Ilustratīvs attēls no pixabay.com.
Viena no attīstītas un modernas Rietumu pasaules ekonomikas pazīmēm ir spēcīgs akciju tirgus un brīva tirgus apstākļos konkurētspējīgi valsts un pašvaldību uzņēmumi. Vērtējot pēc šiem parametriem, Latvijai ir vēl tāls ceļš ejams: kopējā akciju tirgus kapitalizācijas apmērs pret Latvijas IKP ir viszemākais rādītājs 31 Eiropas valstu starpā, bet valsts un pašvaldības uzņēmumi pārsvarā naudu pelna no monopolstāvokļa priekšrocībām (piem., “Latvijas dzelzceļš”) vai dāsnām subsīdijām (piem., “Rīgas satiksme”), nevis spējas izturēt brīvā tirgus konkurenci Latvijā vai ārpus tās.
Rīgas Birža ir gadiem nīkuļojusi lēmumpieņēmēju nespējas dēļ sakārtot valsts un pašvaldības uzņēmumu pārvaldi, kur būtisks elements ir valsts funkcijām nevajadzīgu uzņēmumu kapitāldaļu daļēja atsavināšana, izmantojot caurspīdīgās biržas procedūru priekšrocības, nevis potenciāli koruptīvus pri(h)vatizācijas līgumus. Akciju kotēšana biržā nodrošina stingrus uzņēmumu pārvaldības kritērijus, jo, tiklīdz saskatāmas kādas biznesa problēmas, tā tirgus par to signalizē. Pārraudzīta uzņēmumu izmaksu kontrole un laba reputācija veidotu valsts atpazīstamību un pievilcīgumu ārvalstu investoru vidū. Birža arī sniedz iespēju ikvienam interesentam, kā arī pensiju fondiem, ieguldīt savus brīvos līdzekļus valsts uzņēmumos: pensiju 2. un 3. līmenī ir uzkrāti līdzekļi ap 3,5 miljardu eiro apmērā, kas labprāt tiktu investēti valsts uzņēmumos.
