Apgabaltiesai no jauna būs jāvērtē piecu Zolitūdes veikala Maxima sabrukšanā apsūdzēto atbildība. Pārējie četri atzīti par nevainīgiem. Ir skaidro, kā Augstākā tiesa nonāca pie šāda lēmuma
Kaķim tik vien kā nošķaudīties, bet uz spīguļiem kārajam Lemuram gan ķepiņas no prieka dreb — 48 balvas! Ak, un šonedēļ pavisam sensacionāls rekords, Zelta globuss pirmo reizi Latvijas kino vēsturē. Tāds ir Ginta Zilbaloža lieliskās filmas Straume starptautisko panākumu kopsavilkums līdz šim, un ceļš vēl nebūt nav galā.
Kā spriedumu komentē referējošais tiesnesis, Augstākās tiesas senators Aivars Uminskis
Ginta Zilbaloža filma Straume svētdien ASV saņēma prestižo starptautisko kritiķu Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma. Straume ir pirmā Latvijas filma, kas saņēmusi šo apbalvojumu. Tā iekļuvusi arī Britu filmu akadēmijas balvas piecu nomināciju pusfinālistu sarakstos.
Pirms 10 gadiem Zolitūdē iegruva lielveikala Maxima jumts, izdzēšot 54 dzīvības. Cietušie par «spļāvienu sejā» sauc faktu, ka tiesā par vainīgu atzīts tikai viens atbildīgais — būvinženieris, kas smagi kļūdījās aprēķinos. Gala vārds vēl jāsaka Augstākajai tiesai
Izbirušas pērles kā no pārtrūkušas kreļļu virtenes. Bet varbūt asaras, kas jau desmit gadus nenožūst? Skatos bildē — parks ar 54 spožām metāla lodēm Zolitūdē sagruvušā veikala Maxima upuru piemiņai joprojām ir tikai arhitektūras mets. Realitātē te pašlaik demontē pazemes autostāvvietu.
Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, otrdien par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu (attēlā), bet pārējos apsūdzētos attaisnoja. Sergetam tiesa pagarināja cietumsodu līdz 6,5 gadiem, un no viņa piedzīs vairāku tūkstošu eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Viņam arī aizliegts piecus gadus strādāt savā profesijā.
Psihoterapijas speciālistu Agijas Bogdanovas un Irēnas Golubas fotoizstāde Doma laukumā sasaista karu Ukrainā ar barikāžu laiku Latvijā
Zolitūdes traģēdijas vietā tuvākajos gados taps Atceres dārzs. Vieta, kas apliecinās dzīvi, atstājot vietu arī sērām
Jau vairākus mēnešus Latvijā pastāv politiskā krīze. Tā aizsākās pagājušā gada pavasarī, kad relatīvi mazais ar Covid-19 inficēto skaits radīja ilūziju par valdību kā efektīvu krīzes menedžeri. Latvijas sabiedrībā iestrādātais diskurss par veiksmes stāstu atmodās ar pilnu jaudu, un netrūka balsu, kas uz tā pamata pat aicināja veidot globālas PR kampaņas. Vārdu “veiksme” angļu valodā var tulkot divējādi – kā success vai luck, un aizvien pārliecinošāk redzams, ka Latvijas pavasara rādītāji bija veiksme otrajā nozīmē – “laimīga apstākļu sakritība”. Kā nesen norādīja Ilze Viņķele, mazais inficēšanās apjoms tobrīd saistījās drīzāk ar sabiedrības neziņu un bailēm, nevis pārdomātu vadības stratēģiju.
Prokuratūra jau gatavo protestu Zolitūdes lielveikala Maxima sabrukšanas lietā, bet desmitiem cietušo jāspēj īsā laikā izlasīt 1232 lapas garo spriedumu, lai izlemtu par apelācijas sūdzību iesniegšanu
No dižķibeles līdz kroņvīrusam
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
