Plastmasas piesārņojums ir samilzusi problēma visā pasaulē. Kamēr okeāni smok zem plastmasas kārtas, bet cilvēki izmisīgi mēģina cīnīties ar atkritumu poligonos ieplūstošajām drazu kaudzēm, katru gadu pasaulē tiek saražots vairāk nekā 300 miljonu tonnu jaunas plastmasas. Dažkārt plastmasa ir vispiemērotākais materiāls ikdienas vajadzībām un saprātīgākais risinājums, reizēm pat vienīgais, tāpēc no tās ražošanas, visdrīzāk, neatteiksimies. Toties būtu jāiegulda daudz vairāk pūļu tās apritē, jo plastmasa ir izturīga un sadalās ļoti lēni, kas nozīmē, ka, nonākot atkritumos, tā uzkrājas vidē. Daudzi plastmasas veidi nekad pilnībā nesadalās, bet sairst mazākās daļiņās, mikroplastmasā.
Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai. Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.
Re-Grain
Iespējams, šie būs pēdējie Jāņi, kuros šašliku varēsim ēst no vienreizlietojamajiem plastmasas šķīvjiem
31. marta Rīgas domes sēdē tika apstiprināti jauni saistošie noteikumi "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība". Ar vienu mazu punktu šajos saistošajos noteikumos ir sperts pirmais solis, lai motivētu cilvēkus izmantot savus traukus ēdiena līdzņemšanai. Tas nozīmē, ka turpmāk ēdināšanas iestādēm, kas ēdienu tirgos uz ielas, būs jānorāda cena par vienreizlietojamajiem traukiem. Ja līdz šim šī cena tika iekļauta ēdiena izmaksās, sākot ar 1. maiju, tā tiks norādīta atsevišķi, un cilvēki, kas lūdz ēdienu ielikt savos traukos, varēs ne tikai samazināt radīto atkritumu daudzumu, bet arī ietaupīt.
Turpmākās nedēļas kopā ar Vides filmu studijas videosērijas Es daru tā varoņiem meklēsim veidus, kā dzīvot dabai draudzīgāk
Kas šogad notiks ar jūsu ienākumiem?
Lai samazinātu cilvēka radīto atkritumu daudzumu, ir jāmēģina tikt vaļā no visa, kas paredzēts vienreizējai lietošanai, jāvairās no pārtikas iepakojumiem, jāšķiro, kas šķirojams, un, ja vien iespējams, jākompostē ēdiena paliekas
Vienreizlietojamās krūzītes no kaņepēm, termoiepakojums no skujām un niedru salmiņi — kādas idejas videi draudzīga iepakojuma ražošanā piedāvā Latvijas zinātnieki un uzņēmēji?
Kinorežisore Laila Pakalniņa atgriezusies no Parīzes, kur tikko notika vērienīga viņas dokumentālo filmu retrospekcija, un jau strādā pie trim jaunām filmām
Latvijas iedzīvotāji un ražotāji jau tagad maksā par to, lai dzērienu iepakojumi tiktu savākti un pārstrādāti, taču pašreizējie rezultāti nav visai iepriecinoši, jo tagadējā atkritumu apsaimniekošanas sistēma lielu daļu atkritumu apglabā poligonos. Tādējādi dzērienu iepakojuma savākšana un pārstrāde nav pārskatāma. Taču mums ir jābūt līdzatbildīgiem par tīru un sakoptu Latviju.
Eiropas Parlaments apstiprina vienreizējās lietošanas plastmasas trauku un vēl citu izstrādājumu aizliegumu
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
