Ilustratīvs attēls
Kad vēl strādāju diplomātiskajā dienestā, pieredzējušākie kolēģi mani brīdināja, ka sarunās pie galda nedrīkst runāt par reliģiju, politiku un naudu. Es vēl papildinātu - par sievietēm. Sarunas par sieviešu līdztiesību - atalgojumu un situāciju darba tirgū - riskē “uzspridzināt” jebkuras saviesīgas diskusijas. Bet par to ir jārunā, un ne tikai 8. martā. Sieviešu ekonomiskajā spēcināšanā mums vēl ir daudz mājasdarbu. Mēs katrs dzīvojam savos “burbuļos”, tādēļ var palīdzēt skaitļi un fakti.
Antirekordisti
Dzimuma līdztiesības jomā Eiropas Savienībā (ES) esam krietni zem vidējā rādītāja[1]. Bet atalgojuma atšķirībā ar 22,3% 2020. gadā uzstādījām “antirekordu” - bijām 1. vietā ES[2]. Gadu vēlāk, pateicoties valsts atbalsta mehānismiem Covid-19 seku mazināšanai, rādītāju uzlabojām līdz 14,6%, bet joprojām rezultāts nav apmierinošs. Tas nozīmē, ka viena eiro vietā sievietes saņem 85 centus jeb faktiski gandrīz divus mēnešus gadā strādā pa brīvu. Vai mēs esam ar šo situāciju apmierināti? Nē.
