No katra uzņēmuma iekļauts tikai viens valdes loceklis Foto -
Konkurences neitralitāte ir būtisks princips, lai nodrošinātu godīgu un efektīvu tirgus darbību. Šis princips ir īpaši svarīgs Latvijā, kur ekonomikas izaugsme un ilgtspēja ir cieši saistītas ar privāto un publisko sektoru līdzsvarotu attīstību.
Interviju Evikai Siliņai lūdzām jau divas dienas pirms viņas kabineta apstiprināšanas Saeimā 15.septembrī, taču izbrīvēt laiku sarunai jaunajai premjerministrei nenācās viegli. Tā esot bijusi «liela pretimnākšana no mūsu puses pirmajā darba dienā», viņa bilda pirms sarunas, kas notika uzreiz pēc koalīcijas sēdes 18.septembrī Ministru kabineta Zaļajā zālē, kur notiek valdības sēdes. Esot bijis «traks grafiks», un «ceru, ka būšu loģiska tik vēlu vakarā».
Latvija šobrīd ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kas vēl nepraktizē valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā, kā rezultātā Lietuvas un Igaunijas biržas uzņēmumu tirgus kapitalizācijā ir nepilnas septiņas reizes lielāka nekā Latvijā. Kā lēmums par valsts uzņēmumu kotēšanu biržā stiprinātu Latvijas ekonomiku, un vai ieguvēji būtu ne tikai uzņēmēji un investori, bet arī iedzīvotāji?
Publiskotais neatkarīgais izvērtējums par Latvijas valsts mežu valdes un padomes locekļu atlases procesiem apstiprina bažas par apšaubāmo praksi, kādā notikusi uzņēmuma amatpersonu atlase. Ņemot vērā identificētās kļūdas, jāvērtē amatpersonu atbildība, kas organizēja atlases procesus, jāpanāk, ka valdes un padomes locekļi ir ievēlēti godīgā un caurskatāmā veidā, kā arī valdībai tuvākajā laikā būtiski jāpilnveido valdes un padomes atlases kārtība, lai novērstu šādus atlases riskus nākotnē.
Veidojot prioritāri veicamo darbu sarakstu jaunajai valdībai, tiek meklēti veidi, kā samazināt Latvijas ekonomisko atpalicību no mūsu kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Publiski daudz tiek runāts, ka Latvijā nepieciešams īstenot reformas, lai apturētu pēdējos gados novēroto atpalicību no mūsu kaimiņvalstīm, un uz to publiski norādījis arī Latvijas valsts prezidents Egils Levits.[1]
Valsts pārvaldes reformas gaitā plānotie 34 soļi neparedzēja nozīmīgas pārmaiņas, secināts Valsts kontroles revīzijā, vērtējot reformas norisi. Reformas galvenais dzinulis – Atlīdzības likuma grozījumi – pieņemti 4 gadus pēc plānotā laika un nenovērš virkni sistēmas paradoksu, turklāt nav ieviesti vienoti augstākā līmeņa vadītāju snieguma rādītāji.
Pēdējā laikā publiskajā telpā ar jaunu sparu uzmutuļojusi diskusija par kompensācijām, ko uzņēmumu vadītāji saņem, atstājot amatu. Šajā laikā ziņas par pārdesmit tūkstošu lielām naudas izmaksām, kā tas ir, amatu atstājot, piemēram, Latvenergo vadošajiem darbiniekiem*, nudien uzkurina jautājumus un neizpratni par to, vai tas ir godīgi, ētiski un pieļaujami. Un šie apsvērumi savukārt rosina tālāku diskusiju par to, pēc kādām kvalitātēm notiek augstākā līmeņa vadītāju atlase valsts un privātā sektora uzņēmumos. Tāpēc kā ilggadēja augsta līmeņa personāla atlases eksperte vēlos iesaistīties diskusijā ar dažiem argumentiem.
Meža nozares pārstāvji un nevalstiskās organizācijas jau iepriekš vēstulē Latvijas Ministru prezidentam Krišjānim Arturam Kariņam aicināja nepieļaut jaunās valsts stratēģisko uzņēmumu privatizācijas shēmas īstenošanu centralizācijas projekta paspārnē.
Pārresoru koordinācijas centra sagatavotā koncepcija “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju” atkārtoti aktualizējusi jautājumu par iespējamu valsts lielo uzņēmumu privatizāciju lielākā vai mazākā apjomā.
Viena no attīstītas un modernas Rietumu pasaules ekonomikas pazīmēm ir spēcīgs akciju tirgus un brīva tirgus apstākļos konkurētspējīgi valsts un pašvaldību uzņēmumi. Vērtējot pēc šiem parametriem, Latvijai ir vēl tāls ceļš ejams: kopējā akciju tirgus kapitalizācijas apmērs pret Latvijas IKP ir viszemākais rādītājs 31 Eiropas valstu starpā, bet valsts un pašvaldības uzņēmumi pārsvarā naudu pelna no monopolstāvokļa priekšrocībām (piem., “Latvijas dzelzceļš”) vai dāsnām subsīdijām (piem., “Rīgas satiksme”), nevis spējas izturēt brīvā tirgus konkurenci Latvijā vai ārpus tās.
Cik pelna valsts turīgākās amatpersonas, un cik mēnešus Valsts prezidentam jāstrādā, lai tiktu pie tādām summām? Ir apkopo ikgadējo valsts amatpersonu atalgojuma topu
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
