Digitālajā nedēļā Latvijā tika aizvadīti vairāk nekā 250 pasākumu, tās laikā Nodarbinātības valsts aģentūras veiktā aptauja atklāj, ka tikai 25% respondentu vērtē savas digitālās prasmes kā augstas, kas norāda uz nepieciešamību proaktīvi piedāvāt risinājumus digitālo prasmju trūkumam.
Vajadzīgi viens otram – pašu izaugsmei un tautsaimniecības attīstībai. Tā īsumā var teikt par augstskolu un industrijas sadarbību, kas augstskolām dod iespēju veikt pētījumus jaunos, industrijai svarīgos, tematos, savukārt uzņēmumiem – gūt jaunas zināšanas, kas palīdz kāpināt to produktivitāti un īstenot atbalstu tautsaimniecības izaugsmei. Līdz šim gan nebija apzināts, kāda realitātē ir universitāšu un industrijas sadarbība. Pirmoreiz Latvijā to ir pētījusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), un pētījuma “Zināšanu pārneses barometrs” rezultāti tika prezentēti 15. janvārī RTU Zinātnes un inovāciju centrā.
Ģimenes psiholoģijas centra Līna dibinātājas Vitas Kalniņas vaduguns ir strādāt tā, lai problēmas neveidojas, nevis pēc tam tās risināt
Šogad stājās spēkā pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums – Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, kas ir saistošs arī Latvijai. Atsevišķos jautājumos dalībvalstīm būs tiesības vai pienākums veikt precizējumus, un akta ieviešana noritēs pakāpeniski, līdz 2027. gada vasarai.
Mākslīgais intelekts (MI) kā neaizstājams sabiedrotais pašlaik izpaužas visdažādākajās nozarēs – no automatizētiem darba procesiem līdz personalizētai izglītībai un finanšu pārvaldībai. Swedbank Finanšu institūta rīkotajā apmācību iniciatīvā Naudas diena, kas jau trešo gadu tiešsaistē tiek pārraidīta visās Latvijas skolās, šogad īpaši uzsvērts MI potenciāls mācību procesā.
Starptautiskā Valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings Goldman Sachs paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug. Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau pašlaik ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.
Profesijas maiņa vai pāriešana no vienas nozares uz citu šodienas darba tirgū vairs nav retums. Reaģējot uz pārmaiņām, uzņēmumi īsteno dažādas apmācību programmas, lai ieinteresētu jaunus darbiniekus, papildus tam pieejami arī izglītības projekti speciālistu piesaistei. Iespēju ir daudz, un, kaut gan katrs jaunais sākums var likties biedējošs, es ticu, ka viss ir atkarīgs no katra personīgās vērtību sistēmas un pārliecības. Atliek tikai sev uzdot jautājumu: kas man sniedz gandarījumu? Kas es esmu šodien, un par ko vēlos kļūt rīt?
Ikviens no mums priecājas, izdzirdot kārtējo Latvijas uzņēmuma veiksmes stāstu, kad kādam no jaunās paaudzes uzņēmējiem ir izdevies “uztaustīt” pieprasījumu un radīt uzņēmumu, kas apgroza miljonus. Protams, ne jau visi, kuri sēdējuši pat biznesa skolas skolā, apgrozīs miljonus, bet valstij pamatu pamatos ir vajadzīgi uzņēmīgi un mērķtiecīgi cilvēki – tādi, kuri spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, kuriem ir ambīcijas sasniegt savus mērķus jebkurā jomā, kuri ir pilni iniciatīvas darīt. Uzņēmējdarbība ir jebkuras valsts pamatvajadzība – ja nav uzņēmēju, nav kas maksā nodokļus. Turklāt, ja nav savu uzņēmēju, bet ir tikai investori, tad nopelnītais aizplūst uz citām valstīm.
Tehnoloģiju attīstība, sabiedrības vērtību un paradumu maiņa ietekmē arī izglītību un rada nepieciešamību mācīties visa mūža garumā. Dzīvojot laikmetā, kad gandrīz visas nozares un mūsu dzīves jomas strauji mainās un pilnveidojas, regulāra zināšanu un prasmju pilnveide ir būtisks priekšnosacījums, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū. Īpaši spilgti tas izpaužas digitālo prasmju jomā – tehnoloģijas mainās tik strauji, ka nav iespējams kaut ko apgūt visam mūžam. Agri vai vēlu, bet zināšanas nāksies atkal atjaunot. Mācīšanās jebkurā vecumā ir “jaunais normālais”.
Pašlaik profesionālajā pilnveidē visiem pedagogiem māca vienu un to pašu. Ņemot vērā, ka skolotāju vidū Latvijā pastāv lielas atšķirības mācīšanā, vajadzētu nodrošināt iespēju katram skolotājam virzīties uz priekšu, sākot no darīt labāk un beidzot ar konkrētā brīža mācīšanas praksi. Ja profesionālās pilnveides mācības netiks transformētas, cerētās pārmaiņas izglītībā un augstākus mācību rezultātus sasniegt būs grūti.
Pašlaik daudz tiek runāts par dažādiem uzlabojumiem izglītības sistēmā. Bet varbūt, domājot par jaunu metožu ieviešanu, vispirms vajadzētu atslogot skolēnus no nekvalitatīvu zināšanu apguves.
Šoruden plaši izskanēja ziņa par Latvijas skolēnu straujo matemātikas un lasītprasmes kritumu. Izrādās, tā nav tikai Latvijas, bet arī citu attīstīto valstu problēma. Pētījumi rāda, ka cilvēku kognitīvās prasmes attīstītajās valstīs kļūst arvien zemākas, negatīvi ietekmējot loģisko domāšanu, spēju fokusēt uzmanību, valodas zināšanas un valodas izpratni. Kognitīvās prasmes un kopējā IQ krituma iemesli meklējami mūsu vidē un dzīvesveidā, kas negatīvi ietekmē ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Tiesa, bērni, kuru prāts un domāšana vēl tikai attīstās, mūsdienās ir īpaši grūtā situācijā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
