SC kā varas pretendentam grūti vienoti komunicēt latviešu un krievu presē
Līdztekus jautājumam par okupācijas fakta atzīšanu vai noliegšanu, Latvijas politiskajā vidē parādījies vēl viens jautājums, kas prasa no politiķiem skaidru atbildi vai izvairīšanos, izmisīgi meklējot eifēmismus. Runa ir par krievu valodas statusu.
Dažādas priekšvēlēšanu debates uzrādījušas faktu, ka ''Saskaņas centram'' (SC) šis jautājums ir visai neērts. Pirmkārt jau tāpēc, ka atbildēt ar jā vai nē nozīmē zaudēt nozīmīgu elektorāta daļu. Latviešu publikai diez vai liksies pievilcīga ideja, ka latviešu valoda var arī nebūt galvenā valstī. Savukārt nelatviešu elektorāta vidū tieša atbilde nē var izraisīt jautājumu – ja pilsonību visiem vairs nesola un krievu valodu arī ne, kāpēc tad jābalso par ''saskaņiešiem''? Tāpēc SC cenšas kaut kā lavierēt.
Pagājušajā svētdienā raidījumā, ko vadu TV5, intervēju tiešraidē Jāni Urbanoviču. Mēģināju tomēr no viņa saprast, kāda ir SC nostāja krievu valodas jautājumā. Lūk, intervijas fragments:
Vienkārši atbildiet uz jautājumu – kas notiks ar krievu valodu?! Vai jūs virzīsiet krievu valodas statusa jautājumu?
Klausieties, krievu valoda ir vienīgā valoda, kurai nav nekāds statuss Latvijā.
Te es piekrītu.
Otrkārt, krievu kultūra ir ļoti daudzpusīga un vērtīga lieta.
Arī te es piekrītu.
Un pat Ēlerte nevar… Pat ja kāds ļoti nemīl krievu kultūru, iebilst šeit nevar. Mums ir daudz… Visās kultūras jomās krievu kultūra Latvijā tiek augsti novērtēta ne tikai pie mums, bet arī visā pasaulē. […] Jebkuras kultūras pamats ir valoda.
Tāpēc es arī jautāju par statusu…
Tāpēc mums vajag krievu valodai piešķirt…
Piešķirt statusu?
Piešķirt pienākumu rūpēties par to. No valsts puses un sabiedrības puses. Un bez kāda statusa tas nav iespējams. Tāpēc, pirmkārt, Ēlertes kundzei ir jāpārtrauc histērija. To es piedāvāju viņai un Lužkovam. Vispirms ir jāapstādina uzbrukumi krievu valodai. Ir jāpasaka, ka krievu kultūra un krievi Latvijā ir liela vērtība. Pēc tam lēnām virzīties…
Kurp?
Lai situācija de facto atbilstu situācijai de jure.
Proti?
Vislielāka politiķu problēma ir iezīmēt nesasniedzamus mērķus un pēc tam pēc pirmās neveiksmes par tiem aizmirst. Es uzskatu, ka mērķim jābūt nevis izgudrot krievu valodai statusu, bet rūpēties par krievu kultūru un krievu valodu valstij un sabiedrībai. Vispirms vienosimies par šo. Mēs vēl to neesam izdarījuši.
Šis intervijas fragments uzrāda man personiski divas svarīgas lietas.
Pirmkārt, jautājums par krievu valodas statusu ar laiku var kļūt par ''okupācijas tipa'' jautājumu, kura mērķis nu vairs nav noskaidrot, kāds ir konkrēta cilvēka priekšstats par vēsturi un kāda ir izpratne par Latvijas (ne tikai latviešu) tautas likteni, bet gan pēc atbildes uz vienu jautājumu izveidot cilvēka sociālpsiholoģisko portretu. Esmu pamanījis, ka pat cilvēki, kas izprot Latvijas traģēdiju un nenoliedz okupācijas faktu, bieži vien atsakās atbildēt uz šo jautājumu, jo nevēlas, lai viņus ieliek melnajā vai baltajā sarakstā tikai pēc šī viena parametra.
Otrkārt, SC nākas mainīt savu komunikācijas politiku. Pirms tam saskaņieši varēja bez problēmām uzrunāt divas auditorijas, veidojot divus atšķirīgus tēlus. SC zināja: lai ko viņi arī runātu krievu presē, tas nekad neizies ārpus šīs specifiskās mediju telpas. Līdz ar to latviešu presei viņi varēja veidot citu vēstījumu. Savukārt tagad, kad SC ir reāls pretendents uz varu Latvijā, viņi saprot, ka šis mediju priekškars izrādījies daudz plānāks: latviešu mediji uzmanīgi seko katram Urbanoviča vārdam. Tāpēc arī vēstījumam jābūt tādam, kas, ja ne patiks, tad vismaz nesakaitinās ne latviešus, ne krievus. Un tas, kā izrādās, nav viegli.
Komentāri (56)
Evija Zauere 15.09.2010. 17.19
Es nezinu vai latviešiem ir jākaunas par to, ka krievu valodas jautājums taps par “okupācijas” tipa jautājumu.
Es uzskatu jo vairāk cilvēks iedziļinās visās mūsu pēdējo 60 gadu vēstures peripetijās, jo mazāk tam liksies, ka krievu valoda šeit ir pelnījusi dajebkādu statusu.
Un noslēgumā par mītiem, kas iedarbojas tikai uz neizglītotiem un padsavienībā izglītību guvušiem ļautiņiem. krievu valoda un kultūra pasaules kontekstā nav tik unikāla kā mums to centās iestāstīt 50 gadus. Tā varbūt ir unikāla, ja to salīdzina ar stepju tautu kultūru, ja to salīdzina ar viduseiropu vai vēl labāk – tuvo austrumu kultūru, tad spēle ir vienos vārtos.
Vispareizākais dzirdot runas par krievu valodas un kultūras īpašo nozīmi ir reiz parādīt mugurkaulu un pateikt, ka šeit ir Latvija un vislielākā nozīme šeit ir latviešu valodai un kultūrai. Krievu kultūra šeit nozīmības ziņā nekad nestāvēs blakus latviešu.
7
AUTOEXEC.BAT > Evija Zauere 15.09.2010. 20.49
—- Sapnis par Latviju kā latviešu rezervātu —
Lūdzu definējiet pats sev – kas ir “Latviešu rezervāts” ? – un tad salīdziniet to :
1) ar realitāti ;
2) ar latvisko partiju programmām ;
Tad pamēģiniet atrast kaut vienu pretrunu ar Satversmi vai pašreizējām t.s. “krievvalodīgo problēmām”. Būs interesanti uzzināt rezultātus :)
0
dagne7 > Evija Zauere 16.09.2010. 09.16
Vai nacionāla valsts ir attiecīgās tautas rezervāts?
Vai latviešu īpatsvars Latvijā ir pietiekošs, lai demokrātiskā veidā realizētu nacionālas valsts ideju?
0
qxamo > Evija Zauere 22.09.2010. 21.58
Nez, vai ASV otra valsts valoda ir spāņu? Vai varbūt itāļu? Vai ķīniešu? Tā ka, nez vai runas par laviešu rezervātu ir korektas. Tas, ka latviešu nācija ir skaitliski maza, nenozīmē, ka valsts valodas statuss pienākas daudzskaitlīgākajam cittautiešu pulkam.
0
vilmar1964 > Evija Zauere 15.09.2010. 22.26
Bet ko mēs saucam par latviešiem – etnosu vai pilsoņu kopumu? Pēc analoģijas ar ārvalstu pieredzi nāktos runāt par dažādas izcelsmes latviešiem, ne citādi. Ārzemniekiem ir ilgi jāskaidro, lai viņi saprastu, kā tas var būt: russian, bet no Latvijas. Tātad latvian? Nē, russian, tomēr ne tāds russian (Krievijas pilsonis), bet šitāds, utt. Vārdsakot, stipri dīvaini. Krieviem un pārējiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāpieņem, ka starptautiski viņi ir “latvian”, jo pasaulē primāri ar to saprot valsts piederību, bet etniskajai izcelsmei ir otršķirīga nozīme.
0
Ernijs > Evija Zauere 15.09.2010. 20.33
piedošanu, bet nedaudz bērnišķīgi. nav jau runa par to, kurš ir “svarīgāks” :)
protams, ir jāatbild – šeit ir Latvija. Bet Latvija, kurā dzīvo ne tikai latvieši. Sapnis par Latviju kā latviešu rezervātu vai nu paliks par sapni, vai nu tad arī jāmaina Satversme un jāieraksta, ka vara Latvijā pieder latviešu tautai, nevis tautai.
0
Evija Zauere > Evija Zauere 15.09.2010. 22.01
un pavisam īsi, limits beidzās.
tas ir forši, ka viņi te dzīvo. tā ir laba diversitāte, tikai lūdzu – lai sadzīvotu viņiem ir jāintegrējas latviešu kultūras un informatīvajā vidē nevis man jācenšas ielauzīties viņu vidē. pretējā gadījumā nekāds dialogs te nekad nesanāks.
0
Evija Zauere > Evija Zauere 15.09.2010. 21.57
Anglijā dzīvo daudz vairāk dažādu tautību cilvēki. Es neesmu dzirdējis, ka pakistāniešu vai indiešu blīvi apdzīvotos rajonos kāds būtu pieprasījis lai konstebli vai pašvaldības deputāti prastu runāt hindi vai urdu. Gluži otrādi – imigrantiem ir bezmaksas kursi, kuros tie apgūst valodas minimumu lai varētu dzīvot Anglijā.
Pie mums sazin kāda suņa pēc daudzi grib pretējo – piespiest latviešus runāt un mīlēt krievu valodu nevis otrādi.
Diemžēl tā vietā lai krievu integrētu Latvijas sabiedrībā, mēs paši viņam esam radījuši visus apstākļus lai viņš to nedarītu. Hrestomātiskais piemērs: no 60 kabeļtelevīzijas kanāliem vismaz 40 ir krievu valodā. Un mani tas biedē, jo tā mēs krievus nekad neintegrēsim savā vidē. Viņi dzīvo savā valodas telpā un nemaz neuztraucas par to, ka vajadzētu tā kā pamācīties vietējo valodu.
0
rrRasa 15.09.2010. 15.50
Šajā gadījumā vēl jāņem vērā fakts, ka pašlaik ir vēlēšanu laiks. Pēc vēlēšanām Saskaņas Centrs vairs tik ļoti nekautrēsies atklāti runāt par krievu valodas statusu. Skaidrs ka viņi vēlas ieviest divvalodību Latvijā, bet tai pat laikā viņi saprot, ka ar krievu balsīm viņiem ir par maz, lai tiktu Saeimā pie teikšanas. Tāpēc pirms vēlēšanāsm viņi ir tik izvairīgi šādos jautājumos. Viņu mērķi nekad nav mainījušies. Mainās tikai taktika, kā šos mērķus sasniegt.
0
dagne7 15.09.2010. 18.20
Šobrīd Rīgas ielas rotā daudzi lieli SC plakāti:”Ušakovs – mūsu mērs, Urbanovičs – mūsu premjers”.Pie viena no tiem nesen uz brīdi bija parādījusies trāpīga piebilde:”Putins – mūsu prezidents”.
Bet Dmitrijs Petrenko izraisa cieņu, kaut vai par mēģinājumu izprast latviešu problēmas Latvijā.
0