Žurnāls Ir | Par svarīgāko politikā, ekonomikā un kultūrā

Meklēt

Ēriks Dreibants, SIA Egle un kalns īpašnieks.

Dažreiz Tarandas kolēģi «uzmet lūpiņu», kad sarunas laikā kabinetā ienāk kāds bērns, jo «es vienmēr pārmetos uz bērnu».

Sāc savu dienu ar uzticamu svarīgāko ziņu apkopojumu!

Īsi par svarīgāko ik rītu — pieraksties jaunumu vēstulei Ir Svarīgākais!

Pierakstīties

Ventspils—Gotlandes kabeļa labotāju komandai bija sarežģīti izaicinājumi — kabeļa bojājuma vieta atradās 100 metru dziļumā, tas bija iegrimis smagā, mālainā gruntī. Arī laika apstākļi bija nelabvēlīgi. Foto — LVRTC

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks vēlas imigrantu tvarstīšanas reidos sūtīt pašvaldības policistus.

Raidieraksti

Visas epizodes

Karikatūra

Personības

Vairāk rakstu

Divi ekspedīcijas dalībnieki — Valdis Puriņš (pa kreisi) un Edgars Madžulis.

Dace Zaļkalne un viņas vīrs Andris no policista Vladimira Rudzīša rokām saņēma pašvaldības pateicību — lietussargu. Foto — Ģirts Gertsons

Kliņģeru saimniece Jana Berka un dažas stundas veci jēriņi. Viņi dzimuši intervijas dienas rītā. Foto — Monta Zīle

Aija Ozoliņa, SIA Meža rasas līdzīpašniece.

Ja paklājiņu pirtī izmanto bieži, tas kalpos aptuveni 6—7 mēnešus. «Bet, ja liek pie sienas, pat divus trīs gadus,» saka Katrīna Ribakova.

Bizness un ekonomika

Visi sadaļas raksti

Juris Saldaks, SIA Aija Audio īpašnieks.

Marta Kokina, SIA PURUS.PET īpašniece, un Gatis Kokins, uzņēmuma administratīvais vadītājs, arī finanšu, loģistikas, pārdošanas speciālists.

Rihards Šteins, SIA NIC Ozols līdzīpašnieks.

Visi sadaļas raksti

Viedokļi

Visi sadaļas raksti

Kas ir jaunā e-komercijas valūta?

Pēdējo gadu laikā globālās e-komercijas izaugsmi noteica mēroga princips – nepārtraukta sortimenta un pārdevēju tīklu paplašināšana, kas pircējiem nodrošināja milzīgu izvēli. Taču 2025. gadā šī pieeja zaudē aktualitāti, un tās vietā nostiprinās citas konkurences valūtas. Kuras tās ir un kāpēc tās dominē e-komercijas nozares attīstībā?

Kārlis Ozols

Veselības nozare kā valsts drošības stūrakmens

Ģeopolitiskās situācijas dēļ aizsardzības nozares stiprināšana pēdējos gados ir Latvijas prioritāte, plānojot valsts budžetu un lemjot, kurai jomai tiks lielākais valsts naudas rieciens. Aizsardzības spējas ir jāstiprina, un, piemēram, atbalstot vietējos militārā aprīkojuma ražotājus, mēs sildām Latvijas ekonomiku. Taču aizsardzība nav tikai ieroči un tehnika, bet Latvijas sabiedrība kopumā.

Kintija Barloti

Kāpēc ir svarīgi mākslīgi nesteidzināt bērnu attīstību?

Nesen uzvirmojušās diskusijas par iespējamo skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma mudina aizdomāties, kā saprast, vai bērns ir gatavs skolai un kāpēc ir svarīgi mākslīgi nesteidzināt bērna attīstību, bet ļaut mācīties un rotaļāties, atbilstoši vecumam. Pirmsskolā bērni mācās rotaļājoties, drošā un savam vecumam atbilstošā vidē. Steidzinot bērnu pieaugt, varam nonākt pie pretēja efekta un radīt nepatiku pret mācībām kopumā.

Klaudija Hēla

Patērētāji uzņēmumiem neprasa integrēt mākslīgo intelektu, bet viņi ātri pamana, kad tā trūkst

Pirms dažiem gadiem mākslīgais intelekts (MI) tirdzniecības kontekstā lielākoties izskanēja tikai konferencēs. Šodien tas kļūst par neatņemamu vietējo uzņēmumu biznesa stratēģijas sastāvdaļu. MI ir kļuvis par minimumu, kas nosaka, kurš uzņēmums spēj saglabāt konkurētspēju un kurš “izkrīt no spēles”.

Tobiass Linds (Tobias Lindh)

Tagad tas ir normāli. Kā drosmīgi zīmoli var mainīt sabiedrību

Kā tas nākas, ka lietas un parādības, kuras vēl pirms dažiem gadiem tika uzskatītas par neiedomājamām un neiespējamām, šodien ir kļuvušas par “normālām”, gandrīz “ikdienišķām”?

Kārlis Zembergs

Patvertnes jaunajos mājokļu projektos – starp drošību, praktiskumu un tirgus realitāti

Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi mums visiem ir atgādinājuši, ka drošība nav pašsaprotama. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, spriedze Baltijas reģionā un civilās aizsardzības izaicinājumi ir spilgti parādījuši – drošības infrastruktūra nav greznība, tā ir nepieciešamība, un šim viedoklim absolūti pievienojos.

Andris Božē

Ukraina nav ideāla, bet tā ir mūsu drošības partnere

Tie, kuri seko notikumiem Ukrainā, droši vien pamanīja spriedzes brīdi Kijivas un Briseles attiecībās 2025.gada jūlijā, kad Eiropas Savienība (ES) pauda bažas par Ukrainas valdības plāniem mainīt struktūru, kuras apkaro korupciju un pakļautību. Šos plānus kā korupcijas apkarotāju neatkarības mazināšanu uztvēra arī tūkstošiem ukraiņu, kuri protestēja ielās.

Reinis Pozņaks

5 ieteikumi, kā mūsdienās domāt par (un vairot) naudu

“Cik Tu pelni?”, “Kā jūs plānojat savu ģimenes budžetu?”, “Cik daudz Tu saproti no finanšu tirgiem un investēšanas”, “Cik daudz samaksā nodokļos?”. Šādus jautājumus par naudu publiski var dzirdēt ļoti reti – radu sanākšanās, draugu pastaigās un bieži pat tuvākajā ģimenes lokā par tiem īsti nerunā. Nauda mums joprojām ir tabu tēma.

Ieva Tetere

Krāpnieku rīki: kas der tev, der arī krāpniekiem

Jaunajām tehnoloģijām attīstoties, mākslīgais intelekts atvieglo ikdienu ne vien iedzīvotājiem, bet kļūst par “darbarīku” arī krāpniekiem. Parādās arvien vairāk rīku un programmu, ko garnadži var izmantot, cenšoties apkrāpt iedzīvotājus. Kādas ir jaunās krāpnieku tendences digitālajā pasaulē, kuras ir izplatītākās riska grupas un ko ņemt vērā, lai no krāpniecības izvairītos, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Marija Celma

LMT un Tet darījuma rezultātā svarīgi nesagraut konkurenci un ārvalstu investoru uzticību

Latvijas valdības lēmums izpirkt SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) un SIA “Tet” kapitāldaļas no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas “Telia”, kļūstot par vienīgo šo uzņēmumu īpašnieci, nav vienkārši komercdarījums – tas ir lēmums, kas būtiski ietekmēs investīciju klimatu, konkurences līdzsvaru un telekomunikāciju nozares attīstību.

Mindaugas Rakauskas