Nacionālās bibliotēkas ēkā Barona ielā darbs ritēs visu dienu
Pirmdien pulksten 10 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Krišjāņa Barona ielā 14 atsāksies pēc grīdas iebrukšanas cietušo grāmatu glābšana, informē LNB sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Egle. Visas dienas garumā te tiek laipni gaidīti brīvprātīgie palīgi.
LNB galvenajā grāmatu krātuvē steidzami jāevakuē 78 000 grāmatu. Visticamāk, grāmatu evakuācija būšot jāturpina arī otrdien un trešdien, Līgo dienā, pieļauj LNB pārstāve.
Pēc grīdas iebrukšanas LNB grāmatu krātuvē piektdien svētdienā, 19.jūnijā, grāmatu glābšanā bija iesaistīti aptuveni 100 cilvēki no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), LNB, brīvprātīgie palīgi. Sestdien atbrīvotas divas lielas grāmatu plauktu rindas, kas atradušās kritiskākajā avārijas vietā, taču joprojām aptuveni 85% apdraudēto grāmatu jāevakuē. Grāmatas no apdraudētās teritorijas tiek pārnestas uz drošāku vietu tajā pašā ēkā.
Pirmdien grāmatu glābšanā piedalīsies 30 karavīri. Atkarībā no glābšanas darbu raituma pirmdien būs skaidrs, vai otrdien, 22.jūnijā, LNB būs atvērta apmeklētājiem.
Bibliotēkas ēkai Krišjāņa Barona ielā 14 šogad aprit simts gadi. Aptuveni puse ēkas ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdījumā un nodota bibliotēkai lietošanā. Pārējā ēkas daļā atrodas privatizēti dzīvokļi. Avārijā cietusī daļa ir piebūve ēkas pagalmā. Grāmatas iekrita piebūves pagrabā, kas nav bibliotēkas lietošanā.
VUGD darbinieki piektdien vakarā ar pagaidu balstiem nostiprinājuši ielūzušo grīdu un palīdzējuši bibliotēkas darbiniekiem nogādāt drošākā vietā apmēram 7000 grāmatas, ziņo BNS. Lielākā daļa no pagrabā iekritušajām grāmatām ir cietusi no kritiena – tās ir saplēstas, saburzītas un nosmērētas. Tās grāmatas, kuras pēc kritiena atradās apakšā, ir samirkušas un citādi bojātas, vēsta LETA.
LNB restauratori grāmatu glābšanai izmantos metodi, kuru apguvuši no Čehijas Nacionālās bibliotēkas speciālistiem – grāmatu žāvēšanu aukstumā. Tas nozīmē, ka grāmatas tiks ievietotas mīnus 20 grādu temperatūrā uz vairākām nedēļām. Tā kā ir vasara, pēc saldēšanas grāmatas tiks izņemtas un izliktas žāvēšanai saulē. Šādu metodi LNB speciālisti izmantos pirmo reizi.
Kultūras ministrijā ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums būs izstrādāts priekšlikumus, kā novērst kritisko situāciju bibliotēkā, ziņo BNS. "Patlaban primāri ir nepieciešama padziļināta izpēte, lai noskaidrotu, vai avārija krātuves telpā varētu ietekmēt LNB darbību galvenajā ēkā," norādījis kultūras ministrs Ints Dālderis. VNĪ un LNB tuvākajā laikā arī vienosies par to, kur turpmāk varētu izvietot aptuveni 80 tūkstošus grāmatu, kas izņemtas no tiem grāmatu plauktiem, kuri evakuēti no cietušās krātuves.
Jau rakstījām, ka LNB grāmatu krātuvē Rīgā, Krišjāņa Barona ielā piektdien ielūzusi grīda un aptuveni 1200 ārzemju literatūras jaunākās grāmatas iekritušas pagrabā. Pirmā informācija liecina, ka grīda iebrukusi, deformējoties pagrabstāva griestu sijām, kas bijušas izrūsējušas un nav spējušas noturēt tām uzlikto smagumu.
.
Komentāri (93)
aivarstraidass 19.06.2010. 15.38
Nabadzīgā zemē arhitektūras pārmērības nevar atļauties – vismazāk jau par Kultūras ministrijas naudu, kurai ir pietiekami daudz citu projektu, kuri iet bojā. Kā redzam, bibliotēkas ēkai ir būtiskāks kritērijs – cik kilogramus uz kvadrātmetru var izturēt celtnes grīda, nevis, cik slavens ir arhitekts. ASV Kongesa Bibliotēkas Madisona ēka – vienkāršs četrkantains klucis bez logiem. Sk. http://en.wikipedia.org/wiki/File:MadisonBuildingLOC.JPG .
Es neesmu pret ekskluzīvām lietām – bet tās ir jāceļ tiem, kuri to var atļauties. Latvijā – turīgiem biznesa cilvēkiem un dažām Pierīgas pašvaldībām. Nevis dzenot veselu valsti ar strauji sarūkošu iedzīvotāju skaitu arvien dziļākos parādos.
Bibliotēku loma Interneta laikmetā var būt pavisam savādāka – bibliotekāri būs nevis marmora pilī sēdoši dežuranti, kuri uzpasē, lai lasītaji nezog grāmatas, bet gan augstas klases speciālisti, kuri pratīs sameklēt klientam vajadzīgo informāciju dažādos tiešsaistes servisos.
0
Jānis Dreimanis 18.06.2010. 18.21
Nu jā – simtiem miljonu jaunai un spožai spēļmantiņai Kultūras ministrija atļauties var, bet nedaudz paremontēt veco darba zirgu – ē, naudiņas nav, palīdzēt nevaru.
3
austrisv > Jānis Dreimanis 19.06.2010. 13.22
Vai tad to Gaismas pili cēla grāmatu un preses izdevumu glabāšanai?
Cik zinu, tad grāmatu glabāšanai tas šķūnis nav paredzēts. dzirdēts, ka tājā GP būs tikai 10 % grāmatu! Gaismas pilī ir paradzētas 17 vai 18 konferenču zāles!!!! Tā GP nav grāmatu glabātuve, bet dārgi uzturams objekts, kā jau viss ko TP bija ieplānojis!!!!
0
reiznieks > Jānis Dreimanis 21.06.2010. 02.24
Vispār jau tās 18 konferenču zāles var viegli pārvērst par lasītavām, ja nepieciešams.
0
janis_ozols > Jānis Dreimanis 18.06.2010. 19.25
jo no tā nenāk otkati.
0
mary75 18.06.2010. 17.49
Ja tiktu būvēta lētākla, modernāka, funkcionalāka biblioteka, nevis TP un Demakovas uzspiestais stikla š’kūnis, viss jau sen būtu OK, grā,matas būtu vietā, bet, TP nebūtu otkati.
Pasr to naudu, ko iztērēja tie 3 brāļi( ap 10 miļj), jau,gandrīz, varēja uzbūvēt ļoti normālu, bet, nepretenciozu bibloteku.
17
+1
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+10
-9
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+5
-3
Atbildēt
+13
-9
Atbildēt
+7
-2
Atbildēt
+11
-6
Atbildēt
+14
-8
Atbildēt
+16
-9
Atbildēt
+14
-7
Atbildēt
+14
-6
Atbildēt
+21
-8
Atbildēt
+18
-4
Atbildēt
@Marija > mary75 19.06.2010. 10.27
>rinķī apkārt
Kādi ir argumenti, ka šādi projekti nenoveco pat 200 gados? Cik man zināms, tad laicīgās kultūras celtnes – muzeji, teātri, koncertzāles, un arī publiskās bibliotekas noveco daudz straujāk, nekā cēlāji ir paredzējuši. Galvenokārt tāpēc, ka mainās sabiedrības uzvedības modeļi, mainās kultūru veidojošie elementi un tehnoloģijas, muzejos glabājamo darbu skaits palielinās ik gadu, utt.
