Dati rāda, ka ne viss, ko par sevi domājām, joprojām ir patiesība
Īpašības, kuras esam pieraduši uzskatīt par sievišķības iezīmēm – iejūtību, empātiju, spēju rast kompromisus un citas – sabiedrības priekšstatos nereti “tulko” kā vājumu. Tātad – nepiemērotību augsta līmeņa amatam, kur vajadzīga izlēmība, stingrība un nelokāma griba. Gadsimtiem ilgi kultivēti stereotipi par to, kāda ir sieviete, kāds vīrietis, pasaulē vairs netiek uzlūkoti kā norma, tomēr reālas pārmaiņas cilvēku attieksmē notiek lēni. Tāpēc, lai arī kopumā visi piekrīt tam, ka vadītāja amatā nozīmīgs ir nevis dzimums, bet prasmes, zināšanas un personiskas īpašības, aizvien vēl saskaramies ar viedokli, ka sievietes nav tik ambiciozas un pašpārliecinātas kā vīrieši. Šis viedoklis turpina traucēt daudzām sievietēm pilnvērtīgi atraisīt savu profesionālo potenciālu.
Rīgas Mākslas telpā vēl nedēļu skatāma multimediālās mākslinieces Danielas Vētras izstāde Neatkarības deklarācija. To apvij skandaloza gaisotne, un kritika māksliniecei pārmet sievietes seksualizāciju. «Vēlētos dzīvot vidē, kur sievietes tiktu uzklausītas bez pārmetumiem, šaubām un vainošanas,» saka Vētra. Par to arī viņas darbs
Kad vēl strādāju diplomātiskajā dienestā, pieredzējušākie kolēģi mani brīdināja, ka sarunās pie galda nedrīkst runāt par reliģiju, politiku un naudu. Es vēl papildinātu - par sievietēm. Sarunas par sieviešu līdztiesību - atalgojumu un situāciju darba tirgū - riskē “uzspridzināt” jebkuras saviesīgas diskusijas. Bet par to ir jārunā, un ne tikai 8. martā. Sieviešu ekonomiskajā spēcināšanā mums vēl ir daudz mājasdarbu. Mēs katrs dzīvojam savos “burbuļos”, tādēļ var palīdzēt skaitļi un fakti.
Dzimumu līdztiesība aizvien vēl ir Latvijā aktuāla tēma. Lai arī virspusēji “izskatās”, ka viņas taču arī ir vadītājas, politiķes, dibina uzņēmumus un saņem līdzīgu atalgojumu, statistika apliecina pretējo. Atšķirības ir nozīmīgas, un dažos rādītājos pat ir pieaugušas. Šķiet, stereotipiskā “sievietes–mātes” un “sievietes–mājsaimnieces” lomu uztvere ir izrādījusies krietni dziļāka un noturīgāka nekā mums šķita. Psiholoģiska barjera kļūt neatkarīgai, patstāvīgai, realizēt savu sapni, aizvien vēl ir gana augsta un daudzas spējīgas sievietes attur no izšķirīgā pirmā soļa, – uzdrošināties neatbilst sabiedrībā iesakņotai lomu spēlei (par izglītību, darbu, ģimeni utt.). Esmu pieredzējusi, ka tieši uzdrīkstēšanās vēlāk rezultējas sekmīgā karjerā, finansiālā neatkarībā un pašpārliecinātā cilvēkā, kurš dara to, ko pats vēlas, un spēj sniegt vērtīgu ieguldījumu visai sabiedrībai. Atbrīvošanās no stereotipiem un sieviešu iesaiste visās sabiedrības jomās un norisēs, ir mūsu pašu interesēs, jo atrisināt problēmas adekvāti varam tikai tad, kad risināšanā iesaistīti maksimāli daudzveidīgi redzējumi un pieredzes.
Lai tehnoloģiju attīstību izmantotu savā labā, ir vērts nevis baidīties no superintelekta, kas pārspēs cilvēka prātu, bet jāizglītojas to lietošanā, uzskata RTU Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Čiaki Sekiguči Bemsa
Darba vidē ir izplatīta pārliecība, ka noteiktā vecuma posmā cilvēkiem trūkst kādas vēlamas īpašības un prasmes vai piemīt kādas nevēlamas. Arvien vairāk tiek darīts, lai integrētu visu paaudžu cilvēkus darba tirgū un mazinātu tiešas diskriminācijas izpausmes, un tomēr stereotipiski vai novecojuši uzskati joprojām ir sastopami.
“Tu nevari strādāt/būt/darīt…” un daudzpunktu vietā katra ieliek to, ko ir dzirdējusi neskaitāmas reizes. Neskatoties uz to, ka rīkoties atbilstoši tam, kā cilvēks vēlas, jau tā ir gana sarežģīti, jo pastāv normas, “kā vajag rīkoties”, sievietēm tas ir vēl grūtāk - papildus esošajām normām pievienojas arī uz dzimumu balstīti stereotipi. Rezultātā sieviešu iespējas iegūt labāku, augstāk novērtētu darbu, apgūt netipiskus hobijus vai veidot no pieņemamā atšķirīgu dzīvesstilu ir vairāk ierobežotas.
Jautājums par reliģijas ietekmi uz darba vidi – gan uz indivīdiem, kas ienāk kolektīvā ar atšķirīgu reliģisko piederību, gan kolektīvam, kurā līdz ar to ienāk zināmas pārmaiņas, no psiholoģiskā viedokļa skatāms kā jebkuras pārmaiņas, atšķirīgā pieņemšana, pielāgošanās videi un apstākļiem.
Latvijā joprojām pastāv salīdzinoši liela dzimumu pārstāvniecības disproporcija IT nozarē, tā cieši saistīta ar sabiedrībā izplatītajiem stereotipiem, ka tehniskās zinātnes un tehnoloģijas ir vairāk piemērotas vīriešiem. Esot nozarē jau gandrīz 20 gadus, ar pārliecību varu teikt, ka IT nozare ir piemērota ikvienam, kurš ir zinātkārs, gatavs mācīties un nebaidās uzdot jautājumus, neatkarīgi no dzimuma. Šajā nozarē ir svarīga spēja pielāgoties, neatlaidība un vēlme izzināt jaunas lietas, tomēr maldīgi domāt, ka tā ir raķešu zinātne, kuru nav iespējams apgūt, piemēram, karjeras vidus posmā.
Strādājot attālināti, iespēju kvalitatīvi pievērsties darbam ietekmē ne tikai sabiedrībā valdošā izpratne par dzimumlomām, bet arī vecāku pienākumi
Lietuviešu kinohits Redirected - sulīga atbilde stereotipiem par Austrumeiropu
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
