Boriss Bērziņš. Peldētāja. 1989. Kartons, eļļa, zelts. Foto — Normunds Brasliņš, LNMM
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē Peldētājas var skatīt gan apaļīgas, gan kārnas latviešu mākslinieku radītās sieviešu kailfigūras
Pirms došanās uz Latvijas mākslinieku un dažu mākslinieču izstādi Peldētājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā mēģināju sasmalstīt kādu teoriju, kas man vairāk atklātu kaut ko par peldētājas tēla izmantošanu glezniecībā. Uzzināju par erotisma, anatomijas izpētes un estētisko kritēriju attīstību, par mītisko un biblisko tēlu klātbūtni, par skaistuma etalonu maiņām laika gaitā u.tml. Jau pusceļā uz muzeju visu biju veiksmīgi aizmirsusi, jo diena izvērtās pārāk saulaina un silta, lai apkrautos ar teorijām. Vienīgais, ko atcerējos: peldētājas tēls bieži ticis izmantots, lai kaut kā apietu cenzūru un aizspriedumus pret kaila ķermeņa attēlošanu mākslā.