0
vupats > mary75 20.06.2010. 09.39
Atļaušos atgādināt, ka tikpat aktīvi kā TP un Demakova, “gaismaspils” aktīvistu pulciņā bija un ir joprojām pašreizējie “politiķi” no Pilsoniskās Savienības – Ašeradens un Ēlerte.
bet tādas lietas jau laikam šobrīd neērti atcerēties, vai ne?
0
reiznieks > mary75 21.06.2010. 02.11
Tad jau racionāli domājot, krīzes laikā, vajadzētu atcelt arī Dziesmu svētkus, teātru un kultūras pasākumu finansēšanu, jebkuru salūtu utt. – tas viss jau vēderu pilnāku nepadara. Tikai var sanākt tā, ka krīze, kuru piesaucot, daudziem gribās no kultūras nogriezt visu iespējamo, vilksies ilgi, un kad tā būs beigusies, latviešu kultūra vairs nevienam nebūs vajadzīga, jo vietā būs nākusi jau cita kultūra! Izcilas arhitektūras būves nodrošina arī lielāku tūristu interesi par valsti, kas ilgtermiņā daudzkārt atmaksāsies; rada arī cilvēkos lielāku pašapziņu par sevi un savu valsti, kas mums tik ļoti šobrīd trūkst. Bet ja dzīvo vienai dienai, tad jau var štancēt blokmājas un priecāties par lieku desas luņķi …
0
mary75 > mary75 18.06.2010. 20.59
Es jau arī nebūt nepretendēju uz absolūto taisnību, tas ir tikai mans viedoklis.
0
Arija Saleda > mary75 18.06.2010. 19.50
100 % piekrītu dzerim, stikla šķūnis, kas nabūt nav ar galveno funkciju grāmatu glabāšanu. Varējā jau celt to šķūni pie ganību dambja vai vēl kaut kur, nebija obligāti jādegradē pārdaugava ar šādām celtnēm.
Otkats Nr2 ar tai celtnei būs mistiskais tunelis raņķa dambis vienības gatve.
0
TanteSidra > mary75 18.06.2010. 20.05
Bibliotēka nav domāta GG nešanai, bet 1) maldu un 2) zināšanu glabāšanai un izsniegšanai lietotājiem.
0
Baiba Grumsle > mary75 18.06.2010. 23.12
Pēdējais teikums – desmitniekā!
0
Baiba Grumsle > mary75 18.06.2010. 23.14
Tas bija domāts par tām arhaiskajām sabiedrībām, kam simboli svarīgāki par racionālu domāšnau. Šeit komentāri dīvaini izvietojas.
0
mary75 > mary75 18.06.2010. 18.51
Nezinu, gaumes lieta, protams, bet, neesmu par to projektu sajūsma, nemaz nerunājot par dārdzību.
Nabadzīgai valstij vajadzīgs kaut kas racionalāks un lētāks, mums jau tāpat visa enerģija aiziet svilpē, nevis dzinējā, un tāpat ar to bibloteku.
Ja nav naudas pat neatliekamai med. palīdzībai, tāda pils parāda tikai mūsu neadekvātumu, neko citu.
Izskatās pēc Potjomkina sādzām nabadzīgā Krievijas guberņā, īpaši internetlaikmetā.
0
martins_spravniks > mary75 18.06.2010. 18.08
“Visu frontei, visu uzvarai!” vietājā versija? Var taču drusku telpas arī paremontēt, ne cerēt uz jauno bibliotēku ar grāmatu blīvumu 40 grāmatas uz kvadrātmetru.
0
buchamona > mary75 18.06.2010. 20.08
Par simboliem. Jebkurā gadsimtā, jebkurā valstī līdzās ir dzīvojuši cilvēki, kuriem simbolam (valsts karogam, piemēram) ir liela nozīmē viņa dzīvē un cilvēki, kuriem simboli nav izteikuši ne ko, ja nu vienīgi cipari uz naudas zīmes.
