai arī ko darīt, lai situāciju labotu.

+2
0
Atbildēt

0

maha steroids 03.09.2020. 21.07

… [Trackback]

[…] There you can find 27402 more Information on that Topic: ir.lv/2010/09/16/velesanas-gaidot/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu