Vai tad to Gaismas pili cēla grāmatu un preses izdevumu glabāšanai?
Cik zinu, tad grāmatu glabāšanai tas šķūnis nav paredzēts. dzirdēts, ka tājā GP būs tikai 10 % grāmatu! Gaismas pilī ir paradzētas 17 vai 18 konferenču zāles!!!! Tā GP nav grāmatu glabātuve, bet dārgi uzturams objekts, kā jau viss ko TP bija ieplānojis!!!!

Vispār jau tās 18 konferenču zāles var viegli pārvērst par lasītavām, ja nepieciešams.

jo no tā nenāk otkati.

>rinķī apkārt
Kādi ir argumenti, ka šādi projekti nenoveco pat 200 gados? Cik man zināms, tad laicīgās kultūras celtnes – muzeji, teātri, koncertzāles, un arī publiskās bibliotekas noveco daudz straujāk, nekā cēlāji ir paredzējuši. Galvenokārt tāpēc, ka mainās sabiedrības uzvedības modeļi, mainās kultūru veidojošie elementi un tehnoloģijas, muzejos glabājamo darbu skaits palielinās ik gadu, utt.

Atļaušos atgādināt, ka tikpat aktīvi kā TP un Demakova, “gaismaspils” aktīvistu pulciņā bija un ir joprojām pašreizējie “politiķi” no Pilsoniskās Savienības – Ašeradens un Ēlerte.

bet tādas lietas jau laikam šobrīd neērti atcerēties, vai ne?

Bibliotēka nav domāta GG nešanai, bet 1) maldu un 2) zināšanu glabāšanai un izsniegšanai lietotājiem.

Es jau arī nebūt nepretendēju uz absolūto taisnību, tas ir tikai mans viedoklis.

100 % piekrītu dzerim, stikla šķūnis, kas nabūt nav ar galveno funkciju grāmatu glabāšanu. Varējā jau celt to šķūni pie ganību dambja vai vēl kaut kur, nebija obligāti jādegradē pārdaugava ar šādām celtnēm.
Otkats Nr2 ar tai celtnei būs mistiskais tunelis raņķa dambis vienības gatve.

Tad jau racionāli domājot, krīzes laikā, vajadzētu atcelt arī Dziesmu svētkus, teātru un kultūras pasākumu finansēšanu, jebkuru salūtu utt. – tas viss jau vēderu pilnāku nepadara. Tikai var sanākt tā, ka krīze, kuru piesaucot, daudziem gribās no kultūras nogriezt visu iespējamo, vilksies ilgi, un kad tā būs beigusies, latviešu kultūra vairs nevienam nebūs vajadzīga, jo vietā būs nākusi jau cita kultūra! Izcilas arhitektūras būves nodrošina arī lielāku tūristu interesi par valsti, kas ilgtermiņā daudzkārt atmaksāsies; rada arī cilvēkos lielāku pašapziņu par sevi un savu valsti, kas mums tik ļoti šobrīd trūkst. Bet ja dzīvo vienai dienai, tad jau var štancēt blokmājas un priecāties par lieku desas luņķi …

Pēdējais teikums – desmitniekā!

Tas bija domāts par tām arhaiskajām sabiedrībām, kam simboli svarīgāki par racionālu domāšnau. Šeit komentāri dīvaini izvietojas.

Nezinu, gaumes lieta, protams, bet, neesmu par to projektu sajūsma, nemaz nerunājot par dārdzību.
Nabadzīgai valstij vajadzīgs kaut kas racionalāks un lētāks, mums jau tāpat visa enerģija aiziet svilpē, nevis dzinējā, un tāpat ar to bibloteku.
Ja nav naudas pat neatliekamai med. palīdzībai, tāda pils parāda tikai mūsu neadekvātumu, neko citu.
Izskatās pēc Potjomkina sādzām nabadzīgā Krievijas guberņā, īpaši internetlaikmetā.

“Visu frontei, visu uzvarai!” vietājā versija? Var taču drusku telpas arī paremontēt, ne cerēt uz jauno bibliotēku ar grāmatu blīvumu 40 grāmatas uz kvadrātmetru.

Par simboliem. Jebkurā gadsimtā, jebkurā valstī līdzās ir dzīvojuši cilvēki, kuriem simbolam (valsts karogam, piemēram) ir liela nozīmē viņa dzīvē un cilvēki, kuriem simboli nav izteikuši ne ko, ja nu vienīgi cipari uz naudas zīmes.
Ir dažādi cilvēki, Dzeri un dažādas uztveres, un ej nu sazin, kam ir tā “apsalūtā” taisnība.:)
Bet par pašu biblioteku – tas ir labi, ka mēs to būvējam un nevajadzētu šo projektu “krāsot” tikai ornažu. Pārāk daudz nepelnīta goda viņiem,bet par to, ka projektam ir 20 gadu – šādi projekti nenoveco arī pēc 200 gadiem. Bez pašas valsts atjaunošanas, iestāšanās ES un NATO, šī būtu tā trešā, nozīmīgākā un paliekošā lieta, kuru mēs savos 20 pastāvēšanas gados būsim paveikuši.

Nē, neesmu arhitekts,iespējams, tas Birkerta projekts ir unikāls, nestrīdos, bet, neviens man nepierādīs, ka valstij, kas ir trešā nabadzīgākā ES, jābūvē simtiem miļjonu vēta biblioteka.
Bez tam – pēc 20 gadus veca projekta.
Tāda rīcība raksturīga arhaiskām sabiedrībām, kurām simboli nozīmē vairāk, kā racionalā domāšana.

Bez tam – kāds parēķinājis, cik izmaksās tādas biblotekas uzturēšana?
Ar visu mikroklimatu, utt?
Un, ja to plānots kompensēt ar lieku telpu izīrēšanu, tad nevajag to saukt par bibloteku.

Kamēr jūs apzīmēsiet Birkerta projektēto celtni par stikla šķūni, jūs diskreditēsiet arī savu komentāru saprātīgo pusi.

Dzeris ir arhitekts, vai arī atkal “gaumes lieta”?
🙂
Izejot no šodienas apstākļiem, varētu arī piekrist, ka par dārgu. Bet bibliotēkas projekts jau ir 20 gadus vecs, un naudīgajos gados nerealizēts dēļ mūsu korumpēto likumdevēju politiskās gribas trūkuma. Domāju, tieši saeimas deputātu neizdarība finansējuma jautājumā ir jāvaino, nevis pasaulē atzīta kultūras ēku arhitekta projekts.

Pie tam neesmu pārliecināts, vai tie miljoni, ko ieekonomētu, tiešām aizietu sociālajā budžetā. It sevišķi zem Kalvīša vai Godmaņa valdības.

Un vai Jūs, Otra puse, esat arhitekts? Interesanti, kurš? Nav taisnība, ka Rīgas profesionālie arhitekti(arī ne vairums no viņiem), būtu sajūsmā par šo projektu. Aicināti komentēt šo projektu iepriekšējos gados, vairums mulsa un stomījās – jo Demakovas cietoksnis ilgus gadus bija neieņemams, no atriebības ta’ bail. Šis ir uzskatāms gadījums, kad forma guvusi virsroku pār saturu – grāmatas iet bojā, kamēr tiek konstruēts ekscentrisks milzu korpuss, līdz kuram lauku bērns vidējais nemaz nevarēs atbraukt. Man pazīstamie Rīgā dzīvojošie ārzemnieki šo lietu komentē kā grotesku lielummānijas izpausmi, kam ar gara gaismas nešanu tautai ir ļoooooti maz sakara. Pilnīgi piekrītu Dzerim. Un komentāri, ka “letiņiem vajadzīgs tikai alus un desas luņķis”, šajā kontekstā ir tīrā demagoģija.

Šoreiz es arī gribu piekrist Otrai pusei. Birkers un vina projekts nav vainīgs, ka mūsu kampēji ir piezīdušies pie kultūras, veselības aizsardzības un citiem celtniecības projektiem.