Ir dažādi cilvēki, Dzeri un dažādas uztveres, un ej nu sazin, kam ir tā “apsalūtā” taisnība.:)
Bet par pašu biblioteku – tas ir labi, ka mēs to būvējam un nevajadzētu šo projektu “krāsot” tikai ornažu. Pārāk daudz nepelnīta goda viņiem,bet par to, ka projektam ir 20 gadu – šādi projekti nenoveco arī pēc 200 gadiem. Bez pašas valsts atjaunošanas, iestāšanās ES un NATO, šī būtu tā trešā, nozīmīgākā un paliekošā lieta, kuru mēs savos 20 pastāvēšanas gados būsim paveikuši.
0
mary75 > mary75 18.06.2010. 19.18
Nē, neesmu arhitekts,iespējams, tas Birkerta projekts ir unikāls, nestrīdos, bet, neviens man nepierādīs, ka valstij, kas ir trešā nabadzīgākā ES, jābūvē simtiem miļjonu vēta biblioteka.
Bez tam – pēc 20 gadus veca projekta.
Tāda rīcība raksturīga arhaiskām sabiedrībām, kurām simboli nozīmē vairāk, kā racionalā domāšana.
0
P_Dancis > mary75 18.06.2010. 18.15
Kamēr jūs apzīmēsiet Birkerta projektēto celtni par stikla šķūni, jūs diskreditēsiet arī savu komentāru saprātīgo pusi.
0
mary75 > mary75 18.06.2010. 19.02
Bez tam – kāds parēķinājis, cik izmaksās tādas biblotekas uzturēšana?
Ar visu mikroklimatu, utt?
Un, ja to plānots kompensēt ar lieku telpu izīrēšanu, tad nevajag to saukt par bibloteku.
0
P_Dancis > mary75 18.06.2010. 19.04
Dzeris ir arhitekts, vai arī atkal “gaumes lieta”?
:)
Izejot no šodienas apstākļiem, varētu arī piekrist, ka par dārgu. Bet bibliotēkas projekts jau ir 20 gadus vecs, un naudīgajos gados nerealizēts dēļ mūsu korumpēto likumdevēju politiskās gribas trūkuma. Domāju, tieši saeimas deputātu neizdarība finansējuma jautājumā ir jāvaino, nevis pasaulē atzīta kultūras ēku arhitekta projekts.
Pie tam neesmu pārliecināts, vai tie miljoni, ko ieekonomētu, tiešām aizietu sociālajā budžetā. It sevišķi zem Kalvīša vai Godmaņa valdības.
0
janis_ozols > mary75 18.06.2010. 19.22
Un vai Jūs, Otra puse, esat arhitekts? Interesanti, kurš? Nav taisnība, ka Rīgas profesionālie arhitekti(arī ne vairums no viņiem), būtu sajūsmā par šo projektu. Aicināti komentēt šo projektu iepriekšējos gados, vairums mulsa un stomījās – jo Demakovas cietoksnis ilgus gadus bija neieņemams, no atriebības ta’ bail. Šis ir uzskatāms gadījums, kad forma guvusi virsroku pār saturu – grāmatas iet bojā, kamēr tiek konstruēts ekscentrisks milzu korpuss, līdz kuram lauku bērns vidējais nemaz nevarēs atbraukt. Man pazīstamie Rīgā dzīvojošie ārzemnieki šo lietu komentē kā grotesku lielummānijas izpausmi, kam ar gara gaismas nešanu tautai ir ļoooooti maz sakara. Pilnīgi piekrītu Dzerim. Un komentāri, ka “letiņiem vajadzīgs tikai alus un desas luņķis”, šajā kontekstā ir tīrā demagoģija.
0
ievuliitis > mary75 18.06.2010. 18.40
Šoreiz es arī gribu piekrist Otrai pusei. Birkers un vina projekts nav vainīgs, ka mūsu kampēji ir piezīdušies pie kultūras, veselības aizsardzības un citiem celtniecības projektiem.
0