Ministre skolu absolventus aicina izvēlēties studijas Latvijā un konkurēt uz budžeta vietām
Atsauksmes, kas saņemtas par jaunā skolu finansēšanas principa „nauda seko skolēnam” ieviešanu ir pozitīva, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe pauž vēlējumā šā mācību gada noslēgumā.
Koķe norāda, ka pašvaldības, kas veikušas skolu tīkla sakārtošanu, tāpat izglītības iestādes, jau redz ieguvumus, kas ļāvis palielināt skolotāju atalgojumu pēc nozīmīgā krituma 2009.gada rudenī. Jaunais princips esot arī licis rūpīgāk domāt par izglītības piedāvājuma kvalitāti un dažādošanu.
Koķe apsveikumā arī atgādina, ka vairāki desmiti miljoni latu pieejami skolotājiem kvalifikācijas pilnveidei, jaunu prasmju apguvei, karjeras izaugsmei, kā arī drīzumā tiks uzsākti arī citi projekti augstākās un profesionālās izglītības attīstībai, kuru īstenošanā tiks izmantota Eiropas Savienības nauda.
Ministre skolu absolventus aicina izvēlēties studijas Latvijā un konkurēt uz budžeta vietām, kuru, kā atgādina Koķe, visvairāk ir inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un inovatīvās starpnozaru programmās. “Taču pirms tam vēlu izturēt vidējās izglītības eksāmenus, tāpat arī citu izglītības pakāpju gala pārbaudījumus, paļaujoties tikai un vienīgi uz savām zināšanām un prasmēm, kā arī – esot godprātīgiem,” pauž Koķe.
Komentāri (14)
Sanita Jemberga 31.05.2010. 14.16
Kad izlasīju izglītības un zinātnes ministres vēlējumu 2009./2010. mācību gada noslēgumā, ministrijas mājas lapā sameklēju Tatjanas Koķes CV. Gribējās zināt, kādu specialitāti ir apguvis cilvēks, kurš raksta: „Kad gatavojoties skolas gada noslēgumam, izlaidumiem un arī Jāņu svinēšanai, ar ozola zariem rotāsiet telpas un no tiem pīsiet vainagus, aicinu atcerēties – tieši vētras liek ozoliem laist saknes dziļāk zemē. Tā arī mums, izglītībā iesaistītajiem, pārbaudījumi jeb ikdienas darba grūtākie uzdevumi liek mēroties ar šķēršļiem, tos pārvarēt un kļūt stiprākiem”. Izrādās, Tatjanas Koķes „specialitāte, kvalifikācija” ir pedagoģe, filoloģe, angļu valodas pasniedzēja. Un nav tur teikts, ka viņa, piemēram, būtu beigusi kapu izvadītāju kursus un apguvusi izvadīšanas runu stilistiku. Nē, turklāt Koķe ir izglītojusies arī Zviedrijā, Lielbritānijā, Beļģijā. Un te arī slēpjas viens no ministres vēlējuma īstajiem „batoniem” jeb divkosībām – viņa aicina skolu absolventus izvēlēties studijas Latvijā. Kāpēc? Tas, vai spējīgākie jaunieši pametīs Latviju, taču nav atkarīgs no tā, kur viņi studēs. Un vai tiešām Latvijai vairs nav vajadzīgi cilvēki ar labu, prestižu ārzemju augstskolu diplomiem?
Un vēl. Citādāk kā par divkosību ir grūti nosaukt arī Koķes aicinājumu jauniešiem konkurēt uz budžeta vietām. Jo vēl šopavasar ministre publiski izteicās, ka pieļauj iespēju, ka augstākā izglītība Latvijā būs pieejama tikai par maksu. Tiesa, ne uzreiz, bet varot runāt par kādu pārejas periodu. Turklāt tās budžeta vietas, uz kurām ministre aicina skolu absolventus, bakalaura programmās nākamajā mācību gadā būs par 3% mazāk nekā šajā.
Man jau liekas, ka būtu godīgi jauniešiem pateikt apmēram to pašu, ko man pirmo reizi ierodoties Ņujorkā teica festivāla šoferis: „Te ir viens likums – katrs par sevi!”
Un es vēlētu ne tikai izdzīvot, bet arī ļoti daudz sasniegt. Gan sev, gan Latvijai. Jo atliek taču pieņemt, ka citas dzīves un tātad arī dzimtenes mums vairs nebūs!
0
snjuu 31.05.2010. 12.36
“Laba” austākā izglītība visbiežāk ir atkarīga no paša studenta vēlmes ko apgūt.
0
mary75 31.05.2010. 11.12
Augstākā izglītība un mācībspēki Latvijā bieži vien ir nekvalitatīvi, kaut vai salīdzinot ar to pašu Igauniju.
Pirms aģitēt, sen vajadzēja reformēt augstāko izglītību, kas daudz kur pārvērtusies par “augstskolu biznesu” un naudas pumpētavu.
0