Šāds nodoms figurē līdz galam nesaskaņotā Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā
Kuldīgā iedzīvotāji ir nobažījušies, ka apdraudēta pilsētas slimnīcas pastāvēšana, jo šāda informācija parādījusies Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas patlaban tiek saskaņots nevalstiskajās organizācijās, ceturtdien raksta reģionālais laikraksts "Kurzemnieks".
"Jā, esmu saņēmis informatīvo ziņojumu, kas valdībā vēl nav iesniegts. Tas cirkulē Slimnīcu biedrībā, un tajā ierakstītas briesmu lietas," laikrakstam teicis Kuldīgas slimnīcas vadītājs un Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja vietnieks Ivars Eglītis.
"Pamatuzstādījums – slimnīcu skaits jāsamazina līdz desmit. Pagaidām neesmu satraucies, jo tas nekur nav iesniegts, iespējams, tiek gaidīts, kamēr apstiprinās jauno ministru. Otrs iemesls – šis dokuments ir nereāls, tajā ir nopietnas konceptuālas kļūdas. Negribu ticēt, ka tik nereālu dokumentu varētu arī pieņemt. Turklāt politiski būtu nepareizi šobrīd nākt klajā ar tik dramatisku rīcību, kas atsevišķos rajonos slimnīcas attālinās no pacientiem par 100 un vairāk kilometriem. Un nedos ekonomiju," saka mediķis.
Šis dokuments varētu kļūt slimnīcai draudošs, ja tas tiktu izskatīts koalīcijas padomē un to apstiprinātu Ministru kabinets, uzskata Eglītis. Viņš teic, ka šāds dokuments varētu tikt pieņemts tikai nekompetences, neprofesionalitātes vai politiskās izrēķināšanās dēļ. Viņaprāt, tā nevarētu būt arī starptautisko aizdevēju prasība: "Aizdevēji uzskata, ka neatliekamās palīdzības gultu skaits šobrīd ir optimāls un krīzes apstākļos vairs neko nevaram samazināt, jo tad apdraudētu neatliekamās palīdzības nodrošināšanu."
Krīzes apstākļos slimnīca tieši jātuvina pacientam, jāatstāj kā pēdējā iespēja, ja cilvēks ir izsmēlis ambulatorās aprūpes iespējas, uzskata Kuldīgas galvenais ārsts: "Mums slimnīca ir pilna tikai ar šādiem slimniekiem, un viņu ir divreiz vairāk, nekā valsts bija plānojusi. Pirmajos četros mēnešos esam apkalpojuši 2000 pacientu, no tiem tikai 800 ir mūsu novada cilvēki. Ja Kuldīgas slimnīca tiek likvidēta, piemēram, saldeniekiem tuvākās vietas ir Liepāja, Ventspils vai Rīga. Tā kā Kuldīgā ir liels dzemdību skaits, šo nodaļu plānots atstāt, taču tā nevar pastāvēt bez ķirurģijas un reanimācijas."
Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgenijs Kalējs domā, ka dokumentu komentēt ir par ātru: "Tas ir uzmetums. Dokumentā ir pieci punkti, un vairāki ir ļoti labi. Taču viens paredz samazināt to slimnīcu skaitu, kas sniedz neatliekamo palīdzību. Kad būs kaut kas zināms skaidri, tad domāsim, ko darīt. Nākampirmdien būs koalīcijas padomes sēde, kurā varbūt kaut ko par to runās."
Saeimas deputāte Ingrīda Circene no partijas “Jaunais laiks”, kas dežūrās strādā Kuldīgas slimnīcā, sacīja: "Nauda reģioniem iedzīvotāju veselības aprūpei netiek mainīta.” Pirms pāris nedēļām sarunā viņai to apliecinājis Juris Bundulis, tobrīd Veselības ministrijas valsts sekretāra vietas izpildītājs.
Kā pieļauj politiķe, bažas varbūt pastāv tāpēc, ka šobrīd notiek slimnīcu apvienošanās process, par kuru var saņemt pusmiljonu latu, un, ja, piemēram, apvienošanās līgumā viss nav precīzi atrunāts un Liepājas slimnīca sāk diktēt noteikumus kā lielākā apvienībā, tad varētu būt kāds risks un Kuldīga naudas pārdalē var nokļūt zaudētājos. Taču no ministrijas neesot tādu norāžu, ka visiem obligāti jāapvienojas, un arī Circene domā, ka ar savu noslogotību un pacientu skaitu Kuldīgas slimnīca var pastāvēt pati par sevi.
Komentāri (37)