Pavisam drīz dosimies pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par savas pašvaldības deputātiem. Katram no mums, protams, politiskās izvēles noteiks atšķirīgi faktori.
Eiropas Komisija ir sākusi straujas izmaiņas, lai atvieglotu ilgtspējas (nefinanšu) informācijas atklāšanu. Savu ceļu ir sākusi tikko apstiprinātā pakotne “Stop the clock”, kas cita starpā paredz par diviem gadiem atlikt ziņošanas uzsākšanu virknei uzņēmumu.
Latvijas tirgus ir lieliska vieta, kur jaunajiem uzņēmējiem sākt savu biznesa ideju īstenošanu un dažādu risinājumu testēšanu. Arī vietējo investoru piesaiste nereti ir vienkāršāka nekā starptautisku investīciju fondu uzrunāšana, īpaši idejas attīstības sākotnējā stadijā.
“Latvijā trūkst spēcīgu līderu” – runājot par uzņēmējdarbību, valsts pārvaldi vai sabiedrisko sektoru, šāda frāze izskan bieži. Nereti dzirdam arī par t.s. “līdera gēnu”, kas it kā piemīt tikai izredzētajiem. Taču mūsdienu zinātne liecina - līderība nav bioloģisks liktenis, bet prasme, ko var attīstīt ikviens, un “līdera gēns” ir tikai mīts, no kura laiks atvadīties.
Pēdējo piecu, sešu gadu laikā beidzot esam pieredzējuši ilgi gaidīto Latvijas kapitāla tirgus aktivizēšanos — dažos aizvadītajos mēnešos vien akcijas vai obligācijas ir sākuši emitēt tādi Latvijas uzņēmumi kā LATRAPS, Mapon, Kalve Coffee, Longo Group, Storent un citi.
Medijos parādījušās ziņas par ASV plāniem izstrādāt iespējamu sankciju atvieglojumu plānu pret Krieviju. Baltais nams uzdevis ASV Valsts kases departamentam (United States Department of the Treasury) sagatavot sarakstu ar sankcijām, kuras varētu tikt atceltas vai mīkstinātas.
Darba tirgū pārmaiņas notiek, bet pa gabaliņam un pa kripatiņai. Izslēdzot pandēmijas iekustinātās darba tirgus šūpoles, varētu teikt, ka bezdarba līmenis praktiski nav mainījies kopš 2018. gada. Bezdarbs ir diezgan zems pat pēc ļoti viduvēja ekonomikas kopējā snieguma perioda.
Mēs dzīvojam sarežģītā un strauji mainīgā laikā, ko raksturo kompleksi jautājumi bez skaidrām atbildēm un daudzšķautņaini izaicinājumi bez vienkāršiem, ātriem risinājumiem. Problēmu definēšanai un risināšanai ir nepieciešama daudzu pušu iesaiste, prasme nepārtraukti mācīties un pielāgoties, spēja iedziļināties un vēlme sadarboties un strādāt kopā. Izglītības joma nav izņēmums. Izglītība caurauž visus mūsu sabiedrības audekla slāņus, atstājot tālejošu un paliekošu ietekmi uz Latvijas valsts un sabiedrības attīstību, tādēļ, domājot, kā stiprināt un uzlabot izglītības kvalitāti ilgtermiņā, ir pienācis laiks izglītības sistēmā pilnvērtīgi integrēt arī dažādu uzņēmējdarbības sektoru pieejas, zināšanas un kompetences.
Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu tirgū ir pieaugusi aktivitāte un investoru interese par ieguldījumiem perspektīvos uzņēmumos. Esam gandarīti, ka Latvijā mums bijusi iespēja konsultēt virkni darījumu dažādās nozarēs – no auto koplietošanas platformu uzņēmumu iegādes (Carguru iegādājās Ox Drive) un darījuma digitālo tehnoloģiju jomā (Digital Mind iegādājas EIP Dynamics), līdz putnkopības (APF Holdings piesaistīja obligācijas no CVI), farmācijā (Apotheka un Panpharmacy darījums) un koka logu ražošanas nozarēm (Arbo Windows iegādājās Arlanga Wood). Virkne Latvijā bāzētu uzņēmumu ir sekmīgi attīstījušies un raisījuši interesi M&A kontekstā, taču mūsu, kā konsultanta novērojumi liecina, savā biznesā un ikdienas rūpēs iegrimušie uzņēmēji dažkārt neizmanto iespēju nonākt līdz izdevīgākam darījumam, jo nav bijis laika vai enerģijas veikt dažus “mājas darbus”.
Vajadzīgi viens otram – pašu izaugsmei un tautsaimniecības attīstībai. Tā īsumā var teikt par augstskolu un industrijas sadarbību, kas augstskolām dod iespēju veikt pētījumus jaunos, industrijai svarīgos, tematos, savukārt uzņēmumiem – gūt jaunas zināšanas, kas palīdz kāpināt to produktivitāti un īstenot atbalstu tautsaimniecības izaugsmei. Līdz šim gan nebija apzināts, kāda realitātē ir universitāšu un industrijas sadarbība. Pirmoreiz Latvijā to ir pētījusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), un pētījuma “Zināšanu pārneses barometrs” rezultāti tika prezentēti 15. janvārī RTU Zinātnes un inovāciju centrā.
Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.
Ziedojumi ir viens no veidiem, kā cilvēki un uzņēmumi var sniegt nozīmīgu atbalstu sabiedrībai, vienlaikus izmantojot nodokļu sistēmas piedāvātās priekšrocības. Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – ir dažādas iespējas un noteikumi, kas mudina ziedot gan fiziskās, gan juridiskās personas. Lai arī, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā ziedojumu veikšanas atbalsta mehānismi nav tik motivējoši, tas nenozīmē, ka uzņēmumiem un privātpersonām būtu “jāmet plinte krūmos” un jāatsakās no ziedojumu veikšanas visu cauru gadu.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
