Publicitātes foto.
Plastmasas piesārņojums ir samilzusi problēma visā pasaulē. Kamēr okeāni smok zem plastmasas kārtas, bet cilvēki izmisīgi mēģina cīnīties ar atkritumu poligonos ieplūstošajām drazu kaudzēm, katru gadu pasaulē tiek saražots vairāk nekā 300 miljonu tonnu jaunas plastmasas. Dažkārt plastmasa ir vispiemērotākais materiāls ikdienas vajadzībām un saprātīgākais risinājums, reizēm pat vienīgais, tāpēc no tās ražošanas, visdrīzāk, neatteiksimies. Toties būtu jāiegulda daudz vairāk pūļu tās apritē, jo plastmasa ir izturīga un sadalās ļoti lēni, kas nozīmē, ka, nonākot atkritumos, tā uzkrājas vidē. Daudzi plastmasas veidi nekad pilnībā nesadalās, bet sairst mazākās daļiņās, mikroplastmasā.
Vairāk plastmasas nekā zivju jūrā
Dažādu plastmasas izstrādājumu vienreizējas lietošanas un izmešanas “kultūras” sekas ir vērojamas okeānos, jūrās un to krastos. Saskaņā ar jaunāko pētījumu datiem 2050. gadā okeāni svara ziņā, iespējams, saturēs vairāk plastmasas nekā zivju. Eiropas Parlaments ir pieņēmis vairākus regulējošus normatīvus, kuru mērķis ir risināt vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu un nozaudētu zvejas rīku piesārņojumu – šīs divas priekšmetu kategorijas veido 70% no kopējā jūras piedrazojuma Eiropā.
