Eva Gabrielsone cīnās ar dzīvesdrauga radiem par atstāto mantojumu, kas aug ar katru dienu. Foto — Scanpix
Nākamnedēļ latviski iznāks intrigām apvītā zviedra Stīga Lārsona triloģijas Tūkstošgade otrais romāns Meitene, kas spēlējas ar uguni
Šis ir viens no savdabīgākajiem un vienlaikus tik bieži piedzīvotajiem gadījumiem, kad talants gūst atzinību tikai pēc mākslinieka nāves. Žurnālists Stīgs Lārsons aizpagājušajā gadā tika atzīts par otro vispieprasītāko autoru pasaulē (pēc Pūķa ķērāja autora afgāņa Hāleda Hoseinī), un līdz šim viņa darbi iznākuši jau vairāk nekā 40 valstīs. Kopumā pārdoti vismaz 28 miljoni eksemplāru. Visi trīs Lārsona romāni ir ekranizēti Zviedrijā, taču tiesības taisīt savas kinoversijas nopirkusi arī Holivuda. Runā, ka par 63 miljoniem dolāru.
Pats Lārsons šo slavas mirkli nepiedzīvoja. Sešus mēnešus pēc vienošanās ar izdevniecību 50 gadu vecais vīrietis 2004.gada novembrī sabruka uz kāpnēm. «Sešdesmit cigaretes dienā, pārāk daudz ātro uzkodu, stipra kafija un milzīga darba slodze,» nāvējošās asinsvadu trombozes cēloņus uzskaita Lārsona aģents Kristofers Maklīhoss.
