No gruvešiem attīrītās sabrukušā lielveikala drupas izmeklēšanas eksperimenta laikā 2014. gada aprīlī. Kad 2013. gada 21. novembrī iebruka jaunuzceltās ēkas jumts, bojā gāja 54 cilvēki un 46 cietušie guva dažāda smaguma miesas bojājumus. Foto — LETA.
Apgabaltiesai no jauna būs jāvērtē piecu Zolitūdes veikala Maxima sabrukšanā apsūdzēto atbildība. Pārējie četri atzīti par nevainīgiem. Ir skaidro, kā Augstākā tiesa nonāca pie šāda lēmuma
Kāpēc lielveikala būvniecībā iesaistītie neizmantoja nevienu iespēju novērst pamanītās problēmas — pie šī jautājuma intervijā ar senatoru Aivaru Uminski atgriežamies vairākkārt. Viņš kopā ar kolēģiem neilgi pirms Ziemassvētkiem pasludināja Augstākās tiesas lēmumu, ar kuru daļēji atcelts pirms diviem gadiem pieņemtais Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas par vainīgu Zolitūdes traģēdijā atzina tikai būvinženieri Ivaru Sergetu un viņa nepareizos nesošo konstrukciju aprēķinus. Augstākā tiesa uzskata, ka lietā jāizvērtē cēloņu kopums.
Viens spilgts piemērs — tikai pāris dienas pirms ēkas sagrūšanas kāds no darbiniekiem, kas veica labiekārtošanas darbus uz lielveikala jumta, apspriedē norādīja Sergetam, ka ar kopnēm kaut kas nav kārtībā, tās nedaudz deformējušās. «Tas bija pēdējais brīdis, kad varēja kaut ko labot», bet arī šī iespēja netika izmantota, secina tiesnesis. Taču tādas iespējas bija arī agrāk. Tāpēc Augstākā tiesa uzskata par nepareizu apgabaltiesas secinājumu, ka jumta nogruvumu izraisīja tikai nepareizs nestspējas aprēķins.
