Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki Mārtiņš Spāde (no kreisās) Uldis Grīnfelds, Juris Zoldners un Igors Sivačovs pie galdiņa ar kaņepju papīru un no tā darinātām ūdensnecaurlaidīgām krūzītēm. Foto — Lauris Aizupietis.
Vienreizlietojamās krūzītes no kaņepēm, termoiepakojums no skujām un niedru salmiņi — kādas idejas videi draudzīga iepakojuma ražošanā piedāvā Latvijas zinātnieki un uzņēmēji?
Aptuveni 31 kilograms gadā. Tik daudz plastmasas iepakojuma ik gadu tiek saražots uz vienu Eiropas Savienības iedzīvotāju. Kopumā tie ir gandrīz 16 miljoni tonnu gadā, rēķina Eurostat. Katru piecu minūšu laikā pasaulē tiek nopirkti pieci miljoni plastmasas pudeļu un veikalos paņemti desmit miljoni plastmasas maisiņu — trauksmi ceļ Pasaules ekonomikas foruma aplēses.
Lielākā daļa šo naftas izstrādājumu pēc izmantošanas nonāk pasaules jūrās un okeānos, kur tie veido milzīgas peldošas salas un nonāk jūras dzīvnieku vēderos. Aina ir skarba. Skaidrs, ka tā turpināt nedrīkstam. To apjautusi arī Eiropas Savienība, pieņemot lēmumu aizliegt vienreizlietojamu plastmasas galda piederumu, šķīvju un salmiņu tirdzniecību no 2021. gada. Ierobežota tiks arī virkne citu videi kaitīgu produktu izmantošana.
