Dana Narvaiša. Publicitātes foto
Mācību gada noslēgums tuvojas, un, visticamāk, daudzās ģimenēs jau norit pārrunas par šajā gadā paveikto un to, kādas atzīmes parādīsies liecībās.
Tuvojas arī laiks, kad būs zināmi šā gada eksāmenu rezultāti. Šķiet, ka visskaļāk mediju telpu ik gadu pāršalc sašutums un bažas tieši par matemātikas eksāmena rezultātiem. Vai ir iespējams sistēmu mainīt un pārstāt “baidīties” no atzīmēm?
9. klasē, kas ir pamatizglītības jeb obligātās izglītības noslēgums, eksāmeni izgaismo jau iepriekš radušās un ilgi milzušās problēmas, kuru cēloņi meklējami nereti vēl sākumskolas posmā. Taču mums pašlaik nav datu, lai izprastu kā, kur un kad sniegt mērķtiecīgu atbalstu matemātikas apguvē. Ļoti ierobežoti ir arī dati par katra skolēna individuālo progresu – jo īpaši, ja, piemēram, mainītas skolas. Turklāt bieži trūkst informācijas par situāciju klasē, skolā vai pat tikai pašvaldības līmenī.
Prognozes šim gadam, balstoties citu gadu pieredzē, liecina, ka, visticamāk, aptuveni 1500 jauniešu uzrādīs vājus rezultātus. No šiem skolēniem daļu būs iespējams noturēt izglītības sistēmā, taču diemžēl daudzi no viņiem to pametīs, būtiski ierobežojot savas darba iespējas nākotnē. Lai šādu gadījumu skaitu samazinātu vai ideālā gadījumā novērstu pavisam, ir nepieciešama cita pieeja mērķtiecīgai diagnostikai, savlaicīgi sniedzot vajadzīgo atbalstu.
Bailes no sliktām atzīmēm
Mums ir ļoti bail no sliktām atzīmēm. Tik ļoti bail, ka nereti zaudējam fokusu uz pašu galveno – skolēnu zināšanu un prasmju apguvi. Vecāku vēlme palīdzēt savam bērnam, piemēram, uzadot zeķi viņa vietā vai pasakot priekšā atbildes matemātikas mājasdarbā, ir saprotama, taču ilgtermiņā nepalīdz. Līdzīgu iekšēju un nereti ārēju spiedienu palīdzēt skolēniem uzrādīt labus rezultātus un saglabāt augstu sekmju līmeni savās klasēs izjūt arī daudz skolotāju. Tā nu ik vasaru nesekmīgi vērtējumi pēc vasaras darbiem jeb divu nedēļu papildu darba mēdz pārtapt par sekmīgiem, uz brīdi radot mieru, ka izglītības ceļš turpinās nākamajā klasē. Bet vai patiesi šādi esam bērnam palīdzējuši?
Nav jāmet akmens nevienā dārziņā, katra iesaistītā puse dara labāko iespējamo pašreizējos apstākļos, lai atbalstītu bērnus pēc iespējas vairāk. Tomēr patiesībā mēs visi esam nedaudz līdzatbildīgi, ka vērtēšanas sistēmas būtība un arīdzan diagnostikas darbu ideja ir pazudusi tulkojumā, kā rezultātā valsts līmeņa eksāmeni bieži nāk ar rūgtiem secinājumiem. Vērtējumi nenosaka, vai skolēns ir teicams, labs vai viduvējs. Vērtējumi ir vienota sistēma, kas signalizē un norāda uz līmeni, kādā zināšanas un prasmes ir apgūtas, kā arī to, vai un kāds atbalsts turpmāk nepieciešams. Ir svarīgi neturpināt šādu bērnu kategorizēšanu un salīdzināšanu un turpmāk arī zemus vērtējumus uztvert kā palīdzību labākā risinājuma meklējumos.
Diagnostikai jānorit vienīgi ar skatu uz priekšu – mācoties no kļūdām un kopīgi meklējot efektīvākos risinājumus. Diagnostikai nevajadzētu koncentrēties uz savstarpējo salīdzināšanu, labāko noteikšanu, sliktāko – sodīšanu, bet gan uz iespēju empīriski izprast, kā sekmīgāk virzīties tālāk. Arī eksāmenu rezultātu analīzē būtu jāizslēdz starpskolu “mērīšanās” un pārsteidzīga, virspusēja analīze. Ir jānodrošina kvalitatīva, detalizēta atgriezeniskā saite par iegūtajiem datiem, kā arī jāīsteno mērķtiecīgs un atbilstošs atbalsts.
Godīga diagnostika – mazāk pārsteigumu noslēgumā?
Lai diagnostikas darbi uzrādītu patieso ainu, būtu jālauž sāncensības gars, kas nozīmētu godīgāku gatavošanos un darbu pildīšanu, kā arī piezemētāku datu interpretāciju. Šogad startējusi LMT izglītības iniciatīva MISIJA – MATEMĀTIKA, kas paredz turpmāko trīs gadu laikā uzlabot 4.–6. klašu skolēnu sniegumu matemātikā četrās pilotprojekta pašvaldību skolās Siguldā, Kuldīgā, Jelgavā un Rēzeknē. To darīsim, piedaloties mācību līdzekļu sakārtošanā, nodrošinot atbalstu skolotājiem, kā arī ieviešot sistēmu katra skolēna progresa izsekošanai. Marta noslēgumā sākās pilotskolu pirmās skolotāju metodikas un didaktikas mācības, savukārt aprīļa beigās noritēja pirmais diagnostikas darbs 4. klašu skolēniem, kuru izpildīja gandrīz 1700 skolēnu.
To, cik bieži un kāda veida diagnostika būs nepieciešama turpmāk, noteiks skolēnu uzrādītie rezultāti un pašu skolotāju ieteikumi. Iniciatīvas ietvaros pašlaik ir paredzēti vēl divi diagnostikas darbi 5. un divi – 6. klasē. Papildus paredzēta izglītības ekspertu sadarbība ar skolotājiem un vecākiem, skaidrojot rezultātu nozīmi un potenciālos atbalsta pasākumus. Pirmie signāli pēc diagnostikas darbu analīzes ir pozitīvi: visiem iniciatīvā iesaistītajiem jau pašā sākumā ir izdevies vienoties par to, ka diagnostika jāver ar vieglumu un kopīgu skatu nākotnē. Mēs vēlamies saprast, kā kopīgi matemātiku mācīties tālāk, nevis sodīt tos, kas kaut ko nav līdz galam izpratuši, un esam apņēmības pilni turpināt darbu, laužot uzskatu, ka atzīmes ir mūsu baiļu un bažu vērtas.
Autore ir LMT izglītības iniciatīvas MISIJA – MATEMĀTIKA vadītāja, izglītības eksperte, Fonds AUGT padomes locekle